Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Trūcīgām mājsaimniecībām mājokļa pabalstā iekļaus arī telekomunikāciju un interneta izdevumus.
FOTO: Freepik
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums pašvaldībām nosaka vienotus kritērijus mājokļa pabalsta piešķiršanā. No 1. jūlija ir papildināts arī pakalpojumu klāsts, kas iekļaujams šī pabalsta aprēķinā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ar šo gadu ir noteikti ne tikai jauni ienākumu sliekšņi trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu vērtēšanai, lai saņemtu sociālo palīdzību, bet arī plašāka atbalsta pieejamība.
Likums paredz divus pamata sociālās palīdzības pabalstus – garantētā minimālā ienākuma (GMI) un mājokļa pabalstu –, kā arī papildu sociālās palīdzības pabalstus.
Likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā, kas stājas spēkā 1. jūlijā, ir noteikts, ka mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.
Vienlaikus noteikts, kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru: turpmāk tie varēs būt izdevumi ne tikai par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām), par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģijas, ūdens, dabasgāzes, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), bet arī izdevumi par telekomunikāciju pakalpojumiem un par internetu, kā arī izdevumi par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.
Lai nodrošinātu, ka visas zemu ienākumu mājsaimniecības saņem mājokļa pabalstu, Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” ir noteikta vienota formula mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.
Izdevumu pozīciju minimālās normas saistībā ar mājokļa lietošanu ir uzskaitītas noteikumu Nr. 809 3. pielikumā.
Mājokļa pabalsta aprēķinā tiek ņemti vērā izdevumi par elektroenerģiju atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, un ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai. Savukārt, ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai.
Izdevumiem par telekomunikāciju un interneta lietošanu mājsaimniecībai mēnesī paredzēti līdz 20 eiro, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.
Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina pēc noteikumu formulas kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
Pašvaldības saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu normām mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.
Likuma grozījumu anotācijā prognozēts, ka mājokļa pabalstu saņems vairāk nekā 60 tūkstoši mājsaimniecību.
Likuma 33. pantā ir noteikts garantēto minimālo ienākumu slieksnis un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis sociālās palīdzības saņemšanai:
Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (tātad – ne zemāku par 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā).
