Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
5. martā Valsts sekretāru sapulcē ir izsludināti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu primārajam mājoklim vērtībā līdz 100 tūkstošiem eiro. Iecerēts, ka izmaiņas likumā varētu piemērot no 2022. gada 1. janvāra, kad NĪN aprēķinam sāks izmantot jaunās kadastrālās vērtības, informē Tieslietu ministrija.
Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu ikviena iedzīvotāja tiesības uz privātīpašumā esošu mājokli un veidotu godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim. Iecerēts, ka tādējādi arī tiks mazināta konkurence starp pašvaldībām NĪN atvieglojumu piemērošanā.
Šībrīža tiesiskais regulējums paredz, ka NĪN aprēķinam, izņemot lauku zemi, kā nodokļa bāze tiek izmantota NĪN objekta kadastrālā vērtība pēc stāvokļa taksācijas 1. janvārī.
Pašreiz kadastrālās vērtības ir iesaldētas 2012., 2013. gada līmenī un neatbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka šī gada 21. februārī, stājas spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” ar mērķi uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku un nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Savukārt 2019. gada 24. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas noteica, ka jaunās kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam tiks piemērotas no 2022. gada 1. janvāra.
Ņemot vērā, ka NĪN tiek aprēķināts 0,2–3% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, sagaidāms, ka līdz ar kadastrālo vērtību pārrēķinu 2022. gadā pieaugs arī NĪN iedzīvotājiem. “Liela un būtiska nodokļu maksātāju grupa ir dzīvojamo īpašumu īpašnieki, kuriem jau šobrīd ar pašreizējām nodokļu likmēm un kadastrālajām vērtībām nodokļu slogs ir nesamērīgs,” secināts likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” anotācijā.
Par to, ka iedzīvotājiem NĪN nomaksa sagādā grūtības, liecina arī Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes dati. 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu. Un tie ir dati tikai par Rīgu 2019. gadā.
Pagājušā gada nogalē problēmu aktualizēja Latvijas pilsoniskā sabiedrība, Saeimā iesniedzot 40 518 pilsoņu parakstītu iniciatīvu par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz NĪN aprēķinam izmantot divu veidu nodokļa bāzes:
Savukārt speciālās vērtības nodokļa definīcija un aprēķina kārtība paredzēta likumprojektā “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Piemēram, pašreizējā likumprojekta redakcijā piedāvāts speciālo vērtību nodoklim individuālai dzīvojamai mājai aprēķināt, no ēkas kadastrālās vērtības atņemot 100 000 eiro un atlikušajai vērtības daļai, ja tāda ir, piemērojot koeficientu 0,2. Līdzīgs princips attiecināts arī uz dzīvokļa īpašumu, kurā ir dzīvojamo telpu grupa, un dzīvojamo māju, kurā nav nevienas telpu grupas, kā arī dzīvojamo telpu grupu mājā, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Tas nozīmē, ka par primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro NĪN nebūtu jāmaksā vispār, skaidro Tieslietu ministrija. Savukārt, ja primārā mājokļa vērtība pārsniedz minēto summu, tam tiek piemērots neapliekamais minimums – 100 tūkstoši eiro.
Likumprojektā ietverts arī līdzīgs piedāvājums attiecībā uz zemi zem primārajiem mājokļiem, tikai šajā gadījumā neapliekamais minimums būtu 10 000 eiro. “Līdz ar to, ja zemes vērtība ir zemāka par 10 000 eiro, tad NĪN maksājums būtu 0 eiro, bet, ja zemes vērtība pārsniedz 10 000 eiro, tad no tās atņems 10 000 eiro un atlikušajai summai piemēros koeficientu 0,2 (speciālo vērtību),” skaidro Tieslietu ministrija.
Definīciju, kas ir primārais mājoklis, paredzēts iekļaut likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Pašreizējais piedāvājums paredz, ka NĪN atcelšana primārajam mājoklim (vērtībā līdz 100 tūkstošiem eiro) tiktu piemērota mājokļiem, arī dzīvokļiem, ja mājoklis ir fiziskas personas īpašumā un šī persona tajā ir deklarējusies.
Ņemot vērā, ka likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. panta piektā daļa noteic, ka gadījumā, ja nekustamais īpašums atrodas citas personas lietošanā (ir izīrēts), NĪN maksātājs ir īrnieks, “projekts paredz piemērot šos nosacījumus arī īres dzīvokļiem, ja īrnieks īrētajā mājoklī ir deklarējies un īres tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā”, norāda Tieslietu ministrija.
Likumprojekts paredz, ka izmaiņas likumā varētu piemērot no 2022. gada 1. janvāra, kad NĪN aprēķinam sāks izmantot jaunas kadastrālās vērtības.
Kā norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, likumprojekti ir balstīti rūpīgos aprēķinos, arī par provizorisko ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2022. gadā. Tomēr viņš pieļauj, ka saskaņošanas procesā starp nozaru ministrijām piedāvātās izmaiņas varētu tikt precizētas un pilnveidotas.
Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta provizoriskie aprēķini rāda, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, nesamazināsies. “Vispesimistiskākajā scenārijā kopējie ieņēmumi pieaugs par 14 miljoniem eiro. Kopējie ieņēmumi no NĪN par mājokļiem 2022. gadā varētu samazināties par 33 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no NĪN par zemi – 14 miljoniem eiro. Vienlaikus ieņēmumi pieaugs no NĪN par ēkām. Tādējādi kopējie ieņēmumi no NĪN lielākajai daļai pašvaldību, atskaitot atsevišķus Pierīgas novadus, 2022. gadā pieaugs,” uzsver Tieslietu ministrija.
Minētais pieaugums saistīts ar to, ka kadastrālās vērtības pēdējo reizi pārskatītas 2012. gadā un pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas vairākos segmentos, kā arī pēdējos 10 gados uzbūvētās ēkas līdz šim nav adekvāti novērtētas un to pašreizējā kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts NĪN, bieži vien ir tikai 40–50% no to patiesās vērtības.
“Valdības šī gada februārī apstiprinātā kadastrālās vērtēšanas metodika nodrošinās, ka kadastrālās vērtības tiek aprēķinātas taisnīgi. Mums ir jāpanāk, ka tikpat taisnīgi tiek piemērots arī NĪN. Jaunās kadastrālās vērtības netiks piemērotas, kamēr netiks pārbūvēta NĪN sistēma!” sola tieslietu ministrs J. Bordāns.
Ministrija norāda, ka līdzīga prakse – atvieglojumi primārajam mājoklim – tiek īstenota vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Lietuvā neapliekamais minimums mājoklim ir 220 000 eiro, bet, ja īpašnieka aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, neapliekamais minimums ir 286 000 eiro. Igaunijā atbrīvojums no NĪN ir zemei zem mājokļa līdz 1500 m2, bet dzīvokļiem NĪN netiek aprēķināts vispār. Saskaņā ar “Eurostat” datiem jau šobrīd Latvijā NĪN kopējais apjoms ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu nodokļa kopējo apjomu (Lietuvas un Igaunijas NĪN kopapjoms 2018. gadā 0,2% no IKP, savukārt Latvijas NĪN kopapjoms ir 0,6% no IKP).
