Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.
FOTO: Freepik
Neskatoties uz domstarpībām par to, kādi tieši ierobežojumi būtu jānosaka, Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ministru kabineta rīkojumu izsludināt ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim. Noteikti gan ierobežojumi, gan aizliegumi, kā arī pasākumi, kas cilvēkiem jāievēro saistībā ar koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 pandēmiju. LV portāls atgādina, ka personām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, piemēram, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā. Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.
Piektdien, 13. martā, Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu apstiprināt valdības rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu. Saeimai, izvērtējot lēmuma pamatotību, šādus lēmumus ir tiesības arī noraidīt.
Ministru kabineta (MK) rīkojums paredz izsludināt visā valstī ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Veselības ministrija noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai šīs situācijas laikā.
LV portāls jau rakstīja, ka ārkārtējās situācijas laikā noteikti vairāki ierobežojoši pasākumi. Ar visiem ierobežojumiem, aizliegumiem un aicinājumiem sīkāk var iepazīties MK rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu atbildība paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), gan Krimināllikumā (KL).
LAPK 176.2 pantā par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods līdz 350 eiro.
LV portāls papildus norāda: uzliekot jebkuru administratīvo sodu, jāņem vērā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe un mantiskais stāvoklis, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. LAPK 34. pantā paredzēts, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina, piemēram, apstāklis, ka pārkāpums (arī tāds, kas nav saistīts ar ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu) izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos.
Savukārt KL 225.1 pants par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (mazāk smags noziegums). Par iepriekš minētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem (smags noziegums).
Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pantam kriminālatbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma dēļ radušās kādas no minētajām sekām:
Savukārt šā likuma 24. pants paredz, ka atbildība par KL paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma dēļ izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, nodarīts mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm.
Arī KL paredzēts – nosakot soda veidu, jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. KL 48. pantā noteikts, ka atbildību var pastiprināt, piemēram, apstāklis, ka noziedzīgs nodarījums (arī tāds, kas nav saistīts ar ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu) izdarīts ārkārtējās situācijas laikā.
Arī par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.
KL 140. pants par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu, ja šāda rīcība izraisījusi epidēmiju, paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1 gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (no 15 diennaktīm līdz 3 mēnešiem), vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredzēts naudas sods līdz 350 eiro.
LV portāls jau rakstīja, ka kriminālatbildība minēto apstākļu laikā iestāsies tikai tad, ja sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšana būs izraisījusi epidēmiju, turklāt tiks konstatēts, ka epidēmiju izraisījusi tieši attiecīgās personas (nevis kādas citas personas) prettiesiskā rīcība.
Taču fakts, ka epidēmijas izraisīšana netiks konstatēta, nenozīmē to, ka personu nevar saukt pie atbildības: visticamāk, viņai iestāsies administratīvā atbildība. Proti, LAPK 42. pants par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu paredz naudas sodu: fiziskajām personām – no 10 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 2800 eiro.
Atbilstoši LAPK 214. pantam administratīvo pārkāpumu lietas par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu jāizskata un administratīvie sodi jāuzliek Valsts policijai.
Savukārt saskaņā ar LAPK 228. pantu administratīvo pārkāpumu lietas par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu jāizskata un administratīvie sodi jāuzliek Veselības inspekcijai.
Gan pie administratīvās atbildības, gan pie kriminālatbildības var saukt fiziskas personas, kas sasniegušas 14 gadu vecumu.
Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantā skaidrots, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā MK ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. To var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Vienlaikus minētā likuma 3. panta otrā daļa paredz, ka valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.
Ārkārtējo situāciju MK izsludina uz noteiktu laiku (šajā gadījumā no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim), bet ne ilgāku par 3 mēnešiem.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, MK ir tiesības noteikt:
Padziļināts ieskats tēmā, ko nozīmē ārkārtējā situācija, kādi ir iedzīvotāju pienākumi epidemioloģiskās drošības ievērošanā, pieejams žurnāla “Jurista Vārds” jaunākajā, 17. marta, numurā - Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Šajos ārkārtas apstākļos konkrētā publikācija ir pieejama ikvienam interesentam, ne tikai žurnāla abonentiem.
