Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No otrdienas, 17. marta, Latvijā tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi lidostās, ostās, autoostās un dzelzceļa stacijās. Lai uzzinātu aktuālo informāciju par organizētajām papildu iespējām atgriezties mājās, aicinām sekot līdzi Ārlietu ministrijas kontiem sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”.
Valdība ir pieņēmusi lēmumu no otrdienas, 17. marta, atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
Freepik
Tā kā Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, Latvijas valdība 12. marta vakarā pieņēma lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim. Lai efektīvāk ierobežotu slimības izplatību Latvijā, sestdien, 14. martā, tika būtiski paplašināti piesardzības un drošības pasākumi. Ierobežojumi skar gan izglītības iestāžu darbu, gan pulcēšanos publiskās vietās, gan pārvietošanos ārpus valsts robežām un citas jomas.
Ārkārtējā situācija valstī ir izsludināta, pamatojoties uz:
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvību, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Šajā gadījumā iespējamās katastrofas cēlonis ir bioloģisks, proti, epidēmija.
Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” konsolidētā redakcija ir pieejama vietnē www.likumi.lv.
Valdības rīkojumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi ārkārtējās situācijas laikā ir obligāti visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ņemot vērā, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatība ir sasniegusi pandēmijas apmērus, ierobežojumi nepieciešami, lai pasargātu mūsu sabiedrības mazāk aizsargātos locekļus – vecāka gadagājuma cilvēkus un ar hroniskām slimībām slimojošos, kuriem infekcija var būt ļoti bīstama. Ierobežojumu mērķis ir pēc iespējas palēnināt slimības izplatību, lai veselības aprūpes sistēma spētu palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams.
“Visiem ir jāsaprot, ka slimības Covid-19 izplatība nav apturama, taču tā ir ierobežojama. Lai novērstu strauju slimības izplatību, ir jāierobežo cilvēku pulcēšanās un jāveicina sociālā distancēšanās. Ārkārtas stāvoklis tiek izsludināts, lai novērstu tik strauju saslimšanas izplatīšanos, ka veselības aprūpes sistēma ar to nespētu tikt galā,” 12. martā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Katram ir jāapzinās, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.
Valdības rīkojums noteic, ka visām personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, OBLIGĀTI jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:
Pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:
Aktuālā informācija iedzīvotājiem tiek apkopota Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā www.arkartassituacija.gov.lv.
Valdības noteiktais ārkārtējās situācijas laikā paredz:
Viss svarīgākais par to, kas jāzina par rīcību izglītības jomā ārkārtējās situācijas laikā, ir pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas sadaļā “Informācija par Covid-19”.
Attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm ir paredzēts izņēmums, nosakot stingrus nosacījumus, kādos gadījumos bērns drīkst apmeklēt bērnudārzu.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu pirmsskolas pakalpojumu vecākiem, kas paši nevar pieskatīt bērnus.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene pēdējo 14 dienu periodā nav bijuši ārvalstīs un nav kontaktējušies ar Covid-19 saslimušajiem vai to kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Valdības rīkojums ārkārtējās situācijas laikā uzliek pienākumu atcelt un aizliegt neatkarīgi no to apmeklētāju skaita:
Tāpat ir jāierobežo neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.
Noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23.00.
Valdība stingri aicina fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem.
Rīkojums paredz:
Valdība ir pieņēmusi lēmumu no otrdienas, 17. marta:
Minētie ierobežojumi neattiecas uz tiem Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpat tas neattiecas uz ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuri vēlas šeit atgriezties, vai tiem ārzemniekiem, kas vēlas atstāt Latviju.
Tas nozīmē, ka, sākot ar 17. martu, ar savu transportlīdzekli Latvijas robežu varēs šķērsot LR valsts piederīgie un ārvalstnieki, kuru patstāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Ar privāto transportlīdzekli Latviju ļauts pamest ārvalstniekiem.
Ierobežojumi neattiecas uz ārvalstu diplomātiem, kas strādā Latvijā, kā arī personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ un valsts interešu nodrošināšanai.
Kamēr pastāv ārkārtējā situācija, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs neizsniegs īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā.
Ekonomikas ministrija informē: lai nodrošinātu Ministru kabineta lēmuma izpildi, katrai tūristu mītnei ir OBLIGĀTS pienākums katru dienu līdz plkst. 12.00 aizpildīt informāciju par tajā izmitinātajiem ārvalstu tūristiem, tiešsaistes anketā norādot, cik tūristu un no kuras valsts ir nakšņojuši tūristu mītnē iepriekšējā naktī.
Aktuālā informācija par ceļošanas ierobežojumiem Latvijā: Satiksmes ministrijas mājaslapā.
Ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ir noteikts pienākums ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar tirgotājiem ieviesīs pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās.
Ārkārtējā situācijā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi attiecas arī uz visām juridiskajām personām. Piemēram, jau minēts, ka tūristu mītnēm katru dienu līdz plkst. 12.00 jāziņo par ārvalstu viesu skaitu.
Papildus noteikts, ka uzņēmumiem primāri jānodrošina pārtikas, zāļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām.
Visiem darba devējiem ir jānodrošina, ka darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.
Par personas darba tiesībām šajā situācijā plašāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā: “Bezalgas atvaļinājums koronavīrusa sērgas dēļ ir paša darbinieka izvēle”.
Atbildīga institūcija darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā ir Veselības ministrija.
Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm iespēju robežās ir jānodrošina klātienes pakalpojumu sniegšana attālināti.
Rīkojums paredz, ka Ministru kabineta sēdes var tik organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī citus informācijas tehnoloģijas rīkus.
Ierobežojumi noteikti arī tiesu sistēmas darbībā. Rīkojums paredz, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt kārtību un nosacījumus, kādā nozīmētās tiesas sēdes atliek vai neizskata vai citādi ierobežo tiesvedības procesus, kas ir saistīti ar mutvārdu tiesas procesu norisi visās Latvijas Republikas tiesās.
Ārkārtējās situācijas apstākļos var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam, arī paredzot iespēju noteikt notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanas procedūru, ko veic ieslodzījuma vietas un Valsts probācijas dienests, kā arī noteikt tās izpildes termiņu pagarinājumu.
Rīkojums ļauj Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un Zvērinātu notāru padomei noteikt ierobežojumus vai lemt par apmeklētāju pieņemšanas pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās.
Ņemot vērā, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrā daļa noteic, ka valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem, valdības rīkojums paredz, ka nozaru ministrijas apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.
