Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas tautsaimniecībā akorda darba samaksa visbiežāk tiek piemērota mežsaimniecības nozarē un apģērbu ražošanā. Taču to ir iespējams ieviest arī valsts un pašvaldību darbībā.
FOTO: Freepik
Latvijas darba tirgus ir kā dzīvs organisms: tajā vienmēr ir aktīvas vakances. Arī patlaban darba devēji meklē vairāk nekā desmit tūkstošus darbinieku dažādās tautsaimniecības jomās. Ja esam darba meklējumos, viens no svarīgākajiem faktoriem, uz kuru darba sludinājumos raugāmies, ir piedāvātā alga. Kopā ar Valsts darba inspekciju skaidrojam, kas potenciālajam darbiniekam būtu jāzina par darba samaksu.
Kad tiek dibinātas darba attiecības, darba devēja un darbinieka starpā notiek pārrunas. To laikā puses vienojas arī par darba samaksu – darba cenu –, kura tiek ietverta darba līgumā jau kā konkrēta summa un kuras aprēķins atbilst laika vai akorda algas sistēmai.
Abas darba samaksas sistēmas – laika alga un akorda alga – ir veidojušās vēsturiski. Laika darba samaksas nosaukums nav mainījies, savukārt akorda alga vēsturiski – un ekonomiskajā literatūrā – tiek dēvēta arī par gabaldarba samaksu.
Darbinieks nevar izvēlēties, kādu darba samaksas sistēmu viņa ieņemamajam amatam un atalgojumam piemērot. To jau iepriekš nosaka darba devējs. Vienā uzņēmumā var būt darbinieki, kuriem algu aprēķina pēc laika algas principiem, un darbinieki, kuriem piemēro akorda algas sistēmu. Turklāt darba līguma darbības laikā darba devējs ir tiesīgs mainīt konkrētam amatam piemēroto darba samaksas sistēmu.
“Par jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, kā arī par grozījumiem līdzšinējā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš. Tā kā grozījumi darba samaksas sistēmā skar arī darba līgumu, jo ir jāgroza darba līgums saskaņā ar Darba likuma 97. un 98. pantā noteikto, darba devējam būtu jāinformē darbinieki par iemesliem pārejai no vienas darba samaksas sistēmas uz citu, it sevišķi, ja tiek gatavots uzteikums sakarā ar piedāvātajiem darba līguma grozījumiem,” skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.
Lai gan konkrēti dati par darbiniekiem piemērotajām darba samaksas sistēmām nav ievākti, pēc Valsts darba inspekcijas pārstāves domām, Latvijā darba devēji uzņēmumos visbiežāk piemēro laika algas sistēmu. “Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudi, ir tiesīga pieprasīt uzņēmumam dokumentāciju, kas attiecas uz darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, piemēram, darba samaksas nolikumu, darba līgumus, darba algas aprēķinu un izmaksas dokumentus u. c., tādējādi iegūt informāciju par uzņēmumā izmantotajām darba samaksas sistēmām,” norāda D. Stivriņa.
Noteiktas darba samaksas sistēmas piemērošanu veicamajam darbam nosaka objektīvie apstākļi. Šobrīd Latvijā tāda ražošana, kad svarīga ir precīza konkrētā darbinieka saražotās produkcijas uzskaite jeb gabaldarbs, salīdzinot ar pārējiem darbiem, ir mazāk izplatīta, tāpēc darba devējiem nav objektīva pamata nolīgt gabaldarba samaksu.
Saskaņā ar Darba likumu šobrīd jēdziens “gabaldarba samaksa” ir aizstāts ar akorda darba samaksu. “Gabaldarba samaksas jēdziens nāk no Darba likuma kodeksa, kas bija spēkā līdz Darba likuma pieņemšanai. Akorda un gabaldarba samaksa ir uzskatāma par sinonīmiem,” informē VDI pārstāve.
Akorda algas un tās aprēķināšanas būtība izteikta Darba likuma 62. panta otrajā daļā: “Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.”
Izdevumā “Darba tiesības” Velga Slaidiņa sniedz vēl plašāku priekšstatu par akorda algas piemērošanas nosacījumiem: “Akorda algu pielieto, ja ir iespējams noteikt laika normu un izstrādes normu jeb izcenojumu, kā arī gadījumos, kad jāstimulē produkcijas izstrādes palielināšana. Darba devējam ir jānodrošina katra darbinieka precīza izstrādes uzskaite un daudzkārt izteiktāk kā laika algas sistēmā – kvalitātes kontrole. Akorda algas sistēmā kvalitātei var būt izšķirošā nozīme.”1
Tomēr arī tad, ja piemērota akorda algas sistēma, darba devējam ir pienākums ievērot darba laiku, kurā darbinieks veic darbu saskaņā ar darba devēja apstiprinātajiem darbu izcenojumiem, piebilst VDI juriste.
Ja darbiniekam nolīgst akorda algu, tad darba devējam jāizmanto darba normēšanas sistēma:
Darba normēšanas sistēma paredz arī to, ka darba devējam jāizstrādā uzņēmuma dokumentu komplekss, kurā ir noteikts un aprēķināts katra darba vai operācijas veikšanai nepieciešamais vidējais laiks un attiecīgs darba algas lielums.
Darba devējam ir jāizvēlas, vai ir nosakāma dienas vai stundas izstrādes norma. Tāpat darba devējs ir tiesīgs noteikt darbinieka atbildību par izstrādes normu neizpildīšanu:
Par darba neizpildes iemesliem darba devējs ir tiesīgs prasīt darbiniekam sniegt rakstveida paskaidrojumu. Iepriekšminētais atbilst Darba likuma 72. panta otrās daļas regulējumam: ja nolīgta akorda alga un darbinieks saistības izpildījis daļēji, darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam.
Atlīdzību par zaudējumiem, kas darba devējam radušies nekvalitatīva izpildījuma dēļ, darba devējs var ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši šā likuma 79. panta noteikumiem.
Savukārt, ja viens darbinieks darbu nevar izpildīt un tam nepieciešami vairāki cilvēki, darba devējam ir jāpārskata akorda darba samaksas izcenojumi.
“Darba devējs ir atbildīgs par to, lai izstrādes normas būtu noteiktas pareizi. Tā, lai normāla darba laika robežās darbinieks ar atbilstošu kvalifikāciju saprātīgas intensitātes apstākļos saņemtu vismaz valstī noteikto minimālo algu un spētu nopelnīt vairāk. Līdz ar to darbu izcenojumi nosakāmi objektīvi, veicot darāmo darbu hronometrāžu (iesaistot darbiniekus, kuri strādā ātri, vidēji ātri un lēni) un tādējādi nonākot pie objektīviem darba izcenojumiem un tā veikšanai patērētā laika.
Ja darbinieks ir nostrādājis mēneša normālā darba laika stundas, bet aprēķinātā darba samaksa ir mazāka nekā valstī noteiktā minimālā darba samaksa, darba devējam ir pienākums piemaksāt starpību līdz minimālajai darba samaksai,” uzsver D. Stivriņa.
Savukārt, ja darbiniekam ir izteiktas produktivitātes spējas – viņš strādā ātri un kvalitatīvi –, Valsts darba inspekcijas ieskatā nav šķēršļu noteikt prēmijas arī darbiniekiem, kuriem noteikta akorda darba samaksas sistēma.
Darbiniekam jāatceras, ka darba devējam ir pienākums darbinieku rakstveidā iepazīstināt ar veicamo darbu izcenojumiem un veikt precīzu darbinieka paveiktā darba uzskaiti un apmaksu.
D. Stivriņa atzīst, ka Latvijas tautsaimniecībā akorda darba samaksa visbiežāk tiek piemērota mežsaimniecības nozarē un apģērbu ražošanā. Taču to ir iespējams ieviest arī valsts un pašvaldību darbībā.
Šībrīža aktualitāte ir attālinātais darbs. “Ja darbu var paveikt attālināti, ir iespējams iesniegt datus par paveikto darbu un puses ir vienojušās par darba veikšanu attālināti, arī šādā gadījumā nav šķēršļu piemērot akorda darba samaksas sistēmu,” secina VDI pārstāve.
“Katrai darba samaksas sistēmai ir savas priekšrocības, kas atkarīgas no uzņēmuma darba specifikas. Iespējamie trūkumi ir darbu izcenojumi, kas var atšķirties, kā arī pats darbs var būt vieglāks vai sarežģītāks.
Tā kā darbi var atšķirties atkarībā no pasūtījuma specifikas, akorda darba samaksas izcenojumi un darbu hronometrāža jāpārskata biežāk.”
1 Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017, 169. lpp.
