SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. augustā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Invaliditāte
9
9

Invaliditātes statuss. Kam un kā to piešķir?

Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē.

FOTO: Freepik

Dzīvē mēdz būt situācijas, kad sastopamies ar skarbu patiesību ir radušies nopietni veselības traucējumi. Tik nopietni, ka tiek traucēta iekļaušanās sabiedrībā un kavētas fiziskās vai garīgās spējas un darbspējas, kā arī ir apgrūtināta pašaprūpe. Tad ir nepieciešams atbalsts un, iespējams, jānosaka invaliditāte.

īsumā
  • Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi.
  • Invaliditātes ekspertīzi veic Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija. Uz ekspertīzi nosūta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.
  • Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.
  • No 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Ja ir funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, piešķir invaliditāti uz mūžu.

Lai arī dzīvojam 21. gadsimtā, kad tehnoloģiju attīstība ir gluži fantastiska, cilvēka organisms revolucionāras izmaiņas nav piedzīvojis. No vienas puses, tehnoloģijas padara cilvēku dzīves kvalitāti labāku un pat zināmā mērā aizsargā to, taču, no otras puses, rodas jaunas problēmas un ķibeles, kas cilvēkam par labu nenāk.

Kad nosaka invaliditāti?

Slimība pati par sevi nav pamats, lai piešķirtu invaliditātes statusu. Invaliditātes grupas piešķiršanas pamats ir slimības izraisītie funkcionēšanas ierobežojumi. Veicot invaliditātes ekspertīzi, vērtē arī slimības izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (piemēram, ierobežojumus pārvietoties, veikt pašaprūpi u. c.). Katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, un personām ar vienu un to pašu diagnozi, ņemot vērā katras personas funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, var piešķirt atšķirīgu invaliditātes grupu vai arī invaliditāti nenoteikt.

Invaliditāti var noteikt cilvēkiem ar fiziskās vai garīgās veselības problēmām, ja viņi ir nepārtraukti ārstējušies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas un ja šo problēmu dēļ ir radušies stabili funkcionēšanas traucējumi, ko apliecina medicīniski dokumenti. Ja veselības traucējumi ir ļoti smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, uz invaliditātes ekspertīzi, konsultējoties ar savu ārstu, var pieteikties, arī negaidot sešu mēnešu ārstēšanās laiku.

Kas valstī nosaka invaliditāti?

Latvijā invaliditātes ekspertīzi veic neatkarīga, profesionāla iestāde – Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK). Nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi VDEĀVK izsniedz ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts. Papildus VDEĀVK jāiesniedz personas iesniegums, funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa un citi medicīniskie dokumenti, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei. Invaliditātes ekspertīze ir bezmaksas pakalpojums. 

Kā nosaka invaliditāti?

VDEĀVK ārsti izvērtē iesniegtos dokumentus un nosaka, vai invaliditātes ekspertīzi personai veikt rakstveida procesā (bez personas piedalīšanās) vai uzaicināt personu uz ekspertīzi klātienē VDEĀVK telpās. Klātienes ekspertīze parasti nepieciešama tad, ja  jāuzdod papildu jautājumi vai radušās neskaidrības.

Latvijā invaliditātes noteikšanai izmanto Pasaules veselības organizācijas starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā iekļautās kategorijas. Tas nozīmē, ka tiek vērtētas arī cilvēka funkcionēšanas spējas, nevis tikai slimības diagnoze.

Bērniem ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Pilngadīgām personām invaliditāti nosaka grupās. I grupa – ļoti smaga invaliditāte – tiek piešķirta cilvēkiem ar 80–100% darbspēju zaudējumu. II grupa – smaga invaliditāte – tiek noteikta cilvēkiem ar 60–79% darbspēju zaudējumu. III invaliditātes grupu piešķir cilvēkiem ar mēreni izteiktu invaliditāti, kuriem vērojams 25–59% darbspēju zaudējums.

Uz kādu termiņu nosaka invaliditāti?

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.

Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.

Ko darīt, ja cilvēku neapmierina VDEĀVK lēmums?

Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt komisijas vadītājam. Tad lieta tiek skatīta un vērtēta no jauna. To jau veic citi ārsti eksperti. Savukārt, ja neapmierina arī jaunais vērtējums, tad VDEĀVK vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Plašāk par invaliditātes noteikšanas kārtību var uzzināt VDEĀVK mājaslapā.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU