SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
10
10

Kā pandēmijas apstākļos Lieldienas aicina svinēt Latvijas baznīcas

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Lielākā daļa kristīgās pasaules šajā nedēļas nogalē svinēs Kristus augšāmcelšanās svētkus. Jau otro gadu Covid-19 pandēmijas apstākļos tie notiks bez tradicionālās plašās pulcēšanās dievkalpojumos un tuvinieku lokā. LV portāls skaidro, ar kādiem ierobežojumiem jārēķinās un kā svētkus aicina svinēt reliģisko konfesiju līderi.

īsumā
  • Ņemot vērā joprojām augsto Covid-19 saslimšanas izplatību, Lieldienās dievnamos noteikts ierobežots darbības laiks un apmeklētāju skaits.
  • Svētkos tiek gādāts par iespējām piedalīties dievkalpojumos attālināti, ar interneta, TV un radio starpniecību, kā arī sekot tiem līdzi draudžu mājaslapās un sociālo mediju kontos.

Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, saslimstībai ar Covid-19 nemazinoties, ārkārtējā situācija pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas. Policija brīvdienās pastiprināti uzraudzīs, vai tiek ievērotas Covid-19 ierobežošanai noteiktās drošības prasības.

Ierobežots darbības laiks un apmeklētāju skaits

Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir noteikts, ka reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 20.00. Taču Lieldienās paredzētas izmaiņas. Šajā sestdienā un svētdienā baznīcām atļauts būt atvērtām līdz pusnaktij, bet naktī uz 4. aprīli jeb naktī uz Lieldienām ļauts darbu turpināt līdz 1.00 naktī. 

Baznīcu apmeklētājiem jāņem vērā, ka reliģiskās darbības vietās ir jānodrošina, lai telpās atrodas ierobežots skaits cilvēku, ievērojot šādas prasības:

  • apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus;
  • apmeklētāji lieto mutes un deguna aizsegu;
  • notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma;
  • katram apmeklētājam tiek nodrošināti 10 m2 no pieejamās telpu platības;
  • attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj pieejamā telpu platība un infrastruktūra.

Svētkos tiek gādāts par plašām iespējām dažādu konfesiju dievkalpojumos piedalīties attālināti, izmantojot internetu, TV un radio. Tāpat arī daudzu draudžu mājaslapās un sociālo mediju kontos tiks nodrošinātas pasākumu tiešraides.

Lai dzīvas un spēkpilnas Lieldienas!

To, kā svētkus svinēs lielākās reliģiskās konfesijas, LV portāls jautā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapam Kasparam Šternam. Pareizticīgie Lieldienas šogad svinēs vēlāk – 2. maijā.

Jānis Vanags

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps

Foto: Evija Trifanova, LETA

Arī šogad Kristus augšāmcelšanās svētkus nākas sagaidīt pandēmijas apstākļos. Visai tautai jāpacieš ierobežojumi, un vēl nav novērtēts, kā tas ietekmēs cilvēku dvēseles stāvokli, attiecības un ieražas. Luterāņu draudzes cenšas apzinīgi ievērot drošības pasākumus un darīs to arī šajos svētkos. Tomēr attālinātie dievkalpojumi nav normāla parādība. Jau veselu gadu šī dzīves īstenība mēģina mūs kā Kristus draudzi izklīdināt. Ilgstošā distancēšanās var likt zaudēt augšāmceltā Kristus klātbūtnes apziņu. Īsta kopība dievkalpojumā daudziem var kļūt par sen bijušā atmiņām. Neļausim tam notikt! Pretosimies tam savā sirdī un garā. Nepieļausim atdzist ilgām reiz atkal satikties ar dzīvo Kristu dievkalpojumā, savā baznīcā un mācekļu pulkā dziedāt Dievam pateicību un slavu. Es visiem novēlu turēties pie Kristus, pie viņa baznīcas un dievkalpošanas. Tas ir labākais veids, kā sveikt viņa augšāmcelšanos. Lai jums dzīvas un spēkpilnas Lieldienas!

Zbigņevs Stankevičs

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts

Foto: Zane Bitere, LETA

Dārgie “Latvijas Vēstneša” portāla lasītāji! Šobrīd pasaule piedzīvo straujas pārmaiņas, kas skar ikvienu no mums. Tās nostāda mūs jaunu, iepriekš nebijušu izaicinājumu priekšā. Pandēmijas laiks izceļ tā saucamās “Mājas Baznīcas” nozīmi. Esam aicināti piedzīvot sakrālo ģimenē, vienlaikus izmantojot arī attālināto kontaktu iespējas. Katoļu Baznīcā vienmēr ir bijušas dažādas ārējās dievbijības formas, kuras iespējams praktizēt arī mājās. Piemēram, Pēdējo vakariņu piemiņai var praktizēt kāju mazgāšanas ritu [tēvam uzņemoties Kristus lomu]. Var mājās izveidot tā saucamo “Tumsības altāri” – ar svētbildi, kurā Kristus lūdzas Ģetzemanes dārzā vai tiek apcietināts. Piektdienas Kristus Ciešanu dievkalpojuma pārraides ietvaros mājās var veikt krusta pagodināšanu ģimenes lokā, bet pēc tam izveidot “Kristus Kapa Altāri” ar svētbildi, kurā attēlota Kunga kapā guldīšana vai kapā gulošais Kristus. Šāds “Kristus Kapa Altāris” var palikt visu Kluso Sestdienu. Sagaidot Kristus Augšāmcelšanos, ģimene pati var sagatavot Lieldienu sveci, ko parasti lieto liturģijā, un veikt sveces iedegšanu Kristus Augšāmcelšanās svētku priekšvakarā. Lieldienu rītā bērnus var iesaistīt Tukšā kapa sagatavošanā vai zīmēšanā. Ģimene kopīgi var noskatīties kādu svētkiem tematiski piemērotu filmu vai tiešraides dievkalpojumus.

Minētās dievbijības izpausmes palīdzēs visai ģimenei gan izdzīvot Lieldienu notikumus, gan arī kļūt vienotākai, jo pat “normālos apstākļos” svētkos ģimene uz dievnamu ne vienmēr var aiziet kopā.

Agrāk bija tradīcija, ka ģimenes “Kristus Kapu” apskatīja, ejot svētceļojumā pa dažādām baznīcām. Tagad to lielā mērā var darīt virtuāli draudžu mājaslapās.

Tajā pašā laikā Lielajā Piektdienā un Klusajā Sestdienā dievnami būs atvērti, un cilvēki var atnākt uz individuālu lūgšanu, ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ netiek uz svētku dievkalpojumiem. Atgādinām par gavēni Lielajā Piektdienā, kad katoļiem ir atļauta viena maltīte līdz sātam, kā arī ir saistoša atturība no gaļas ēdieniem. Ar šo gavēšanu solidarizējamies ar Kristu viņa ciešanās un nāvē.

Svarīga Kristus Augšāmcelšanās svētku sastāvdaļa ir Lieldienu maltīte. Pandēmijas apstākļos Lieldienu maltīte var tikt pasvētīta attālināti – dievkalpojuma tiešraides laikā. Ciemošanās un olu sišana šogad droši vien izpaliks, bet to var darīt ģimenes lokā. Gribu atgādināt, ka olas čaumalas pārsišana simbolizē Kristus kapa atvēršanos un to, ka kaps paliek tukšs. Apstāklis, ka šogad nevarēsim ņemt uz mājām svētīto Lieldienu ūdeni, varbūt mums palīdzēs labāk apjaust, ka Lieldienās patiesībā ūdens tiek svētīts nevis dzeršanai, bet gan kristībām.

“Latvijas Vēstneša” portāla lasītājiem novēlu, lai mūsu tautas tradīcijas neaizēno svētku kristīgo būtību! Vairāk pievērsīsim uzmanību garīgajai dimensijai, nevis kādām ārējām tradīcijām, jo galu galā Kristus augšāmcelšanās izmainīja pasaules vēsturi.

Kaspars Šterns

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps

Arī šogad mēs svinēsim Lieldienas ļoti neierastos apstākļos. Parasti mēs piedzīvojam to, ka Lieldienās baznīcas ir pilnas ar cilvēkiem, jo šie ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem kristiešu draudzēm. Taču šībrīža situācijā mēs nevaram baznīcā lielā skaitā pulcēties. Varam būt pateicīgi un novērtēt, ka, par spīti ierobežojumiem, baznīcas joprojām ir atvērtas, lai tie, kam nav citas iespējas un kam tiešām tas ir svarīgi, var ienākt baznīcā, pielūgt Dievu un saņemt kalpošanu. Taču vēlos ikvienu iedrošināt: pat ja nav iespējas mums visiem satikties klātienē, šodien daudzas draudzes ir darījušas visu, lai ikviens, kurš vēlas, var piedalīties dievkalpojumā tikai šoreiz attālināti. Lai šie ierobežojumi mūs neattur no tā, ka varam izbaudīt svētku noskaņu katrs savās mājās, jo, kā Bībelē ir teikts, Dievs nemājo cilvēku rokās taisītos tempļos, bet katrā no mums. Aicinu, būsim vienoti pat tad, ja esam attālināti. Piedalīsimies dievkalpojumos, skatīsimies tiešraides, dziedāsim pateicības dziesmas Dievam, lai Dieva klātbūtne tiek piedzīvota katrā namā, kur izskan Lieldienu vēsts.

Pat ja šis laiks daudziem ir nomācošs un skumjš, atcerēsimies, pēc ziemas nāk pavasaris, pēc nakts nāk diena, pēc tumsas nāk gaisma. Evaņģēlijos varam lasīt, ka tajā rītā, kad divas sievietes gāja pie kapa, tās pārsteigtas ieraudzīja, ka kaps ir tukšs. Tajā bija tikai eņģelis, kurš teica: “Ko jūs meklējat dzīvo staro mirušajiem? Viņa šeit nav, Viņš ir augšāmcēlies!”

Līdzīgi kā šis sievas, tā arī mēs ikviens kaut ko meklējam. Šajā laikā visvairāk meklējam cerību, risinājumus un glābšanu, kas varētu mūs izvest no šīs ieilgušās krīzes. Taču nereti cilvēki, meklējot atbildes uz saviem dzīves jautājumiem un problēmām, atrod nepareizos risinājumus, tādus kā neīstos glābējus, kas varbūt uz laiku dod mierinājumu, bet agrāk vai vēlāk tie liek mums vilties.

Nemeklēsim to, kas ir neīsts, laicīgs, miris, bet meklēsim to, kas ir patiess, mūžīgs un dzīvs! Lai mums šajā Lieldienu laikā izdodas tiekties pēc tā, kas ir pāri visam laicīgajam un pārejošajam. Meklēsim to glābšanu mūsu dzīvē, kas ir dzīvs, nemainīgs un mūžīgs. Jo, kā Bībelē ir teikts, “kas meklē, tas atrod”. Lai jums visiem priecīgi Kristus augšāmcelšanās svētki!

Labs saturs
10
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

6. aprīlī noslēdzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras turpināt noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU