Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Šodien, 15. februārī, stājas spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar šiem grozījumiem noteikta stingrāka uzraudzība elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem valsts atbalstu obligātā iepirkuma veidā. Vienlaikus paredzēts arī uzlabot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā nosaka pienākumu Ekonomikas ministrijai (EM) organizēt obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību un kontroli, novērst pārkompensāciju, kā arī atgūt nepamatoti izmaksāto valsts atbalstu, norāda Saeimas preses dienests. Kopējais atbalsta periods vienai elektrostacijai, summējot visa veida atbalstus elektroenerģijas ražošanai, nevarēs pārsniegt 20 gadus.
Kontroles laikā būs jāveic elektrostaciju un koģenerācijas staciju aprīkojuma pārbaudes, kā arī jāvērtē, vai staciju darbība atbilst elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem. Konstatējot Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumu, komersantam varēs atcelt piešķirtās priekšrocības.
EM skaidro, ka līdz ar grozījumiem likumā sekmēta elektroenerģijas ražošana pašpatēriņa vajadzībām, ar 2020. gada 1. aprīli atbrīvojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotājus no obligātā iepirkuma komponentes mainīgās daļas maksājuma par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu, kas ir nodots un saņemts atpakaļ no elektroenerģijas sadales tīkla. Vienlaikus elektroenerģijas ražošanas iekārtu, arī saules paneļu, pieslēgumiem ar jaudu līdz 11,1 kW vairs nebūs nepieciešama EM atļauja.
Gan enerģētikas uzņēmums “Latvenergo”, gan “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš atzinīgi novērtē izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, norādot, ka tās veicinās iedzīvotāju izvēli par labu saules enerģijas resursa izmantošanai.
Likumā reglamentēta arī energosistēmas izolētās darbības testa veikšana, kas nepieciešama gaidāmajai Baltijas valstu energosistēmas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas.
LV portāls jau rakstīja, ka pērn 10. janvārī Saeima pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu”, kurā aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Taču valdība 2019. gada 26. martā Saeimā iesniedza EM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”, kurā sniegts vērtējums, kādas sekas sagaidāmas, ja subsidēto elektrostaciju darbība tiks pārtraukta līdz 2019. gada 31. martam.
Tomēr EM šogad plāno izstrādāt detalizētu piedāvājumu, lai no 2021. gada atceltu patērētāju maksājumu par OIK.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem kopš 1995. gada izmaksāti aptuveni divi miljardi eiro (skat. infografiku).
2019. gada beigās elektroenerģija obligātā iepirkuma ietvaros tika iepirkta no 330 elektrostacijām, 5 elektrostacijas saņem garantēto maksu par jaudu. Vienlaikus 10 dabasgāzes koģenerācijas stacijām 2019. gadā beidzās atbalsta periods, norādīts EM mājaslapā.
