Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba likumā noteiktais, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojošu iemeslu dēļ un izmaksā atlīdzību, ir raksturojams kā darbība visas sabiedrības, valsts aizsardzības interesēs.
FOTO: Zane Bitere, LETA
2019. gada 4. aprīlī stājas spēkā grozījumi vairākos likumos, kuri turpmāk darba devējam nosaka pienākumu reizi gadā savus padotos, kuri dienē Zemessardzē, atbrīvot no darba pienākumu veikšanas kolektīvo apmācību laikā un izmaksāt par to atlīdzību, kā arī mācībās iesauktos rezerves karavīrus atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot līdzšinējo amata vietu vai tiesības turpināt mācības izglītības iestādē.
Grozījumi, kas stājas spēkā šī gada 4. aprīlī un paredz atbalstu no valsts puses zemessargiem un mācībās iesauktajiem rezerves karavīriem, ir sekojoši:
Papildinātais tiesiskais regulējums attiecas uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās un atlīdzības izmaksu šādos gadījumos. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki (NBS) miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
Darba likuma 74. pants (Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ) papildināts ar situāciju, kad darbinieks piedalās zemessargu kolektīvajā apmācībā, un šajā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu). Šādu darba devēja apmaksājamo dienu skaits ir ne vairāk kā piecas dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā.
Likumā arī noteikts, ka darba devējam darbiniekam izmaksāto atlīdzību kompensē NBS. Kārtību, kādā kompensē šo atlīdzību, un kompensācijas apmēru noteiks Ministru kabinets (MK).
Šī likuma norma stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem noteikts, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī gadījumos, kad darbinieks neveic darbu sakarā ar cita veida zemessargu apmācībām, kā arī rezerves karavīru militārajām apmācībām.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže skaidro, ka grozījumi Zemessardzes likumā, Militārā dienesta likumā un Darba likumā izdarīti, lai paaugstinātu NBS kaujas spējas un nodrošinātu plānveida militāro apmācību norisi: “Nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga darba devēju un darba ņēmēju interešu līdzsvarošana, sākotnēji definējot un strukturizējot zemessargu un rezerves karavīru militāro mācību statusu un lomu darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskajās attiecībās, nosakot šī brīža ekonomiskajā situācijā pusēm pieņemamu un akceptējamu risinājumu un izveidojot tiesisku platformu nākotnē iespējamai darba devēju, pie kuriem strādā zemessargi un rezerves karavīri, motivēšanai, izmantojot gan finanšu, gan cita veida instrumentus.” To pašu var attiecināt uz zemessargu un rezerves karavīru motivēšanu aktīvāk piedalīties militārajās mācībās.
Kā norāda V. Briže, iepriekšējais regulējums paredzēja, ka zemessargs, iesaistoties zemessarga apmācībā līdz 5 darba dienām gadā, cieš finansiālus zaudējumus, jo par šo laiku nesaņem atalgojumu. Tādos gadījumos zemessargi, lai novērstu šos zaudējumus, izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, apzināti samazinot savai atpūtai paredzēto laiku. Vienlaikus AM rīcībā nav informācijas par gadījumiem, kad apmācību dēļ kāds rezerves karavīrs vai zemessargs būtu zaudējis savu darbavietu.
Turpmāk Zemessardzes likuma 6. panta 1.1 daļa precizē, ka dienestu Zemessardzē uzskaita dienās, savukārt par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu uzskata:
Minētais pants papildināts arī ar 1.2 daļu, nosakot, ka zemessarga apmācība sastāv no:
Zemessardzes likuma 6. panta 4. daļā turpmāk būs noteikts, ka izglītības iestādei jāatbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistītais zemessargs no mācībām (studijām), saglabājot tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms zemessarga iesaistīšanas Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā, proti:
Ar to 6. panta transformācijas nebeidzas – papildus noteikti arī darba devēja pienākumi attiecībā pret zemessargiem. Turpmāk darba devējam:
Kā jau iepriekš minēts, NBS kompensēs darba devējiem izdevumus, kas radušies, izmaksājot darbiniekam atlīdzību par atrašanos kolektīvajās apmācībās 5 dienas pēc kārtas viena gada ietvarā, MK noteiktajā apmērā un kārtībā. Grozījumu Zemessardzes likumā anotācijā norādīts, ka kompensētās atlīdzības summa būs līdz 50 eiro par vienu kalendāra dienu.
Zemessardzes likuma 33. panta trešajā daļā turpmāk noteikts, ka zemessargam var kompensēt arī transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu, izņemot taksometru, no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu pildīšanas vai apmācību vietai un atpakaļ. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā zemessargam izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka aizsardzības ministrs.
Savukārt 34. panta 14. daļa, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, papildina zemessargu sociālo garantiju klāstu, proti, “ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, viņam kalendāra gada beigās var izmaksāt kompensāciju”. Kompensācijas apmērs nepārsniegs profesionālā dienesta karavīra mēneša algu atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai.
Līdzīgi grozījumi veikti arī Militārā dienesta likumā. Turpmāk būs noteikts, ka darba devējam vai izglītības iestādei norīkojumā norādītajā laikā jāatbrīvo uz militārajām mācībām iesauktais rezerves karavīrs no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Saskaņā ar minētā likuma 66. panta trešo daļu rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:
Arī šā likuma izmaiņas paredz, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku.
