Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infpografika. Dabas aizsardzības pārvalde
Šis ir pirmais gads, kad ar mērķi mazināt postījumus, ko migrējošās zosis pavasarī var nodarīt lauksaimniecības kultūrām, Latvijā izņēmuma kārtā putnu atbaidīšanai no sējumiem tiek atļauta limitēta zosu šaušana.
Latvijā ir sastopamas vai tai cauri ceļo deviņas zosu sugas, bet pavasara migrācijas laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauju ir atļauts iegūt tikai sējas zoss (Anser fabalis), baltpieres zoss (Anser albifrons) un Kanādas zoss (Branta canadensis) īpatņus. Limitētā zosu ieguve atļauta stingri noteiktās platībās no 17. marta līdz 31. maijam.
Kopumā atļaujas izsniegtas 140 augkopības saimniecībām, kas varēs iegūt 1000 zosu. Putnu skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados.
Saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā piecas zosis. Savukārt saimniecībās, kurām šādu sējumu platības pārsniedz 100 hektārus, varēs nošaut ne vairāk kā desmit zosis.
Atļaujas tiek izdotas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 14. pantā un Medību likuma 3. pantā noteiktajā kārtībā, norāda DAP savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.
Lai gan DAP līdz 23. martam tika saņemti 350 lauksaimnieku pieteikumi (lielākoties katrs prasīja atļauju 20 indivīdu ieguvei), daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tika atteiktas, jo migrējošo putnu apjoms, kuras varēs nošaut, netiks palielināts.
Limitētā zosu ieguve atļauta tikai ar rakstisku pilnvaru vai vienošanās dokumentu, kas dod tiesības veikt medības konkrētajā teritorijā.
LV portāls jau rakstīja, ka medību tiesības, kā nosaka Medību likums, pieder pašam zemes īpašniekam. Tās ir definētas kā tiesības zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam savā zemesgabalā noteiktā kārtībā medīt. Taču šīs tiesības viņš var nodot citiem medniekiem, kuri tādējādi būs atbildīgi par dzīvnieku radītajiem postījumiem un kuriem lauksaimniekam būs jāatlīdzina zaudējumi.
Ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam, par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem savā zemē atbildīgs ir pats zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.
Valsts meža dienests norāda, ka zosis drīkst iegūt un atbaidīt tikai mednieki, ievērojot medības reglamentējošos normatīvos aktus, uzrādot DAP izsniegtās atļaujas kopiju un pirms tam aizpildot pieprasīto dokumentāciju. Aizliegts lietot svinu saturošu munīciju. Zosu ieguve un atbaidīšana atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, kad zosis nolaidušās lauksaimniecības zemēs. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.
Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” noteic, ka migrējošo putnu atbaidīšana no sējumiem ar šaušanu nav atļauta īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas izveidotas putnu aizsardzībai.
Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir saistoša 2009. gada 30. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK “Par savvaļas putnu aizsardzību”, kas aizliedz migrējošo putnu medības pavasarī. Vienlaikus normatīvajā regulējumā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu indivīdu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.
Kāpēc šogad Latvijā pirmoreiz ir atļauta limitēta zosu šaušana? Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece skaidro: izvērtējot iespējamos pasākumus zosu nodarīto zaudējumu mazināšanai augkopībā, secināts, ka pašreizējie preventīvie pasākumi (neletālie), kuri minēti Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 353 “Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai” 7. punktā, praksē ir neefektīvi.
Augkopībai pavasarī lielākos postījumus nodara tieši zosis. Lauksaimniecības zemēs ievērojamā skaitā barojas arī gulbji un dzērves, taču šo sugu populācijas nav tik daudzskaitlīgas, līdz ar to nenodara tik būtiskus postījumus.
Jāatgādina, ka MK noteikumu 7. punkts paredz: lai novērstu postījumus augkopībai, zemes īpašniekam vai lietotājam ir jānodrošina vismaz viens no šādiem aizsardzības pasākumiem:
ZM uzskata: kopā ar putnu spēju atcerēties “bīstamās vietas” tomēr letālā atbaidīšana (šaušana) ir efektīvākais risinājums postījumu mazināšanā, bet ne pilnīgā novēršanā. Šāds risinājums nenodarītu kaitējumu zosu populācijai, jo nomedīšanas apjoms nebūtu liels – putni pēc pirmā šāviena tiktu izbaidīti, pamestu lauku un nākotnē no konkrētajām vietām izvairītos. Zosis ir vērīgi un gudri putni, kas apveltīti ar teicamu atmiņu. Tādējādi tiktu sasniegts maksimāls efekts ar minimāliem populācijas zaudējumiem.
Pēc ZM informācijas, Igaunijā atsevišķās īpašās teritorijās tiek izsniegta atļauja medīt zosis pavasarī potenciālajās postījumu vietās. Šobrīd tas vairāk ir kā pētījums, lai izvērtētu efektivitāti un vienlaikus ietekmi uz populāciju.
Savukārt Zviedrijā zemes apsaimniekotājam ir tiesības izvēlēties – vai nu saņemt kompensāciju par postījumiem, vai tiesības medīt zosis pavasarī uz saviem laukiem. Iespējams, ka nākotnē Zviedrijas prakses ideju varētu pārņemt arī Latvija. Pēc neoficiālas informācijas, zosu medīšana pavasaros notiek arī Krievijā.
Iespējams, ka letālā atbaidīšana kaimiņvalstīs zināmā mērā veicina zosu populāciju paplašināšanos Latvijā un zaudējumus augkopības sektorā.
J. Dzenis zina teikt, ka pēdējos gados augkopībai radīto postījumu apmērs ir būtiski pieaudzis. 2017.–2019. gadā augkopjiem kompensācijās samaksāti gandrīz 1,5 miljoni eiro.
“Augkopībai pavasarī lielākos postījumus nodara tieši zosis,” uzsver DAP speciālists. “Lauksaimniecības zemēs ievērojamā skaitā barojas arī gulbji un dzērves, taču šo sugu populācijas nav tik daudzskaitlīgas un līdz ar to nenodara tik būtiskus postījumus.”
DAP dati liecina, ka migrējošās zosis lielākos zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Pēc speciālistu domām, migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem. Turklāt paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas.
Vasarā un rudenī pirms ražas novākšanas zaudējumus lauksaimniekiem nodara arī savvaļas sugu zīdītāji, piemēram, stirnas, brieži un meža cūkas, taču daudz mazākā mērā, saka J. Dzenis.
Kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem var saņemt augkopības, akvakultūras un biškopības nozarēs.
DAP Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta vadošais eksperts Ģirts Baranovskis norāda, ka saistībā ar augkopībai, biškopībai un akvakultūrai nodarītajiem postījumiem 2017. gadā tika saņemti 42, 2018. gadā – 46, bet 2019. gadā – 304 iesniegumi par kompensāciju. Visvairāk postījumu nodarīts Latgales reģionā. Pārvaldes rīcībā šobrīd nav apkopotas statistikas par izpostītajām platībām.
