Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Līdz 31. maijam Ekonomikas ministrija iesniegs Saeimā priekšlikumus Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumiem, lai sakārtotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) atbalsta sistēmu un līdz ar to panāktu samazinājumu lietotāju rēķinos.
7. maijā, Ekonomikas ministrijai (EM) Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (Tautsaimniecības komisija) sēdē prezentējot ziņojumu par turpmāko rīcību obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumā, ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis akcentēja, ka piedāvājums neietver jaunas shēmas izveidi, bet gan paņemts labākais modelis no līdzīgām atbalsta sistēmām Eiropā. Deputāti atbalstīja EM redzējumu OIK jautājumā.
LV portāls publikācijā “Zaļā gaisma OIK atcelšanai, bet “zaļā” enerģija būs jāatbalsta” jau rakstīja, ka valdība 26. martā nolēma Saeimā iesniegt EM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”, kurā nolēma neieteikt Saeimai lemt par OIK likvidēšanu līdz šā gada 31. martam. Jāatgādina, ka šogad 10. janvārī Saeima pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”, kurā aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerģijas patērētājiem.
Turpmākie rīcības virzieni OIK atbalsta sistēmas revīzijā paredz:
Saeimas komisija sēdē J. Miezainis analizēja katru no šiem punktiem. Pašreizējā valsts atbalsta sistēmas kontrole sadalīta starp AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” un Ekonomikas ministriju, kas nav efektīvi. Lai nodrošinātu komersantu – valsts atbalsta saņēmēju – efektīvu kontroles mehānismu, jaunais EM piedāvājums paredz OI mehānisma uzraudzības funkcijas nodošanu Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). BVKB kontroles departamentam tiktu nodrošināts plašs deleģējums un pietiekami resursi, bet atbalsta saņēmēji maksātu administrēšanas nodevu.
EM arī akcentēja, ka koģenerācijas stacijām, kurās vēl nav bijis audits, tas jāveic līdz 2019. gada beigām. Lai turpmāk stiprinātu kontroles mehānismu, kontrolēm jābalstās uz risku analīzi, kā arī ir nosakāms mērķis ikgadējam minimālajam pārbaudāmo staciju skaitam (piemēram, 100).
J. Miezainis minēja, ka atbalsts komersantiem līdz šim ir izmaksāts arī tad, ja uzņēmēji ir sodīti par pārkāpumiem vai arī lielos apmēros nav veikta nodokļu nomaksa. Tāpēc būtu jāievieš stingrākas prasības valsts atbalsta saņēmējiem un jānodrošina, ka to saņem tikai priekšzīmīgi un uz ilgtspējīgu saimniecisko darbību vērsti komersanti. Tāpat jāveicina atbalsta saņēmēju motivācija izmantot pieejamās investīcijas, lai radītu papildu pievienoto vērtību, kā arī jāveicina pēc iespējas efektīvāka vietējo resursu izmantošana.
Pasākumi, lai nodrošinātu stingrākas prasības komersantiem – valsts atbalsta saņēmējiem, paredz:
1. Stingrāku elektrostaciju darbības nosacījumu ieviešanu:
2. Papildu prasību noteikšanu biogāzes stacijām attiecībā uz atlikumproduktu, tostarp kūtsmēslu, izmantošanu.
3. Stingrāku sankciju noteikšanu par OI saņēmēju pārkāpumiem:
Viens no rīcības virzieniem paredz atbalsta apmēra ierobežošanu, kas ietver atbalsta sniegšanu minimālajā nepieciešamajā līmenī, kā arī peļņas ierobežošanu. J. Miezainis minēja, ka līdz šim atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai (AER) ir bijis pārmēru dāsns. LV portāls jau rakstīja, ka ekspertu atzinumā Latvijā ir viens no lielākajiem atbalstiem enerģētikas nozarei – ceturtais lielākais Eiropas Savienībā (ES), kamēr kopumā ekonomiskajā attīstībā Latvija ir vien 65% līmenī no ES vidējā rādītāja (pēc pirktspējas paritātes principa uz vienu iedzīvotāju). Piemēram, 2017. gadā, kad OIK neto izmaksas bija 266,3 miljoni eiro, tās sasniedza 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Atbalsta apmēra ierobežošana paredz elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu pārskatīšanu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām (tāda ir viena), kā arī mehānisma pilnveidi pārkompensācijas novēršanai. Lai novērstu līdz šim īstenoto nesamērīgi liela atbalsta sniegšanu, uz ko iepriekš norādījusi arī Eiropas Komisija, komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, tika grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un kopš 2017. gada 14. oktobra tika ieviesta iekšējās peļņas norma 9% apmērā.
EM prezentācijā uzsvērts, ka būtu jāveicina elektrostaciju iespējas darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas, tādējādi mazinot elektroenerģijas lietotāju izmaksas, kā arī jānodrošina atjaunojamās enerģijas nozares attīstība. Lai to īstenotu, būtu jāpilnveido izcelsmes apliecinājumu sistēma, jāizstrādā risinājums biogāzes stacijām pāriešanai no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu, jāsamazina dabas resursu nodoklis mazajām hidroelektrostacijām, kā arī jānovērš administratīvie šķēršļi vēja elektrostaciju darbībai tirgus apstākļos.
Atbalsts komersantiem ir izmaksāts arī tad, ja uzņēmēji ir sodīti par pārkāpumiem vai lielos apmēros nav veikta nodokļu nomaksa.
EM paredzējusi tuvākajā laikā samazināt elektroenerģijas gala patērētāju izmaksas, ieviešot papildu pasākumus. Tie paredz pievienotās vērtības nodokļa atcelšanu OIK, par ko gan vēl nepieciešams uzklausīt Finanšu ministrijas viedokli, ieņēmumu no izcelsmes apliecinājumiem novirzīšanu OIK izmaksu mazināšanai, kā arī neto sistēmas pilnveidi elektroenerģijas pašpatērētājiem, atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus no tīkla saņemtai elektroenerģijai tādā apjomā, kāds iepriekš nodots tīklā gada ietvaros.
Uz deputāta Krišjāņa Feldmaņa jautājumu, kad varētu būt skaidrība par akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sadales un pārvades tarifa samazinājumu (tas Latvijā ir augstākais Baltijā), kas elektroenerģijas kopējā rēķinā veido būtisku daļu, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atbildēja, ka konkrēti priekšlikumi varētu tikt zināmi tuvākās vienas–divu nedēļu laikā.
Lai īstenotu EM piedāvājumu, būtu nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētika likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” un MK noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”, Dabas resursu nodokļa likumā, MK noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” un citos, uzskata EM.
EM turpmākā rīcība OIK jautājumā paredz arī jaunas AER politikas izstrādi:
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzskata, ka EM prezentētie priekšlikumi turpmākai rīcībai OIK jautājumā balstās uz represijām un kontroli. “Plānu nevērtēju pozitīvi. Tas liecina par vēlmi uzņēmumus likvidēt shēmošanas veidā. Ja valsts uzskata, ka pašreizējā OIK atbalsta sistēma būtu jālikvidē, tad likumdošana ir jāmaina tā, lai AER ražotāji varētu strādāt citā sistēmā, nevis uz lietotāju rēķina. Ir dažādi cita veida atbalsta mehānismi, lai veicinātu AER ražošanu,” uzskata J. Irbe.
Ja valsts uzskata, ka OIK atbalsta sistēma būtu jālikvidē, tad likumdošana ir jāmaina tā, lai AER ražotāji varētu strādāt citā sistēmā, nevis uz lietotāju rēķina. Ir dažādi cita veida atbalsta mehānismi, lai veicinātu AER.
LAEF stingri iestājas arī pret jaunas nodevas ieviešanu: “ Mūsu ierosinājums – noslēdzam ģenerālvienošanos, līdzīgi kā būvnieki, un paši kontrolēsim uzņēmumus.”
Pret jaunas nodevas ieviešanu Tautsaimniecības komisijas sēdē iebilda arī Saeimas Juridiskais birojs.
OIK ir Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. To sedz visi elektroenerģijas galalietotāji – papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales un pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tā tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.
Šobrīd spēkā esošais elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisms ir izveidots saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 29. un 30. pantu, savukārt garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu noteikta saskaņā ar likuma 28.1 pantu.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātās summas no 1995. gada līdz 2007. gadam ir vairāk nekā 370 miljoni eiro, no 2007. gada līdz 2017. gadam – 1,8 miljardi eiro, t.sk. patērētāja maksājumi 1,5 miljardi eiro. Nākotnes subsīdijās no 2018. līdz 2039. gadam varētu tikt izmaksāts vēl 1,5 miljardi eiro.
Vairāk par OIK vēsturi LV portāla publikācijā “Kā veidojies atbalsts atjaunojamai enerģijai”.
