Saeima atbalsta bargākus sodus par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu

Atbilstoši Valsts policijas (VP) sniegtajai informācijai no 13. marta līdz 3. aprīlim policija par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu veikusi 14 426 pārbaudes, uzsākusi 446 administratīvās lietvedības, 280 resoriskās pārbaudes un noformējusi 53 administratīvā pārkāpuma protokolus. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte norāda, ka pārsvarā konstatēti pašizolācijas pārkāpumi.

Ar kādām izmaiņām jārēķinās

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk tekstā – likumprojekts) paredz šādas izmaiņas:

• bargāks naudas sods par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu, kā arī epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu;
• personai, kura nesniedz informāciju, ka ir slima ar infekcijas slimību, ir kontaktējusies ar inficētu personu vai bijusi infekcijas perēklī laikā, kad valstī saistībā ar attiecīgās infekcijas slimības izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, piemērojama administratīvā atbildība;
• par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par iepriekš minētās informācijas nesniegšanu sodu ir tiesīga piemērot ne tikai Valsts policija, bet arī pašvaldības policija;
• ierindas policistiem par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu piešķirtas tiesības notikuma vietā piemērot naudas sodu;
• personai par atteikšanos veikt pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai, ja pārbaude tiek veikta, izmantojot portatīvo mērierīci, piemērojama administratīvā atbildība;
• personai par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dīkstāves pabalsta saņemšanai piemērojama administratīvā atbildība.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.

Kāds būs naudas sods

LV portāls jau rakstīja, ka par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu atbildība paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), gan Krimināllikumā (KL).

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašlaik, lai samazinātu Covid-19 izplatību valstī, Ministru kabinets (MK), ņemot vērā kompetento iestāžu sniegto informāciju, operatīvi lemj par dažādu nepieciešamo pasākumu un ierobežojumu noteikšanu valstī. Vienlaikus atbildīgās iestādes ir konstatējušas, ka dažas personas noteiktos aizliegumus un ierobežojumus neievēro, tādējādi būtiski apdraudot apkārtējos līdzcilvēkus un sabiedrību, kā arī veicinot nekontrolētu Covid-19 izplatību valstī.

Līdz ar to likumprojekts paredz paaugstināt naudas sodu par tādiem administratīvajiem pārkāpumiem kā epidemioloģiskās drošības prasību (LAPK 42.pants) un ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu (LAPK 176.² pantā) neievērošana (skat. tabulu).

Vienlaikus likumprojekts papildina LAPK ar 176.³ pantu, kurā par to, ka persona, kas ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību,  kontaktējusies ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, nesniedz šādu informāciju, ja tā tiek pieprasīta, paredzēts naudas sods no 10 līdz 2000 eiro.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka persona pie administratīvās atbildības par jauno administratīvo pārkāpumu būs saucama tikai gadījumos, kad tā nesniegs informāciju par iepriekš minētajiem apstākļiem par tādu infekcijas slimību, kuras izplatības dēļ valstī izsludināta ārkārtējā situācija.

Kāpēc nepieciešams palielināt naudas sodu 

VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins skaidro, ka līdz šim atsevišķas personas klaji ignorējušas citu personu un sabiedrības intereses: “Viņi apzinās, ko dara, bet kaut kādu iemeslu dēļ ignorē noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kā arī nepakļaujas izvirzītajām un likumīgajām policijas prasībām.”

VP priekšnieka pienākumu izpildītājs uzskata, ka atsevišķi indivīdi tiešām ir pelnījuši naudas sodu 2000 eiro un pat 5000 eiro apmērā. Vienlaikus viņš norāda, ka ikviens administratīvā pārkāpuma gadījums ir individuāls un policija, izskatot attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu, vērtē arī personas attieksmi, kā arī apstākļus, kādos pārkāpums izdarīts.

Ļoti iespējama kriminālprocesa uzsākšana

Tāpat A. Grišins norāda – veicot resoriskās pārbaudes, VP ir secinājusi, ka par cilvēka rīcību jeb izdarīto pārkāpumu bieži vien varētu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai kriminālprocesu. Gadījumi ir dažādi, un katrs tiek vērtēts individuāli.

VP prakse liecina, ka daļā resorisko pārbaužu tiek konstatēts arī tas, ka pārkāpums nav izdarīts. “Cilvēki zvana un ziņo, ka kaimiņš neievēro pašizolāciju, bet jāņem vērā, ka MK rīkojums tika izdots 12. martā un obligāta pašizolācija bija noteikta tikai tām personām, kas ieradušās no ārvalstīm, kas tobrīd bija iekļautas sarakstā. Pastāv vairākas juridiskas nianses, un ne visos gadījumos cilvēks, atrodoties uz ielas, būs pārkāpis MK rīkojumā noteikto,” norāda VP priekšnieka pienākumu izpildītājs.

Naudas sodu varēs piemērot arī ierindas policists

Līdz 3. aprīlim VP noformējusi tikai 53 administratīvā pārkāpuma protokolus par Covid-19 ierobežošanas un mazināšanas pasākumu neievērošanu. Kā norāda A. Grišins, tas skaidrojams ar to, ka ierindas policistam nav tiesību piemērot naudas sodu, ja konkrētajā sankcijā maksimālais naudas sods pārsniedz 140 eiro (2020. gada 2. aprīļa LAPK redakcijas 214. panta otrā daļa – red. piezīme).

Sankcijā par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu maksimālais naudas sods (līdz likumprojekts stāsies spēkā) ir 350 eiro. Tādējādi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par minētajiem pārkāpumiem līdz šim varēja tikai VP priekšnieks un viņa vietnieki, pārvalžu, biroju, iecirkņu, nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, galvenie inspektori, vecākie inspektori, VP struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, inspektori un VP priekšnieka pilnvarotas amatpersonas.

Likumprojekts paredz papildināt LAPK 214. panta otrās daļas 2. punktu, nosakot izņēmuma gadījumu. Proti, turpmāk par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu (176.² un 176.³ pants) naudas sodu varēs piemērot arī ierindas policisti notikuma vietā, par spīti tam, ka sankcijā maksimālais naudas sods ir lielāks par 140 eiro.

Sodu varēs piemērot arī pašvaldības policija

Likumprojektam stājoties spēkā, par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, arī par informācijas nesniegšanu likumā noteiktajos gadījumos, sodu būs tiesīga piemērot arī pašvaldības policija. Līdz šim šādas administratīvā pārkāpuma lietas bija tiesīga izskatīt tikai VP.

“Šobrīd gadījumos, kad Rīgas pašvaldības policijas (RPP) darbinieki konstatē Covid-19 ierobežojošo pasākumu pārkāpumus, viņi nav tiesīgi uzsākt lietvedību vai piemērot sodu, tādēļ uz notikuma vietu tiek saukta VP,” skaidro RPP galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis. Savukārt, ja VP tajā brīdī nespēj nodrošināt ierašanos notikuma vietā, RPP kārtības sargi pēc VP darbinieku norādēm fiksē faktiskos apstākļus un vēlāk šo informāciju nosūta VP.

Kā norāda T. Sadovskis, pašlaik RPP sniedz atbalstu ar savu klātbūtni pilsētā un ir papildu acis VP. Vienlaikus viņš atzīst, ka darbs tādās reizēs tiek izdarīts divreiz, proti, no sākuma pārkāpuma apstākļus konstatē pašvaldības policija, bet pēc tam tos vēlreiz fiksē un pārbauda VP. Tāpat T. Sadovskis skaidro, ka tikai atsevišķām VP amatu grupām (jaunākajiem inspektoriem un kārtībniekiem) ir ierobežotas tiesības piemērot naudas sodu, ja konkrētajā sankcijā maksimālais naudas sods nepārsniedz 140 eiro, savukārt dažādu pašvaldības policijas amatu grupu tiesību robežas tiek regulētas ar attiecīgās pašvaldības policijas iekšējiem noteikumiem.

Tā kā, stājoties spēkā likumprojektam, pašvaldības policijai tiks deleģētas tiesības piemērot naudas sodu par Covid-19 ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tiks arī lemts, kurām pašvaldības policijas amata kategorijām tās piešķirt.

Alkohola koncentrāciju noteiks tikai izelpotajā gaisā

Lai atvieglotu VP amatpersonas un ārstniecības personas, kas ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski noslogotas, Iekšlietu ministrija iesniegusi MK noteikumu projektu, kas paredz veikt izmaiņas MK noteikumos Nr. 719 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.

Plānots, ka gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītājs atteiksies no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā (pārbaude, ko veic, izmantojot portatīvo mērierīci) vai nepiekritīs šādas pārbaudes rezultātam, viņu vairs nenogādās uz ārstniecības iestādi, lai tajā konstatētu alkohola reibumu. Izņēmums tiks veikts tad, ja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam nebūs iespējams veikt.

Līdz ar to likumprojekts paredz arī tehniskas izmaiņas LAPK, nosakot, ka administratīvā atbildība personām iestājas par atteikšanos veikt pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai, ja pārbaude tiek veikta, izmantojot portatīvo mērierīci. “Ievērojot, ka alkohola koncentrāciju precīzi var noteikt ar tehniskajiem līdzekļiem, proti, verificētām portatīvām mērierīcēm, atteikšanās no medicīniskajām pārbaudēm alkohola koncentrācijas noteikšanai ārstniecības iestādēs pierādīšanas pienākuma izpildi neietekmē,” skaidrots likumprojekta anotācijā.

Administratīvā atbildība arī par nepatiesas informācijas sniegšanu dīkstāves pabalsta saņemšanai

Likumprojekts papildina LAPK ar 159.¹⁰ pantu, kas paredz administratīvo atbildību par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Proti, stājoties spēkā izmaiņām, par nepatiesas informācijas sniegšanu VID dīkstāves pabalsta saņemšanai, tiks piemērots naudas sods (līdz 1500 eiro) fiziskajām personām vai valdes loceklim; tāpat valdes loceklim var tikt atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.

Kā skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns, “lai nodrošinātu, ka valsts budžeta līdzekļi netiktu nelietderīgi izmantoti vai izšķērdēti, izmaksājot un piedzenot nepamatoti pieprasītos dīkstāves pabalstus, ir nepieciešams paredzēt atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu VID, kā arī par tādas informācijas nepaziņošanu, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai.”