Robežšķērsošana un pārvietošanās Baltijas valstīs

Starptautiskā pasažieru satiksme

Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.16. punktā ir noteikts, ka no 17. marta ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu. Šis aizliegums joprojām ir spēkā.

Izņēmums ir pasažieru pārvadājumi ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu, kā arī privātie un biznesa lidojumi, ja ir ne vairāk par pieciem pasažieriem.

Satiksmes ministram ir atļauts izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi. Satiksmes ministrs pieņem lēmumu pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas. 

Pārvietošanās starp Baltijas valstīm

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri 15. maijā parakstīs saprašanās memorandu, ar ko Baltijas valstis savstarpēji vienojas atcelt ieceļošanas ierobežojumus un nodrošināt Baltijas valstu iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ar sauszemes, jūras vai aviotransportu. 

Sākot ar 15. maiju, Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, var ceļot Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bez ierobežojumiem, ja:

• persona pēdējo 14 dienu laikā nav bijusi ārpus Baltijas valstīm;
• personai nav noteikta pašizolēšanās saistībā ar inficēšanos ar Covid-19 vai Covid-19 kontaktpersonas statusa dēļ;
• ja personai nav elpošanas ceļu saslimšanas pazīmju.

Iepriekšminētās personas drīkst šķērsot Igaunijas–Latvijas un Latvijas–Lietuvas robežu, arī izmantojot gan personīgo transportlīdzekli, gan pieejamos pasažieru pārvadātāju pakalpojumus. Šīs personas ir atbrīvotas no karantīnas prasības, gan ieceļojot kaimiņvalstī, gan pēc atgriešanās mājās.

Rīkojuma 4.6. punkts paredz atļaut organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Ārlietu ministrija uzsver, ka ceļotājiem no Latvijas būs jāievēro ceļošanas un pulcēšanās noteikumi Igaunijā un Lietuvā. 

Pārvietošanās un pulcēšanās noteikumi Igaunijā

• Latvijas–Igaunijas robežu var šķērsot robežšķērsošanas punktos Valka–Valga un Ainaži–Ikla. Pastāv brīva personu kustība no kontinentālās Igaunijas uz salām un no tām.
• Masku nēsāšana nav obligāta, bet tiek rekomendēta. Nedrīkst pulcēties vairāk par 2 personām vai cilvēki no vienas mājsaimniecības, izņemot zemāk noteiktos gadījumus. Visos gadījumos jāievēro 2 metru distance.
• Ir atvērtas viesnīcas, restorāni un tirdzniecības centri.
• Ir atvērti muzeji un izstāžu zāles iekštelpās (līdz 10 apmeklētājiem grupā), brīvdabas muzeji (līdz 10 apmeklētājiem grupā), spēļu laukumi un sporta trenažieru vietas brīvā dabā, atļauti sporta treniņi brīvā dabā līdz 10 personu lielām grupām. Ir atļauts noturēt dievkalpojumus.
• No 15. maija atļauts rīkot publiskus pasākumus, ja to dalībniekiem pasākuma laikā paredzēts uzturēties automašīnās, piemēram, drive-in kino izrādes, koncerti (ne vairāk kā 2 personas vai cilvēki no vienas mājsaimniecības vienā automašīnā).
• No 18. maija plānots atvērt sporta zāles un sporta baseinus, organizēt sporta pasākumus brīvā dabā bez skatītāju klātbūtnes. Kopējais dalībnieku skaits (ieskaitot trenerus un pārējo personālu) nedrīkst pārsniegt 100 personu.
• SPA, kino, spēļu zāles un citas izklaides vietas ir slēgtas.

Ārlietu ministrija pirms došanās uz Igauniju aktuālo informāciju par nosacījumiem lūdz meklēt:

Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldes mājaslapā: angliski, krieviski.

Igaunijas Ārlietu ministrijas mājaslapā: angliski, krieviski.

Igaunijas valdības mājaslapā: angliski, krieviski.

Latvijas vēstniecības Igaunijā publicētā aktuālā informācija atrodama šeit.

Pārvietošanās un pulcēšanās noteikumi Lietuvā

• Latvijas–Lietuvas robežu var šķērsot robežšķērsošanas punktos Rucava–Būtiņģe, Grenctāle–Saločai un Medumi–Smeline. No 18. maija tiek atvērts arī robežšķērsošanas punkts Meitene–Kalviai. Lietuvas pusē tiek saglabāta robežkontrole.
• Masku nēsāšana ārtelpās nav obligāta, bet tiek rekomendēta. Vienlaikus maskas joprojām ir obligātas tirgos, veikalos, sabiedriskos pasākumos, ekskursijās un sabiedriskajā transportā.
• Nedrīkst pulcēties vairāk par 2 personām vai vienas mājsaimniecības locekļiem, izņemot tālāk minētos gadījumus. Vienmēr jāievēro 2 metru distance.
• Personu pulcēšanās atļauta ne vairāk kā 5 personām, kas nav no vienas mājsaimniecības, un ne ilgāk kā 15 minūtes. Atļautas privātas svinības līdz 30 cilvēkiem un publiski pasākumi iekštelpās līdz 30 cilvēkiem (tajos jānodrošina 10 m² katram cilvēkam). Atļauts rīkot profesionāļu sporta sacensības bez skatītāju klātbūtnes.
• No 18. maija darbu atsāk viesnīcas, restorāni, klubi, spēļu zāles iekštelpās (no pulksten 8.00 līdz 22.00). Āra pasākumos un sporta klubos jānodrošina 2 metru distancēšanās un 5 m² katram cilvēkam.
• No 30. maija darbu atsāks SPA centri, pirtis.
• Ja persona ierodas Lietuvā no citām valstīm (nevis Lietuvas vai Igaunijas) un šķērso Lietuvu tranzītā, joprojām ir spēkā konvoja prasība. Plašāka informācija par to pieejama Latvijas vēstniecības FB lapā šeit.

Ārlietu ministrija pirms došanās uz Lietuvu aktuālo informāciju par nosacījumiem lūdz meklēt:

Lietuvas valdības mājaslapā: angliski.

Lietuvas Ārlietu ministrijas mājaslapā: angliski.

Ārlietu ministrija

Ierobežojumi šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu (Krievija, Baltkrievija)

No 17. marta ir aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ĀRĒJĀS robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Šī prasība neattiecas uz:

• Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija. Viņiem ir atļauts vienu reizi šķērsot robežu, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā (4.18. p.);
• transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;
• jūrniekiem, lai viņi varētu atgriezties Latvijā vai nokļūt savā darbavietā uz kuģa;
• Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstīto komersantu darbiniekiem.*

Ārlietu ministram un Valsts robežsardzes priekšniekam ir atļauts izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos (MK rīkojuma Nr 103 4.17. punkts).

* MK rīkojuma 4.16¹. punkts paredz, ka LIAA koordinē un sniedz atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem ir nepieciešams atgriezties Latvijā, kā arī komersantiem, kuriem saistību izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijā. Savukārt 4.16.² paredz komersanta pienākumu nogādāt darbiniekus, kuri iebrauc Latvijā, līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu. 

Robeža ar Krieviju un Baltkrieviju

Ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, tas ir, uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas.

Latvijas iedzīvotājiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, atļauta ieceļošana Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežšķērsošanas vietās, tas ir, Terehovas, Grebņevas, Pāternieku, Silenes un Vientuļu robežkontroles punktos.

Ārlietu ministrijas apkopotā informācija (18. aprīlī) par ceļojuma ierobežojumiem Baltkrievijā liecina, ka Latvijas valstspiederīgie no Baltkrievijas var atgriezties, šķērsojot robežu ar kājām. Pēc ielidošanas Minskā jāmeklē taksometrs, kas aizvestu līdz Latvijas–Baltkrievijas robežpunktiem: Urbāni–Silene vai Grigorovščina–Pāternieki.

Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotāji netraucēti var atgriezties mītnes zemē, šķērsojot sauszemes robežu robežšķērsošanas vietās uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas.

Latvijas iedzīvotāju izceļošana uz Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegta.

Izceļošana un Latvijas teritorijas šķērsošana

Atļauts:

• Latvijas valstspiederīgajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas valsts robežu rīkojumā minētajās robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī (4.18.² p.);
• Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju rīkojumā minētajās robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē (4.18.³ p.);
• Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, ieceļot Latvijas Republikā no Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices un izceļot no tās (4.17.¹. p.);
• ārzemniekiem izceļot no Latvijas caur rīkojumā minētajām robežšķērsošanas vietām (4.19. p.).

Eiropas Savienības iekšējās robežas var būt slēgtas. Polija atver robežu tranzītam

Ceļošanai Eiropas Savienības ietvaros no Latvijas puses nekādi ierobežojumi nav ieviesti. Tautiešiem ir atļauts atgriezties mājās, Latvijā, ar personīgo sauszemes transportu. Taču ceļotājiem jāņem vērā kaimiņvalstu noteiktie ceļošanas ierobežojumi. 

Jārēķinās, ka Eiropas Savienības iekšējās robežas var būt slēgtas.Situācija var strauji mainīties. Šādos apstākļos pastāv risks nonākt karantīnas zonā vai arī var nākties ievērot 14 dienu karantīnas nosacījumus ārvalstī. Ārlietu ministrija aicina sekot līdzi vietējo iestāžu informācijai. 

Ārlietu ministrija

Vietas, kur iespējams šķērsot Eiropas Savienības dalībvalstu robežas, apkopotas interaktīvā kartē.

Aktuālā informācija par citu valstu ieviestajiem ierobežojumiem tiek apkopota Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā.

Savukārt ar ceļojuma brīdinājumiem par valstīm un teritorijām var iepazīties šeit.

Atgriešanās iespējas

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic ir paziņojusi par lidojumu grafiku no Eiropas pilsētām, sākot ar 18. maiju. Līdz ar to vairs nav nepieciešams pielāgot lidojumu uz Eiropu repatriācijas lidojuma datumam no Eiropas uz Rīgu. Tāpat ar 15. maiju tiek atsākti starptautiskie pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumi Baltijas valstu starpā, kā arī ar satiksmes ministra atļauju reisi ārpus Baltijas valstīm, un pēc ierašanās Latvijā nokļūšanai mājās drīkst izmantot sabiedrisko transportu (jālieto mutes un deguna aizsegs).

Ārlietu ministrija aicina nekavēties un izmantot visas lidojuma iespējas, jo pandēmijas izraisītie ierobežojumi var tikt atjaunoti.

Informācija par starptautiskajiem pasažieru reisiem uz Latviju, ar kuriem Latvijas valstspiederīgajiem ir iespēja atgriezties Latvijā, pieejama Satiksmes ministrijas mājaslapā šeit. Saraksts tiek pastāvīgi atjaunināts.

Lai uzzinātu aktuālo informāciju par organizētajām papildu iespējām atgriezties mājās, aicinām sekot līdzi Ārlietu ministrijas kontiem sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”, kā arī Satiksmes ministrijas mājaslapā un sociālo portālu kontos “Facebook” un “Twitter”. 

Katrs ceļotājs pats izlemj, vai atgriezties, un, tāpat kā iepriekšējos lēmumus izceļot uz ārvalstīm, Ārlietu ministrija respektē valstspiederīgo izvēli palikt pašreizējā atrašanās vietā. Ceļotājus, kuriem ir izdevies atgriezties vai kuri ārkārtējās situācijas laikā izlēmuši neatgriezties, tiek lūgts atsūtīt savu vārdu un uzvārdu Ārlietu ministrijai uz e-pastu palieku@mfa.gov.lv

Atgriežoties Latvijā, jāsniedz personas dati un jāievēro pašizolācija

Šobrīd ir noteikta kārtība, ka pirms atgriešanās Latvijā personai ir pienākums rakstiski apliecināt, ka viņa ievēros īpašus piesardzības pasākumus, arī nodrošinās pašizolāciju (šī prasība neattiecas uz personām, kuras atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas).

Minētajā apliecinājumā personai ir jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona ir sasniedzama. Ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai.

Valsts robežsardze aizpildītos apliecinājumus nodod Valsts policijai, kas kontrolēs minēto prasību izpildi. 

Valdības rīkojuma 4.12.³ punkts paredz, ka SPKC informāciju par personām, kurām ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze, un slimības kontaktpersonām nodod Veselības inspekcijai, Valsts policijai un pašvaldības policijai minēto prasību izpildes kontrolei.

Gadījumos, kad netiek ievēroti ārkārtējās situācijas noteiktie ierobežojošie pasākumi un/vai apliecinājumā tiek norādītas nepatiesas ziņas, piemēro atbilstošu administratīvo vai kriminālo atbildību. Kāds sods iespējams par pārkāpumu, izklāstīts skaidrojumā “Saeima atbalsta bargākus sodus par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu” (MK rīkojuma Nr. 103. 4.19.¹; 4.19.2; 4.23. punkts).

Jāpiebilst, ka Valsts policijai un pašvaldības policijai ir tiesības meklēt personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze un infekcijas slimības kontaktpersonas, kā arī tiesības minētās personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai faktiskajā dzīvesvietā. To paredz valdības rīkojuma 4.12.⁵ punkts.

Stingrs ieteikums uz ārvalstīm nebraukt

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Ārlietu ministrija aicina šobrīd atturēties no braucieniem ārpus Latvijas, izņemot ārkārtas gadījumus un gadījumus, kad personai no Latvijas jāatgriežas savā mītnes valstī.

Valdības rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu cita starpā paredz:

• tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi;
• iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi.

Ārlietu ministrija iesaka visiem ceļotājiem būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt konkrētā ceļojuma nepieciešamību. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt minētās valstis.

***

MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”.  Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.