SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
03. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
2
6
2
6

Krīzes dīkstāves pabalsts pašnodarbinātajiem – kam un kā

Daudz radošo personu smagi skāruši ārkārtējās situācijas ierobežojumi, nenotiek kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumi. To organizētāji, kas bieži vien ir pašnodarbinātie, zaudējuši ienākumus. Tagad noteikts, ka arī pašnodarbinātie varēs pretendēt uz dīkstāves pabalstu.

FOTO: Freepik

Pašnodarbinātajiem, autoratlīdzības saņēmējiem, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātie, un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri maksā mikrouzņēmumu nodokli, būs tiesības saņemt dīkstāves pabalstu, ja Covid-19 izraisītās krīzes dēļ netiks gūti ienākumi un ja nodokļu maksātāja situācija atbildīs pabalsta saņemšanas kritērijiem.

īsumā
  • Pašnodarbinātie varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no sociālo iemaksu objekta, no kura 2019. gada otrajā pusē veiktas iemaksas; mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – 50% no mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības pagājušā gada otrajā pusē.
  • Dīkstāves pabalsta maksimālais apmērs ir 700 eiro. Dīkstāves pabalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pieprasot pabalstu, jāiesniedz pašdeklarācija par to, ka ienākumi pašreiz netiek un netiks gūti.
  • Pabalstu nevarēs saņemt, ja nav deklarēto ienākumu, ja pašnodarbinātais vienlaikus ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja nodokļu parāds ir lielāks par 1000 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, u. c. gadījumos.
  • Dīkstāves pabalsta noteikumi neattiecas uz patentmaksas maksātājiem.

Dīkstāves pabalsts ir paredzēts Ministru kabineta jaunajos noteikumos Nr. 179 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, kas stājas spēkā 3. aprīlī.

Piešķirt dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem rosināja Kultūras ministrija. Valstī ir atcelti vairāk nekā 1600 dažādu kultūras, izklaides, sporta pasākumu. Tas lielā mērā ietekmēja cilvēkus, kas saistīti ar to organizēšanu, nenotiek pulciņu un interešu izglītības nodarbības. Cilvēkiem, kuri paši sev nodrošina iztiku, strādājot kultūras un atpūras nozarē, tagad, kad ienākumu vairs nav, ir nepieciešama palīdzība, preses konferencē norādīja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Tā kā pašnodarbinātība ir arī citās nozarēs, valdība pieņēma vienotus noteikumus, attiecinot tos arī uz citās nozarēs individuāli strādājošajiem, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Noteikumi attiecas arī uz pašnodarbinātām personām, kuras ir mikrouzņēmumu īpašnieki. Viņu maksātais mikrouzņēmumu nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kas var pretendēt uz pabalstu

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas, ir iemaksājušas VSAOI kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmējas vai ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātajam vispārējā nodokļu režīmā dīkstāves pabalsts būs 75% apmērā no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta apmēra pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos. No iemaksu objekta tiek atskaitītas aprēķinātās sociālās iemaksas par minēto periodu.

Saimnieciskās darbības veicēji, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, varēs saņemt pabalstu 50% apmērā no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja saimnieciskās darbības mēneša vidējiem ieņēmumiem pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos.

Abos gadījumos pēdējie divi noslēgtie ceturkšņi ir 2019. gada 3. un 4. ceturksnis, tātad pagājušā gada otrais pusgads.

Abos gadījumos pabalsta apmērs nevarēs būt lielāks par 700 eiro mēnesī.

Piemēram, ja mikrouzņēmuma īpašnieka (saimnieciskās darbības veicēja) mēneša ieņēmumi bija 1000 eiro, tad valsts atbalsts tiks aprēķināts kā 50% no ieņēmumiem. Šajā gadījumā – 500 eiro.

Dīkstāves pabalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Par kādu periodu varētu saņemt pabalstu

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š. g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk, kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Jāpiesakās VID

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajam ir jāvēršas ar iesniegumu VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Papildu informācija par pieteikšanos jāmeklē VID tīmekļvietnē.

Valsts ieņēmumu dienests jau ir sagatavojis informatīvo materiālu “Kā elektroniski iesniegt dokumentu “Iesniegums dīkstāves pabalstam” pašnodarbinātām personām”, kurā soli pa solim izstāstīts un attēlots, kā pieteikties pabalstam, kā pareizi aizpildīt iesniegumu, kāda informācija norādāma. Šis ceļvedis ievietots VID mājaslapas sadaļā 

Covid19>Atbalsta iespējas, saskaroties ar COVID-19 izraisītām grūtībām>Dīkstāves pabalsti pašnodarbinātajiem.

Jāpievērš uzmanība arī informācijai materiāla beigās ar norādi: Svarīgi! Šo dokumentu [iesniegumu] nav iespējams precizēt, tāpēc pirms dokumenta iesniegšanas VID lūdz pārbaudīt, vai sniegtā informācija ir pilnīga un korekta.

Kādos gadījumos pabalstu nevarēs saņemt

Noteikumos ir vairāki kritēriji, kuri liegs saņemt dīkstāves pabalstu: ja pašnodarbinātajai personai iesnieguma iesniegšanas brīdī nodokļu parāds ir lielāks par 1000 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums; ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā bija mazāki par 20 eiro; ja pašnodarbinātais vienlaikus ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē; ja pašnodarbinatais saņem vecuma vai izdienas pensiju u. c. gadījumos.

Atbilstību kritērijiem vērtē pēc VID datiem

Dīkstāves pabalsts tiks piešķirts un tā apmērs noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas un nodokļu maksātāja deklarētajiem datiem.

Konkrēta cilvēka atbilstību kritērijiem nosaka VID informācijas sistēmas, nevis kāds darbinieks manuāli, uzsvēra VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, komentējot sociālajos tīklos vairotos pārmetumus, ka VID atteicis dīkstāves pabalstu (tādi jau tiek izmaksāti darbiniekiem uzņēmumu dīkstāves gadījumā).

Atteikums visbiežāk varētu būt, piemēram, ja cilvēkam ir citi nodarbinātības veidi (VID ir dati arī par citām darbavietām), arī tad, ja nodokļu maksātājs nav nokārtojis savas saistības  (pat ja ir nodokļu parādi, tiem var lūgt maksājumu atlikšanu un sadalīšanu uz ilgāku laiku, taču tai ir jābūt paša iniciatīvai).

“Kritēriji nav sarežģīti. Katrs pārzina savu dzīvi pēdējā pusgada laikā. Jāizpilda noteikumi, lai nebūtu vilšanās,” iesaka VID vadītāja. “Jāapzinās arī – ja deklarētie ienākumi būs nulle, tad arī pabalsts būs nulle.”

Atsaucoties uz VID jauno pieredzi ar dīkstāves pabalstiem uzņēmumu darbiniekiem, I. Jaunzeme bilst: “Mēs gribētu paļauties arī uz godaprātu. Jau tagad saņemam informāciju no pašiem darba ņēmējiem par to, ka tiek veidotas shēmas, lai varētu dabūt šo pabalstu. Tā ir krāpšana, un no tādām lietām vajadzētu izvairīties.”

Pašnodarbinātais, autoratlīdzības saņēmējs, MUN maksātājs

Ir iegājies, ka visi, kas strādā individuāli, paši sev, dēvē sevi par pašnodarbinātajiem. Sociālās apdrošināšanas tiesību akti nosaka atšķirīgu pakalpojumu klāstu, ņemot vērā dažādos nodokļu režīmos strādājošo pastāvīgo ieguldījumu sociālās drošības sistēmā. Taču ekstrēmos apstākļos, kādi ir pašreiz, noteikumi par dīkstāves pabalstiem divas grupas ir palikuši zem “vienas cepures”, vienlaikus gan nosakot atšķirīgu pabalsta aprēķināšanu (75% no pašnodarbinātā ienākumiem un 50% no MUN ieņēmumiem).

Reģistrējot VID saimniecisko darbību, fiziskā persona var izvēlēties, vai maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākumiem (kas atkarībā no gada ienākuma un likmes progresivitātes sliekšņiem ir 20%, 23% vai 31,4%) un veikt VSAOI vai arī kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju – maksāt 15% nodokli no apgrozījuma (ieņēmumiem) un ievērot noteikumu: lai nezaudētu šī nodokļa maksātāja statusu, sev drīkst izmaksāt ne vairāk par 720 eiro mēnesī (ienākums, alga, kas nav apliekama ne ar kādiem citiem nodokļiem).

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. pantā ir definēts, ka pašnodarbinātais ir autoratlīdzības saņēmējs, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, u. c.

Pašnodarbinātie ir visdažādāko profesiju pārstāvji, un viņu ienākumi svārstoties ļoti plašā diapazonā (no gandrīz miljona eiro līdz dažiem desmitiem eiro mēnesī).

Ja fiziskā persona, saimnieciskās darbības veicēja, ir ieguvusi tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli, tad saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 2. punktu tā kļūst par mikrouzņēmuma īpašnieku (tātad mikrouzņēmuma īpašnieks arī ir fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja), savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē kļūst par darba ņēmēju.

Ministru kabineta noteikumos par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajiem ir apvienoti ienākumu zaudētāji, kuri strādā šajos divos pilnīgi atšķirīgajos nodokļu režīmos. Kā plašsaziņas līdzekļiem skaidroja VID ģenerāldirektore, tas darīts, lai nevairotu normatīvo aktu skaitu. Vienīgā kopīgā pazīme abiem nodokļu režīmiem ir tā, ka šie cilvēki paši sev dod darbu.

VID datubāzē pašnodarbinātā statusam 2019. gada otrajā pusē reģistrējušās gandrīz 30 000 fiziskās personas (3. ceturksnī – 27 450 un 4. ceturksnī – 29 292). Tās ir pašnodarbinātās personas, kas maksājušas VSAOI.

Saskaņā ar VID informāciju 2019. gada 4. ceturksnī 1160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.

Pašreiz tiek lēsts, ka uz pabalstu varētu pretendēt 12 000 pašnodarbināto un 13 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, preses konferencē informēja Labklājības mininstrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Patentmaksātāji nevar pretendēt

Fiziskajai personai, reģistrējot saimniecisko darbību VID, jāizvēlas viens nodokļu maksāšanas veids: vai tā maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli un VSAOI par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai mikrouzņēmuma nodokli, vai patentmaksu par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu.

Dīkstāves pabalsta noteikumi neattiecas uz patentmaksas maksātājiem.

Šie saimnieciskās darbības veicēji nopērk patentu [ik mēnesi maksājot 100 eiro (Rīgā) vai 50 eiro (ārpus galvaspilsētas)] un neatskaitās VID ne par ieņēmumiem, ne par izdevumiem. Līdz ar to no ienākumu aizvietošanas viedokļa nav iespējams noteikt, ko viņi ir zaudējuši. Šis nodokļu režīms ir liberāls, un nav pret ko mērīt ieņēmumus, jo tie VID nav zināmi, skaidroja I. Jaunzeme.

LV portāls ir rakstījis par pašnodarbināto sociālo apdrošināšanu, arī skaidrojumā “Saimnieciskās darbības veicēju un pašnodarbināto nodokļi un sociālās garantijas”.

***

MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU