SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
13. martā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
14
14

Kāds sods iespējams par ierobežojumu pārkāpšanu ārkārtējā situācijā

Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

FOTO: Freepik

Neskatoties uz domstarpībām par to, kādi tieši ierobežojumi būtu jānosaka, Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu izsludināt ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim. Noteikti gan ierobežojumi, gan aizliegumi, kā arī pasākumi, kas cilvēkiem jāievēro saistībā ar koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmiju. LV portāls atgādina, ka personām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, piemēram, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā. Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

īsumā
  • Piektdien, 13. martā, Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu apstiprināt valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu.
  • Ārkārtējās situācijas laikā noteikti vairāki ierobežojoši pasākumi.
  • Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu atbildība paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā.
  • Arī par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.
  • Administratīvie pārkāpumi šajās lietās jāizskata Valsts policijai un Veselības inspekcijai.

Piektdien, 13. martā, Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu apstiprināt valdības rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu. Saeimai, izvērtējot lēmuma pamatotību, šādus lēmumus ir tiesības arī noraidīt.

Ministru kabineta (MK) rīkojums paredz izsludināt visā valstī ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Veselības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai šīs situācijas laikā.

LV portāls jau rakstīja, ka ārkārtējās situācijas laikā noteikti vairāki ierobežojoši pasākumi. Ar visiem ierobežojumiem, aizliegumiem un aicinājumiem sīkāk var iepazīties MK rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana

Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu atbildība paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), gan Krimināllikumā (KL).

LAPK 176.2 pantā par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods līdz 350 eiro.

LV portāls papildus norāda: uzliekot jebkuru administratīvo sodu, jāņem vērā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe un mantiskais stāvoklis, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. LAPK 34. pantā paredzēts, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina, piemēram, apstāklis, ka pārkāpums (arī tāds, kas nav saistīts ar ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu) izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos.

Savukārt KL 225.1 pants par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (mazāk smags noziegums). Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem (smags noziegums).

Kad iestājas kriminālatbildība

Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pantam kriminālatbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma dēļ radušās kādas no minētajām sekām:

  • nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par 5 tai laikā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
  • nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par 10 tai laikā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;
  • ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Savukārt šā likuma 24. pants paredz, ka atbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma dēļ izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, nodarīts mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm.

Arī KL paredzēts – nosakot soda veidu, jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. KL 48. pantā noteikts, ka atbildību var pastiprināt, piemēram, apstāklis, ka noziedzīgs nodarījums (arī tāds, kas nav saistīts ar ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu) izdarīts ārkārtējās situācijas laikā.

Atbildība par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu

Arī par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

KL 140. pants par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu, ja šāda rīcība izraisījusi epidēmiju, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1 gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (no 15 diennaktīm līdz 3 mēnešiem), vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods līdz 350 eiro.

LV portāls jau rakstīja, ka kriminālatbildība minēto apstākļu laikā iestāsies tikai tad, ja sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšana būs izraisījusi epidēmiju, turklāt tiks konstatēts, ka epidēmiju izraisījusi tieši attiecīgās personas (nevis kādas citas personas) prettiesiskā rīcība.

Taču fakts, ka epidēmijas izraisīšana netiks konstatēta, nenozīmē to, ka personu nevar saukt pie atbildības: visticamāk, viņai iestāsies administratīvā atbildība. Proti, LAPK 42. pants par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu: fiziskajām personām – no 10 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 2800 eiro.

Administratīvie pārkāpumi jāizskata Valsts policijai un Veselības inspekcijai

Atbilstoši LAPK 214. pantam administratīvo pārkāpumu lietas par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu jāizskata un administratīvie sodi jāuzliek Valsts policijai.

Savukārt saskaņā ar LAPK 228. pantu administratīvo pārkāpumu lietas par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu jāizskata un administratīvie sodi jāuzliek Veselības inspekcijai.

Gan pie administratīvās atbildības, gan pie kriminālatbildības var saukt fiziskas personas, kas sasniegušas 14 gadu vecumu.

Kas ir ārkārtējā situācija

Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantā skaidrots, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā MK ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. To var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Vienlaikus minētā likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.

Ārkārtējo situāciju MK izsludina uz noteiktu laiku (šajā gadījumā no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim), bet ne ilgāku par 3 mēnešiem.

Izsludinot ārkārtējo situāciju, MK ir tiesības noteikt:

  • īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību vai pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus;
  • īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai šīs kustības ierobežojumus;
  • īpašu saimnieciskās darbības kārtību vai šīs darbības ierobežojumus;
  • īpašu kārtību preču, medikamentu, energoresursu, pakalpojumu un citu materiāltehnisko resursu pieejamībai;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības pieņemt lēmumu par iedzīvotāju un viņu kustamā īpašuma evakuāciju, kā arī, ja nepieciešams, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi ar piespiedu pārvietošanu;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju amatpersonām papildu tiesības aizturēt un nodot tiesībaizsardzības institūciju amatpersonām lēmuma pieņemšanai personas, kuras nepakļaujas amatpersonu likumīgajām prasībām vai izdara citus pārkāpumus;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām tiesības noteikt aizliegumu personām atrasties noteiktās vietās bez speciālas atļaujas vai personu apliecinošiem dokumentiem;
  • valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kuras sagatavo un izplata oficiālu informāciju par ārkārtējo situāciju;
  • starptautiskajos līgumos noteikto saistību izpildes pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja to izpilde var negatīvi ietekmēt valsts apdraudējuma novēršanas vai pārvarēšanas spējas.

Padziļināts ieskats tēmā, ko nozīmē ārkārtējā situācija, kādi ir iedzīvotāju pienākumi epidemioloģiskās drošības ievērošanā, pieejams žurnāla “Jurista Vārds” jaunākajā, 17. marta, numurā - Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Šajos ārkārtas apstākļos konkrētā publikācija ir pieejama ikvienam interesentam, ne tikai žurnāla abonentiem.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU