Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
NMPD mediķi sagaida Rīgas ostā piestājušos "Tallink" prāmi no Vācijas pilsētas Zasnicas ar gandrīz 500 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas iedzīvotājiem, kuri ceļojumu ierobežojumu dēļ bija saskārušies ar grūtībām atgriezties mājās. Visiem rakstiski jāapliecina, ka turpmākās divas nedēļas pavadīs pašizolācijā. Šī noteikuma ievērošanu uzraudzīs Valsts policija.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ņemot verā, ka noteiktām iedzīvotāju riska grupām bīstamā koronavīrusa slimības Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, Latvijas valdība 12. marta vakarā pieņēma lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim. Lai efektīvāk ierobežotu slimības izplatību Latvijā, ceturtdien, 19. martā, tika paplašināti un precizēti piesardzības un drošības pasākumi.
Visiem ir jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, nepārprotami paredz izmaiņas Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Tāpat kā līdz šim, visām personām, kuras ieradušās no ārvalstīm, ir OBLIGĀTS pienākums 14 dienas nodrošināt pašizolāciju dzīvesvietā.
Šajā laikā:
Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:
No 19. marta valdības rīkojumā 4.12.2 punkts nepārprotami norāda, ka minēto prasību personām, kuras atgriežas no ārvalstīm (nodrošināt divu nedēļu pašizolāciju), izpildi kontrolē Valsts policija.
Tāpat turpmāk visām personām pirms atgriešanās Latvijā būs rakstiski jāapliecina Valsts robežsardzei, ka viņas ievēros īpašus piesardzības pasākumus, arī pašizolēsies uz divām nedēļām.
19. martā valdības rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” tika papildināts ar 4.12.2. punktu, precizējot, ka pienākums pašizolēties un izpildīt visus iepriekš minētos piesardzības pasākumus turpmāk nepārprotami attiecas arī uz Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām. Šo statusu nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs. Papildus minētajam kontaktpersonai ir jānodrošina pieejamība, lai ar viņu varētu sazināties un sadarboties ģimenes ārsts un citas ārstniecības personas.
Līdz ar izmaiņām valdības rīkojums tika papildināts ar 4.12.3. punktu, kurā skaidri noteikti pienākumi personām, kurām jau ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās:
Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:
No 19. marta valdības rīkojumā 4.12.3 punkts nepārprotaminorāda, ka minēto prasību personām, kurām ir diagnosticēta Covid-19 infekcija un kontaktpersonām, izpildi kontrolē Veselības inspekcija.
Katram ir jāapzinās, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.
Tāpat kā līdz šim valdības noteiktais ārkārtējās situācijas laikā paredz:
No 19. marta rīkojumā iekļautas papildu pilnvaras izglītības un zinātnes ministram pagarināt mācību gadu, ja ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt atbilstošu mācību procesu attālinātā režīmā ilgāk par nedēļu. Tāpat ministram ir pilnvaras samazināt kvalifikācijas prakses apjomu programmās, kuras var apgūt jau pēc pamatizglītības ieguves (4.3.1 punkts).
Līdztekus šīm izmaiņām valdība atbalstījusi atbalsta pasākumus tālmācības procesa nodrošināšanai, proti, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 203 160 eiro piešķirti viedtālruņu un planšetu iegādei saistībā ar nepietiekamo materiāli tehnisko nodrošinājumu skolēniem.
Attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm joprojām ir paredzēts izņēmums, nosakot stingrus nosacījumus, kādos gadījumos bērns drīkst apmeklēt bērnudārzu.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu pirmsskolas pakalpojumu vecākiem, kas paši nevar pieskatīt bērnus.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene pēdējo 14 dienu periodā nav bijuši ārvalstīs un nav kontaktējušies ar Covid-19 saslimušajiem vai to kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Tāpat kā līdz šim valdības rīkojums ārkārtējās situācijas laikā uzliek pienākumu atcelt un aizliegt neatkarīgi no to apmeklētāju skaita:
Kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks joprojām nevar turpināties pēc plkst. 23.00, un tagad arī precizēts tā sākums – ne agrāk par plkst. 8.00.
Kopš 17. martā Latvijā ir pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. No 19. marta valdības rīkojums paredz, ka visi tūrisma un pasažieru pārvadātāju piedāvātie tūrisma braucieni uz ārvalstīm tiek atcelti. Tāpat darba devējiem un darbiniekiem iespēju robežās jāatceļ darba braucieni un komandējumi uz ārvalstīm.
Ņemot vērā, ka noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ Latvijā varētu būt aizkavējušies ārvalstu viesi, kuru vīzai ir beidzies termiņš, valdības rīkojumā iekļauts punkts, kas paredz ārzemniekiem, kuru likumīgās uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā ir beidzies pēc š. g. 13. marta, iespēju turpināt uzturēšanos Latvijā ārkārtējās situācijas laikā, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bijušas noteiktas līdzšinējā uzturēšanās atļaujā.
Tāpat ārkārtējās situācijas laikā noteikti atvieglojumi saistībā ar personu apliecinošiem dokumentiem. Ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā.
Atceļ administratīvo arestu un izmantos konfiscēto spirtu
Rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” papildus iekļautas vēl dažādas atkāpes no ierastā. Piemēram, ārkārtējās situācijas laikā vairs nenotiks ieslodzīto personu konvojēšanas pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā.
Rīkojums paredz šajā krīzes situācijā atlikt administratīvā soda – administratīvais arests – izpildi neatkarīgi no soda izciešanas noilguma termiņa. Administratīvais arests, kurš šā iemesla dēļ netiks izpildīts un kuram iestājies noilgums, pēc ārkārtējās situācijas beigām vairs nebūs izpildāms.
Tāpat līdz ārkārtējās situācijas beigām atlikta ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošana un pārņemšana turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai Latvijā.
Ministru kabineta 19. marta sēdē tika atbalstīts un rīkojumā iekļauts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums atļaut izmantot Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoto spirtu saturošo šķidrumu ar spirta saturu virs 70% izmantošanai telpu un virsmu dezinfekcijai, lai ierobežotu Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā. Šādu “grādīgo” šķidrumu ar spirta koncentrāciju virs 90%, attiecībā uz kuriem ir stājies spēkā nolēmums kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietā, neparedzot to atdošanu vai vērtības atlīdzināšanu, valsts rīcībā esot ap 9 tonnām, ziņo Iekšlietu ministrija.
Cita starpā valdības rīkojums arī paredz, ka SIA “Tet” nodrošinās speciālo 4 ciparu pakalpojuma kodu 8303 personu saziņai ārkārtējās situācijas laikā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu bez maksas.
Ministru kabinets atceļ atsevišķus likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ierobežojumus veikt ziedojumus publiskas personas institūcijai, ja ziedojums ārkārtējās situācijas laikā ir prece vai pakalpojums, kas tiek nodots vai izmantots Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai. To paredz MK rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 4.33. punkts.
Ņemot vērā, ka noteiktām sabiedrības riska grupām bīstamā koronavīrusa slimības Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, Latvijas valdība 12. marta vakarā pieņēma lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim.
Ārkārtējā situācija valstī ir izsludināta, pamatojoties uz:
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvību, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Šajā gadījumā iespējamās katastrofas cēlonis ir bioloģisks, proti, epidēmija.
Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” konsolidētā redakcija ir pieejama vietnē www.likumi.lv.
Valdības rīkojumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi ārkārtējās situācijas laikā ir obligāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ņemot vērā, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatība ir sasniegusi pandēmijas apmērus, ierobežojumi nepieciešami, lai pasargātu mūsu sabiedrības mazāk aizsargātos locekļus – vecāka gadagājuma cilvēkus un ar hroniskām slimībām slimojošos, kuriem infekcija var būt ļoti bīstama. Ierobežojumu mērķis ir pēc iespējas palēnināt slimības izplatību, lai veselības aprūpes sistēma spētu palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams.
