NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. martā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Energoresursi
6
6

Zaļā gaisma OIK atcelšanai, bet “zaļā” enerģija būs jāatbalsta

FOTO: Freepik

Pašreizējā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma varētu tikt atcelta, taču nav skaidrs, kad tas īsti notiks. Valdība 26. martā nolēma Saeimā iesniegt Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”. “Zaļā” enerģija būtu jāatbalsta, tikai – kāds ir labākais risinājums? Līdz 31. maijam Ekonomikas ministrija solīja nākt klajā ar iespējamiem risinājumiem.

īsumā
  • Ja OIK sistēmu pēkšņi ar 31. martu izbeigtu, rastos vairākas negatīvas sekas.
  • Valsts varētu zaudēt apmēram miljardu eiro tiesvedībās, elektroenerģijas cena celtos par 15%, bet siltumenerģijas – par 20–40% atkarībā no konkrētās vietas.
  • OIK strauji atceļot, ļoti liela ietekme būtu uz mājsaimniecībām, tarifi būtu krietni lielāki.
  • Latvija, strauji atceļot OIK, neizpildītu Eiropas Savienības (ES) atjaunīgās enerģijas mērķi: 2020. gadā – 40% enerģijas bruto gala patēriņā.

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien piedāvāja valdībai lemt par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, tomēr Ministru kabinets lēma neieteikt Saeimai lemt par OIK likvidēšanu līdz šā gada 31. martam.

Jau rakstīts, ka šogad 10. janvārī Saeima pieņēma lēmumu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”, kurā aicināja EM steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas elektroenerģijas patērētājiem. Izpildot Saeimas lēmumu, kā arī 14. janvāra Ministru prezidenta rezolūciju steidzami izstrādāt tiesību aktu projektus OIK atcelšanai, EM bija sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā un informatīvo ziņojumu par sekām, kas notiktu, ja OIK atceltu ar 31. martu.

Laiks – divi mēneši

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien preses konferencē apgalvoja, ka OIK tiks likvidēta, tikai nav skaidrs, kad tas īsti notiks. “Ja šo sistēmu pēkšņi ar 31. martu izbeigtu, rastos vairākas negatīvas sekas. Valsts varētu zaudēt apmēram miljardu eiro tiesvedībās [par investīciju aizsardzību], elektroenerģijas cena celtos par 15%, bet siltumenerģijas – par 20–40% atkarībā no konkrētās vietas. Līdz ar to šis nav tas veids, kā OIK vajadzētu likvidēt, šis nav tas ceļš, pa kuru būtu ieteicams iet.”

K. Kariņš arī atklāja, ka valdība vakar lūdza EM divu mēnešu laikā – līdz maija beigām – nākt klajā ar redzējumu, kā pareizi atcelt OIK. Kad EM būs ierosinājusi konkrētus normatīvo aktu grozījumus, par tiem tiks diskutēts un notiks izvērtējums.

Vai cena kristos?

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro preses konferencē uzsvēra, ka galvenais aspekts, kas ziņojumā Saeimai tika izvērtēts, ir: vai elektroenerģijas rēķini tiešām samazinātos, ja OIK atceltu no 31. marta. “Ja subsīdiju “zaļajai” enerģijai tik strauji izbeigtu, daudzas stacijas, apmēram 10%, tiktu slēgtas. Tas nozīmētu, ka būtu iztrūkums enerģētiskajā tirgū un varētu kāpt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir norādījusi, ka celtos siltumenerģijas tarifi. Līdzīga situācija, kad OIK maksājumi beidzās, ir notikusi Valmierā – tarifi pieauga par 25%, kā arī Vangažos – par 32%. Labklājības ministrija ir norādījusi, ka, strauji atceļot OIK, ļoti liela ietekme būtu uz mājsaimniecībām, tarifi būtu krietni lielāki – šādu situāciju pieļaut nevēlētos.”

Ziņojumā Saeimai norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) datiem atjaunīgo energoresursu ražošanas stacijās strādā 1600 darbinieki, no kuriem lielākā daļa pēc atbalsta pārtraukšanas zaudētu darbu. Darbvietas varētu būt apdraudētas arī saistītajās nozarēs strādājošajiem. Kopumā, pēc LAEF aplēsēm, saistītās nozarēs varētu būt nodarbinātas aptuveni 2500 personas.

Ja subsīdiju “zaļajai” enerģijai tik strauji izbeigtu, daudzas stacijas – apmēram 10% – tiktu slēgtas. Tas nozīmētu, ka būtu iztrūkums enerģētiskajā tirgū un varētu kāpt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir norādījusi, ka celtos siltumenerģijas tarifi.

Zemkopības ministrija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir norādījušas, ka, pārtraucot ražot elektroenerģiju, varētu rasties situācija, ka iesaistītās lauku saimniecības kļūs maksātnespējīgas, jo vairums biogāzes un biomasas koģenerācijas staciju ir integrētas kopējā lauksaimnieciskajā vai mežsaimnieciskajā saimniekošanas sistēmā.

Ziņojumā arī norādīts, ka OIK īpatsvars no elektroenerģijas izmaksām dažādās patērētāju grupās, neņemot vērā elektroenerģijas vairumtirgus cenas svārstības, 2018. gadā bija aptuveni 20–23% apstrādes rūpniecībā, 13–15% pakalpojumu sniedzējiem, apmēram 13% energointensīvai apstrādes rūpniecībai, aptuveni 17% lauksaimniecības preču ražotājiem. Mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksas ir ap 15%, savukārt neizmantotiem pieslēgumiem OIK īpatsvars ir virs 30%.

Nesasniegtu “zaļos” mērķus

R. Nemiro preses konferencē arī minēja, ka Latvija, strauji atceļot OIK, neizpildītu Eiropas Savienības (ES) atjaunīgās enerģijas mērķi: 2020. gadā – 40% enerģijas bruto gala patēriņā.

Eiropas Komisija varētu uzsākt arī pārkāpuma procedūru – valstij tiktu uzlikta gan kavējuma, gan soda nauda. Tā varētu tikt piemērota tik ilgi, kamēr netiek sasniegti “zaļie” mērķi.

Kādu EM redz “zaļās” enerģijas attīstību? “Strādājam pie dažādiem virzieniem. Piemēram, esam konstatējuši, ka šķērssubsīdiju rezultātā elektroenerģijas lietotājs daļēji maksā arī par siltumenerģiju. Tas nav īsti pareizi,” sprieda ministrs.

R. Nemiro solīja turpināt strādāt, lai samazinātu elektroenerģijas rēķinus un nepieļautu, ka kāpj siltumenerģijas tarifi. Viņš solīja izvērtēt arī elektrības sadales un pārvades pakalpojumu cenas, kas Latvijā ir augstākās Baltijā.

“Atjaunīgās enerģijas jautājumā būtu jārunā arī par vides aspektiem. Getliņos un Ulbrokā atkritumi tiek apsaimniekoti, tiek ražota enerģija, Getliņu gadījumā – pat pārtikas produkti. Būtiski, ka neizdalās smakas un gāzes emisijas nenonāk atmosfērā. “Zaļā” enerģija būtu jāatbalsta, tikai – kāds ir labākais risinājums? Līdz 31. maijam nāksim klajā ar iespējamo risinājumu,” tā ministrs.

Saeimas uzdevums

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš atzīst, ka EM uzdevumā sagatavotais zvērinātu advokātu biroja “KPMG” OIK atcelšanas tiesiskais izvērtējums ir kvalitatīvs, bet ne pilnīgs. “Viss ir salikts pa galvenajiem punktiem – līdz šim tā bija absolūti nesakarīga saruna. Ziņojums parāda, ka ar tādām lietām nejoko, netiek uzskatīts, ka valsts ir nenopietna iestāde un var mainīt likumdošanu, kā ienāk prātā,” spriež eksperts. 

Savukārt LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe ir gandarīts, ka valdība ir ieklausījusies nozares lūgumā – nevirzīt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Taču komersantu bažas ir saistītas ar neskaidrību, kas notiks tālāk, kādas izmaiņas ir plānotas, kādi būs termiņi. “Gribam zināt, kādi būs nākotnes risinājumi, vai veikt kādus ieguldījumus,” saka J. Irbe. “Lai nebūtu risinājumu, kas slēptā veidā vērsti uz ražotāju iznīcināšanu. Jau tagad redzam, ka ir cita veida mehānismi, kā mēģina aiztaisīt atjaunojamās enerģijas ražotnes. Vēlamies, lai darbības būtu vērstas uz staciju ražošanas saglabāšanu un turpināšanu.”

Kas ir OIK

OIK ir Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms – elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. To sedz visi elektroenerģijas galalietotāji – papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales un pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tā tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

Šobrīd spēkā esošais elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisms ir izveidots saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 29. un 30. pantu, savukārt garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu noteikta saskaņā ar likuma 28.1 pantu.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātās summas no 1995. gada līdz 2007. gadam ir vairāk nekā 370 miljoni eiro, no 2007. gada līdz 2017. gadam – 1,8 miljardi eiro, t.sk. patērētāja maksājumi 1,5 miljardi eiro. Nākotnes subsīdijās no 2018. līdz 2039. gadam varētu tikt izmaksāts vēl 1,5 miljardi eiro.

Vairāk par OIK vēsturi LV portāla publikācijā “Kā veidojies atbalsts atjaunojamai enerģijai”.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU