Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai iestātos kriminālatbildība, nav nepieciešama tīša vēlme kādu inficēt. Pietiek ar iespējamo seku apzināšanos. Proti, noziedzīgs nodarījums var būt izdarīts arī ar netiešu nodomu.
FOTO: Freepik
Par līdzcilvēku inficēšanu ar jaunatklātā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 vai citām infekcijas slimībām paredzēts sods un piespiedu epidemioloģiskie pasākumi. LV portāls skaidro, ko šajā ziņā paredz Krimināllikums un Epidemioloģiskās drošības likums.
Lai gan speciālisti ir izteikuši brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, joprojām pienāk ziņas par personām, kuras, apzinoties, ka var būt infekcijas avots, bezatbildīgi pakļauj līdzcilvēkus saslimšanas riskam, neievērojot pašizolēšanās ieteikumus. Šāda rīcība var beigties gan ar kriminālatbildību un cietumsodu, gan piespiedu izolāciju.
Par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu, ja šāda rīcība izraisījusi epidēmiju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (no 15 diennaktīm līdz trim mēnešiem), vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. To paredz Krimināllikuma 140. pants. “Ar epidēmiju saprot infekcijas slimības izplatīšanos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī tās parādīšanos un intensīvu izplatīšanos areālā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta,” teikts Krimināllikuma komentāros.
Pēdējais plašāk zināmais gadījums, kad personas sauktas pie kriminālatbildības pēc minētā Krimināllikuma panta, bija par bērnu inficēšanu ar baktēriju “Salmonella enteriditis” vairākos bērnudārzos 2018. gadā. Apsūdzētie – uzņēmuma atbildīgās personas – nebija ievērojuši sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Lai iestātos kriminālatbildība, nav nepieciešama tīša vēlme kādu inficēt. Pietiek ar iespējamo seku apzināšanos. Proti, noziedzīgs nodarījums var būt izdarīts arī ar netiešu nodomu – “ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos,” teikts Krimināllikuma 9. pantā. Savukārt Krimināllikuma komentāros precizēts: “Darbības vai bezdarbības kaitīguma apzināšanās nozīmē to, ka persona noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, balstoties uz dzīves pieredzi, izglītību, profesionālajām iemaņām, intelektuālo līmeni un citām īpašībām, izprot sava nodarījuma faktiskos apstākļus un to, ka viņas rīcība apdraud citas personas likumīgās intereses vai nodara tām kaitējumu.”
Piemēram, šāda situācija: darbavietā vai izglītības iestādē, sekojot Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām, noteikts ievērot divu nedēļu mājas karantīnu personām, kuras apmeklējušas “Covid-19” skartās valstis, taču kāds, to slēpjot, šo nosacījumu neievēro. Vai ir iespējams, ka šai personai varētu iestāties kriminālatbildība, pat ja viņa nav vēlējusies kādu apzināti inficēt?
Kā LV portālam skaidroja Ģenerālprokuratūrā, kriminālatbildība pie minētajiem apstākļiem var iestāties tikai tad, ja sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšana ir izraisījusi epidēmiju, turklāt, jākonstatē, ka epidēmiju izraisījusi tieši attiecīgās personas (nevis kādas citas personas) prettiesiskā rīcība. Ja epidēmijas izraisīšana netiks konstatēta, tad pie minētajiem apstākļiem personai, visticamāk, var iestāties administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 42. pantu. Proti, par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 700 eiro, juridiskajām personām — no 140 līdz 2800 eiro.
Personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, nosaka Epidemioloģiskās drošības likuma 18. pants.
Ja pastāv infekcijas slimību izplatības risks, institūcijām ir tiesības noteikt personu ierobežojošus pasākumus. Minētā likuma 16. pants paredz obligātu pretepidēmijas pasākumu veikšanu, ja tiek saņemta informācija par “situāciju, ka pastāv pamatotas aizdomas par nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu (strauja un grūti kontrolējama reģistrējamās infekcijas izplatīšanās)”.
Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 21. pantu personu, kura inficējusies ar infekcijas slimību vai par kuras inficēšanos ir radušās pamatotas aizdomas, var izolēt ārstniecības iestādē, ja:
Ja ir konstatējami iepriekš minētie nosacījumi, bet infekciozā persona izvairās no izolēšanas, tā izolējama piespiedu kārtā.
Lēmumu par personas piespiedu izolēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki pēc ārstniecības personas pieprasījuma. Ja persona atsakās šim lēmumam pakļauties, to piespiedu kārtā medicīnas iestādē nogādā policijas darbinieks ārstniecības personas vai Veselības inspekcijas inspektora klātbūtnē. Ja nepieciešams, policija izolēšanas vietā nodrošina apsardzi, noteikts Epidemioloģiskās drošības likuma 22. pantā.
Ņemot vērā, ka valstī izsludināta ārkārtas situācija, atgādinām, ka saskaņā ar Krimināllikuma 225.1 pantu par tās laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja minēto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšana izraisījusi smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Padziļināts ieskats tēmā – ko nozīmē ārkārtējā situācija, un kādi ir iedzīvotāju pienākumi epidemioloģiskās drošības ievērošanā – pieejams žurnāla “Jurista Vārds” jaunākajā, 17. marta, numurā: Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Šajos ārkārtas apstākļos konkrētā publikācija ir pieejama ikvienam interesentam, ne tikai žurnāla abonentiem.
