Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No 2020. gada 1. janvāra darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam par piedalīšanos zemessardzes kolektīvajā apmācībā. Vienlaikus zemessargam noteikta papildu sociālā garantija – kompensācija kalendārā gada beigās par sekmīgu piedalīšanos Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
No 2020. gada 1. janvāra darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam, kurš ir zemessargs, atlīdzību par periodu (līdz 5 darba dienām gadā), ko šis darbinieks pavada zemessardzes kolektīvajā apmācībā. Šādam darbiniekam izmaksāto atlīdzību darba devējam kompensācijas veidā atlīdzinās Nacionālie bruņotie spēki. Vienlaikus no jaunā gada paplašinājušās zemessargu sociālās garantijas.
Grozījumi Darba likumā un Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz papildu atbalstu zemessargiem, stājās spēkā jau 2019. gada 4. aprīlī. Abu grozījumu Pārejas noteikumos tika paredzēts, ka darba devēja pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam par piedalīšanos zemessardzes kolektīvajā apmācībā un iespēja zemessargam saņemt kompensāciju gada beigās stājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra.
Vairāk par atbalstu no valsts puses zemessargiem un mācībās iesauktajiem rezerves karavīriem var lasīt LV portāla publikācijā.
Vienlaikus 2020. gada 1. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 617 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību” (turpmāk tekstā – MK noteikumi), kas nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību par attaisnotu prombūtni sakarā ar dalību zemessargu kolektīvajā apmācībā, un kompensācijas apmēru.
Darba likuma 74. pantā noteikti gadījumi, kādos darbiniekam izmaksā atlīdzību, kad viņš attaisnojošu iemeslu dēļ neveic savu darbu.
No 2020. gada 1. janvāra šā likuma 74. panta pirmās daļas 10. punkts papildus paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību (ja ir laika alga, jāizmaksā noteiktā darba samaksa, ja akordalga – vidējā izpeļņa), ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks ne ilgāk kā 5 darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību.
Kompensācija nenozīmē izmaksātās darba algas atlīdzināšanu. Sabiedrības intereses konkrētajā gadījumā prevalē pār darba devēja interesēm.
Atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk tekstā – Zemessardzes likums) 6. panta pirmās divi prim daļas 2. punktam kolektīvās apmācības ir apmācības, kas ietver bruņoto spēku vienību vai apakšvienību, štāba, kombinētās, apvienotās un kompleksās apmācības un vingrinājumus. Sīkāk ar militāro apmācību un to vingrinājumu iedalījumu var iepazīties LV portāla publikācijā “Militārās mācības. Ko par tām der zināt?”.
MK noteikumu 3. punkts paredz, ka NBS darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu darba dienu vai 6,25 eiro par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku. Minēto MK noteikumu anotācijā skaidrots, ka, nosakot kompensācijas robežu, tiek nodrošināta vienveidīga tās piemērošana.
Tāpat anotācijā teikts, ka kompensācija nenozīmē izmaksātās darba algas atlīdzināšanu. Proti, zemessargu iesaista militārajās mācībās, lai nodrošinātu valsts teritorijas un sabiedrības, arī darba devēja, aizsardzību. “Līdz ar to sabiedrības intereses konkrētajā gadījumā prevalē pār darba devēja interesēm,” norādīts anotācijā.
MK noteikumu Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 5. punkts paredz, ka Zemessardzes vienības komandierim par darbinieka – zemessarga – iesaisti kolektīvajā apmācībā jāinformē darba devējs trīs mēnešus iepriekš.
Atbilstoši MK noteikumu 4. punktam darba devējs kompensāciju var saņemt, ja triju mēnešu laikā pēc darbinieka prombūtnes zemessardzes kolektīvajā apmācībā, kas ir attaisnojošs iemesls, tas iesniedz NBS šādus dokumentus:
Savukārt NBS triju mēnešu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas darba devējam:
Turklāt, ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, darbiniekam izmaksāto atlīdzību par konkrēto laikposmu, ievērojot faktiskos izdevumus, bet ne vairāk kā 50 eiro par vienu darba dienu vai 6,25 eiro par vienu darba stundu, NBS kompensē visiem darba devējiem, pie kuriem darbinieks nav veicis darba pienākumus sakarā ar dalību zemessargu kolektīvajā apmācībā.
Vienlaikus MK noteikumi neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija. Anotācijā norādīts, ka ar minēto institūciju jāsaprot budžeta finansēta institūcija, kas definēta likumā “Par budžeta un finanšu vadību”. Proti, tā ir valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, pašvaldības aģentūra, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kā arī visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.
Zemessardzes likuma 34. pantā noteiktas visas zemessargam piemērojamās sociālās garantijas. No 2020. gada 1. janvāra Zemessardzes likuma 34. panta 14. daļa papildus paredz, ka turpmāk zemessargam par sekmīgu piedalīšanos Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā kalendārā gada beigās var izmaksāt kompensāciju.
Minētā tiesību norma noteic, ka kompensācija nevar pārsniegt profesionālā dienesta karavīra mēnešalgas apmēru atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai. Vairāk par karavīra mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, var lasīt LV portāla publikācijā “900 eiro pēc nodokļu nomaksas – kas veido karavīra atlīdzību”.
