Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Objekts nav uzskatāms par būvi, ja ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piedalīties ceļu satiksmē.
FOTO: Freepik
Arvien lielāku iedzīvotāju interesi izraisa pārvietojamās mājas, kurām nevajag zemē raktus pamatus un kuras pēc vajadzības var pārvietot no vienas vietas uz otru. Jautājumus par šādu ēku uzstādīšanas noteikumiem LV portāls saņem e-konsultācijās, arī Rīgas pilsētas būvvaldē atzīst interesi par šāda veida dzīvesvietu.
Ko tieši saprot ar nosaukumu pārvietojamā māja, Būvniecības likumā nav definēts, norāda Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.
Kā pārvietojamās mājas iespējams uzstādīt vagonus (treilerus), karavānas tipa ēkas (dzīvošanai piemērotas autopiekabes), ko parasti Latvijā importē no ārzemēm.
Pārvietojamām ēkām nav vajadzīgi masīvi pamati, jo tās novieto uz jau sagatavotām betonētu stabu pamatnēm, speciālām koka brusām vai fiksētiem riteņiem.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vecākā referente Evija Avota norāda, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā definēto par būvi nav uzskatāmi transportlīdzekļi (ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora), kā arī nenumurēti tehnoloģiskie agregāti – piekabes (piemēram, kompresora, ģeneratora, celtnieku dzīvojamā vagoniņa), kuras var īslaicīgi pārvietot pa ceļiem – velkot no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 182. punkts.
“Tie ir treileri – vagoniņi, kurus var pārvietot pa ceļiem un kuros var īslaicīgi apmesties. Tie piedalās ceļu satiksmē, un tiem ir jāievēro visas transportlīdzekļiem paredzētās tehniskās prasības,” saka E. Avota.
Savukārt uz jautājumu, kādas pārvietojamās mājas drīkst uzstādīt, Rīgas pilsētas būvvalde norāda uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas”” prasībām. Tie noteic, ka dzīvojamās ēkas stāva minimālajam augstumam no tīrās grīdas atzīmes līdz griestu plaknei ir jābūt vismaz 2,5 metri. Tāpat dzīvojamo telpu grupā jābūt vismaz vienai dzīvojamai istabai, savukārt palīgtelpu grupā – priekštelpai ar garderobes vietu, sanitārtehniskajai telpai un virtuvei.
Projektējot palīgtelpas, tām jāatbilst šādiem minimālajiem telpas platuma izmēriem:
Tāpat, projektējot palīgtelpas, jāņem vērā, ka ieeju tualetē nedrīkst projektēt no virtuves vai dzīvojamās istabas. Saskaņā ar būvnormatīvu visām dzīvojamām telpām jānodrošina arī minimālās izolācijas prasības.
Rīgas pilsētas Būvvalde norāda, ka saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem karavānas, treileri (vagoni) un citas līdzīgas ēkas ir palīgēkas, kuras nedrīkst uzstādīt zemesgabalā, ja tajā jau nav izvietota ēka ar galveno teritorijā noteikto izmantošanu (savrupmāju apbūves teritorijā tā ir dzīvojamā māja).
“Vagoniņš viens pats nevar kā palīgēka atrasties zemesgabalā savrupmāju apbūves teritorijā. Savukārt, ja vagoniņu pārveido par būvi, kas atbilst dzīvojamo ēku būvnormatīvam, tad var droši atrasties zemesgabalā,” skaidro E. Butāns.
Ja ēka tiek uzstādīta kā dzīvojamā māja, tad būvvaldē ir jāiesniedz būvprojekts, bet, ja tā ir palīgēka līdz 25 m2 – paskaidrojuma raksts.
Prasības dažādos novados var atšķirties. Piemēram, saskaņā ar Carnikavas novada Teritorijas plānojumu (Apbūves noteikumiem) visā teritorijā ir aizliegts izmantot kā būves transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, treilerus, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, skaidro Carnikavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Ģērmane.
Carnikavas novadā ir aizliegts izvietot piekabes (ceļojumu un dzīvojamos treilerus), izņemot, ja tas ir reģistrēts transportlīdzekļu reģistros un drīkst piedalīties ceļu satiksmē. Uz zemesgabaliem aizliegts izvietot vagoniņus, pārvietojamās mājas (būvizstrādājumus), izņemot, ja risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Saskaņošanas procesā pašvaldība ir tiesīga izvirzīt papildu prasības vizuālajam noformējumam, publiskās apspriešanas vai detālplānojuma procedūras piemērošanai, to pamatojot, akcentē A. Ģērmane.
E. Avota norāda, ka šādi treileri – dzīvojamie vagoniņi – pārsvarā gadījumu nav gatavoti atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. “Lai dzīvotu ziemā, tie ir jāpārveido atbilstoši konkrētām prasībām, un tās praktiski nav iespējams ievērot. Tātad atvilkt un patstāvīgi dzīvot treileros nevar, bet tos var izmantot kā īslaicīgas lietošanas būvi, kamēr nav uzbūvēta patstāvīga ēka, vai dzīvei vasaras periodā,” skaidro E. Avota.
Ja pārvietojamā māja ir kā treileris, ar kuru iebrauc īpašumā uz neilgu brīdi, līdzīgi kā tas ir kempingos, tad uz būvvaldi dokumentāciju saskaņot nav jānāk, t.i., objekts nav uzskatāms par būvi, ja ar to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piedalīties ceļu satiksmē.
Svarīgi, uz kādas zemes novieto pārvietojamo māju – uz savas vai uz svešas zemes. Ja tā ir sava zeme, tad problēmu nav. Taču, ja māju ir plānots novietot un atstāt pastāvīgi uz citam piederošas zemes, tad Saeimai, 2015. gada 5. martā pieņemot grozījumus likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, no 2017. gada 1. janvāra to vairs nevar darīt – likums neļauj dzīvojamās mājas būvēt uz sveša zemesgabala.
Ja pārvietojamo māju izvieto kā īslaicīgas lietošanas būvi, kuru kā pastāvīgu īpašumu zemesgrāmatā neieraksta, tad uz nomas līguma pamata būvvaldē ir iesniedzama būvniecības dokumentācija īslaicīgas lietošanas būves novietošanai. Šādā gadījumā pārvietojamā māja uz zemes gabala var atrasties piecus gadus pēc pieņemšanas ekspluatācijā, ar iespēju ekspluatācijas termiņu pagarināt vēl uz pieciem gadiem.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.18. punktam īslaicīgas lietošanas būve ir būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām.
LV portāls jau rakstīja, ka popularitāti ir iemantojušas rūpnieciski ražotas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 kvadrātmetriem. Taču eksperti norāda, ka šādas ēkas īsti nevar tikt uzskatītas par pārvietojamām mājām, lai gan netiek celtas uz vietas un ir iespējams salikt no dažādiem rūpnieciski izgatavotiem moduļiem.
