Ārstniecības un izglītības iestāžu un sociālo aprūpes centru darbiniekiem turpmāk vairs neizsniegs darbnespējas lapu uz laiku, kad būtu jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena. Šogad martā tas bija steidzams risinājums, ņemot vērā neskaidro situāciju ar Covid-19 izplatību pasaulē. Tagad ir pietiekami daudz informācijas un katram pašam ir iespēja laikus izvērtēt risku, kas pastāv, dodoties uz ārvalstīm, kurās ir augsti saslimstības rādītāji.
FOTO: Freepik
Darbnespējas lapas izsniegšanas kārtībā ir mainītas un precizētas normas, kas tika ieviestas ārkārtējā situācijā Covid-19 izplatības risku dēļ. Ārstniecības un izglītības iestāžu, kā arī sociālo aprūpes centru darbiniekiem turpmāk vairs neizsniegs darbnespējas lapu uz laiku, kad būtu jāievēro pašizolācija pēc ārzemju brauciena.
Izmaiņas paredzētas ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” grozījumiem, kas stājas spēkā trešdien, 9. septembrī.
No noteikumiem svītrots 26.9 punkts: saskaņā ar to atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra publicētajai informācijai par Covid-19 skartajām valstīm vai teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, noteiktām iedzīvotāju grupām ārsts vai ārsta palīgs bez apskates un izmeklēšanas izsniedza darbnespējas lapu līdz 14 dienām, skaitot no dienas, kad persona izbraukusi no skartās teritorijas.
Līdz šim Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka izglītības iestāžu, sociālo aprūpes centru un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuriem darbā ir ciešs kontakts ar citiem cilvēkiem, var izsniegt darbnespējas lapu, ja šīm personām ir jāievēro pašizolācija, piemēram, ārzemju brauciena dēļ. Laikā, kad tika noteikti šādi izņēmumi, bija grūti prognozēt saslimstības pieaugumu konkrētās valstīs un personas nevarēja rēķināties ar pašizolācijas ievērošanu, bet visas sabiedrības interesēs bija nodrošināt, lai, iespējams, inficējusies ārstniecības persona, skolotājs vai sociālais darbinieks nedodas uz darbu un ievēro pašizolāciju, informē Veselības ministrija.
Šāds lēmums par izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanā pieņemts, jo epidemioloģiskā situācija ir stabilizējusies un iedzīvotāji laikus ir informēti gan par citu valstu saslimstības rādītājiem, gan par nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem pēc ārzemju braucieniem, piemēram, par to, pēc kuru valstu apmeklēšanas obligāti jāievēro pašizolācija. Tāpat Veselības ministrija regulāri atgādina, ka šobrīd vajadzētu atturēties no ārzemju braucieniem. Līdz ar to ikviens var rēķināties ar noteiktajiem piesardzības pasākumiem un speciāli nosacījumi darbnespējas lapu izrakstīšanā nav nepieciešami.
Ar grozījumiem noteikumos Nr. 152 ir svītrots 3. pielikums (“Darbnespējas lapa A”) un 4. pielikums (“Darbnespējas lapa B”), kas nosaka darbnespējas lapas A un B izrakstīšanas formu un tajā iekļaujamo informācijas apjomu. Tā kā elektroniski izrakstāmās darbnespējas lapas formu un tajā iekļauto informācijas apjomu nosaka MK 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, identiskas normas ir divos normatīvajos aktos. Kā paskaidrots anotācijā, lai novērstu normu dublēšanos un darbnespējas lapu izrakstīšanas formu noteiktu tikai vienā normatīvajā regulējumā, svītrotas darbnespējas lapas formas no MK noteikumiem Nr. 152, atstājot darbnespējas lapu formu tikai e-veselības regulējumā (MK noteikumos Nr. 134).
Noteikumos Nr. 152 atsevišķas normas ir precizētas arī tādēļ, lai būtu saprotamākas. Piemēram, mainīta 3.7. apakšpunkta redakcija, kas nosaka darbnespējas izsniegšanu bērna kopšanas gadījumos saistībā ar veselību. Precizētā redakcija paredz izdalīt darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumus slima bērna kopšanai un gadījumam, kad darbnespējas lapa izrakstāma bērnam līdz 14 gadu vecumam, ja bērnam nepieciešama izolācija karantīnas laikā (jo karantīna nenozīmē saslimšanu). Jau šobrīd ir paredzēta šādas darbnespējas lapas izrakstīšana, savukārt noteikumu normas redakcijas precizējums rada vieglāk uztveramu un precīzāku regulējumu darbnespējas lapas izrakstīšanai.