Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība papildināta, nosakot, ka slima bērna kopšanas gadījumā darbnespējas lapu par pirmajām trim saslimšanas dienām, ja ir akūti augšējo elpceļu saslimšanu simptomi, var izsniegt ārsts vai ārsta palīgs bez personas (bērna) personīgas apskates un izmeklēšanas jeb attālināti.
Freepik
Lai ierobežotu Covid-19 vīrusinfekcijas izplatību, ir noteiktas papildu situācijas, kad darbnespējas lapu var izrakstīt bez pacienta personīgas apskates un izmeklēšanas jeb attālināti.
To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” grozījumi, kas stājas spēkā trešdien, 21. oktobrī.
Līdz šim darbnespējas lapu izsniegšanas kārtības noteikumi Nr. 152 paredzēja, ka darbnespējas lapu bez pacienta personīgas apskates un izmeklēšanas jeb attālināti var izrakstīt tikai divos gadījumos: ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā un ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām, tostarp Covid-19.
Sākot ar 21. oktobri, noteikumi papildināti ar divām jaunām situācijām – attālināti darbnespējas lapu par pirmajām trim dienām var izsniegt slima bērna kopšanai, kā arī pacientam pēc izrakstīšanas no stacionāra.
Lai ar akūtu respiratoru saslimšanu (ARS) un tās pazīmēm vecākiem ar saslimušo bērnu pirmajā saslimšanas dienā nevajadzētu doties uz ģimenes ārsta praksi tikai darbnespējas lapas saņemšanai, grozījumi paredz, ka slima bērna kopšanai bez bērna personīgas apskates un izmeklēšanas var izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim slimības dienām ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu, ja ārsts vai ārsta palīgs var gūt pārliecību par saslimšanu un pamatot to pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Noteikumi paredz, ka šāds regulējums ir spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.
Darbnespējas lapas attālināta izrakstīšana, vecākiem ar slimo bērnu pirmajā saslimšanas un simptomātikas dienā nedodoties uz ģimenes ārsta praksi, pasargā sabiedrību kopumā no ARS un arī Covid-19 izplatības, jo mazina saslimušā bērna kontaktu ar citiem iedzīvotājiem un ārsta prakses personālu, anotācijā norāda grozījumu iniciatore un izstrādātāja Veselības ministrija.
Vienlaikus šajā situācijā ir arī noteikts: ja trīs dienu laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, darbnespējas lapas turpināšanai ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē.
Kā paskaidrots anotācijā, ņemot vērā ARS epidemioloģiju, lielākoties ARS gadījumā bērna veselības stāvoklis triju dienu laikā uzlabojas. Savukārt, ja pēc trim dienām veselības stāvoklis neuzlabojas, nepieciešama detalizētāka ārsta konsultācija, kā arī ieteicams veikt Covid-19 testu, lai izslēgtu iespējamu inficēšanos ar koronavīrusu.
Vienlaikus MK noteikumi Nr. 152 papildināti ar situāciju, kad personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa bez apskates un izmeklēšanas klātienē pēc izrakstīšanās no stacionāra, proti, noteikts, ka darbnespējas lapu var izrakstīt pēc pacienta ārstēšanās stacionārā uz stacionāra ieteikto laikposmu, ja izrakstā no stacionāra pacienta medicīniskās kartes norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos.
Līdz šim stacionārās ārstniecības iestādes jeb slimnīcas darbnespējas lapas personai izsniedza par laika periodu, kurā persona tajā ārstējusies.
Izvērtējot stacionāra izrakstā sniegto informāciju, ja tajā norādīta informācija par darbnespējas turpināšanos, ģimenes ārsts var izrakstīt darbnespējas lapu arī attālināti, neliekot pacientam ar veselības stāvokļa traucējumiem lieki apmeklēt ģimenes ārsta praksi tikai darbnespējas lapas izrakstīšanai, norādīts grozījumu anotācijā. Taču minētais regulējums vienlaikus neizslēdz to, ka ģimenes ārstam ir jāizvērtē, vai konkrētajā situācijā stacionāra sniegtās rekomendācijas ievērojamas bez ģimenes ārsta klātienes apmeklējuma, nepieciešamības gadījumā tomēr paredzot klātienes apmeklējumu.
