SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
Linda Balode
LV portāls
04. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
3
3

Paredz atbalstu zemessargiem un mācībās iesauktajiem rezerves karavīriem

Stājas spēkā 04.04.2019.

Darba likumā noteiktais, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojošu iemeslu dēļ un izmaksā atlīdzību, ir raksturojams kā darbība visas sabiedrības, valsts aizsardzības interesēs.

FOTO: Zane Bitere, LETA

2019. gada 4. aprīlī stājas spēkā grozījumi vairākos likumos, kuri turpmāk darba devējam nosaka pienākumu reizi gadā savus padotos, kuri dienē Zemessardzē, atbrīvot no darba pienākumu veikšanas kolektīvo apmācību laikā un izmaksāt par to atlīdzību, kā arī mācībās iesauktos rezerves karavīrus atbrīvot no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām, saglabājot līdzšinējo amata vietu vai tiesības turpināt mācības izglītības iestādē.

īsumā
  • Papildinātais tiesiskais regulējums attiecas uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās un atlīdzības izmaksu šādos gadījumos.
  • Ja darbinieks piedalās zemessargu kolektīvajā apmācībā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu).
  • Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī gadījumos, kad darbinieks neveic darbu sakarā ar cita veida zemessargu apmācībām, kā arī rezerves karavīru militārajām apmācībām.
  • Grozījumi Zemessardzes likumā, Militārā dienesta likumā un Darba likumā izdarīti, lai paaugstinātu NBS kaujas spējas un nodrošinātu plānveida militāro apmācību norisi.
  • Līdz šim zemessargs, iesaistoties zemessarga apmācībā līdz 5 darba dienām gadā, cieta finansiālus zaudējumus, jo par šo laiku nesaņēma atalgojumu.
  • Šie grozījumi Darba likumā, Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā stājas spēkā 2019. gada 4. Aprīlī.

Grozījumi, kas stājas spēkā šī gada 4. aprīlī un paredz atbalstu no valsts puses zemessargiem un mācībās iesauktajiem rezerves karavīriem, ir sekojoši:

Papildinātais tiesiskais regulējums attiecas uz darba ņēmēju piedalīšanos zemessargu apmācībās un rezerves karavīru militārajās apmācībās un atlīdzības izmaksu šādos gadījumos. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki (NBS) miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Papildināts Darba likums

Darba likuma 74. pants (Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ) papildināts ar situāciju, kad darbinieks piedalās zemessargu kolektīvajā apmācībā, un šajā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam noteikto atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu). Šādu darba devēja apmaksājamo dienu skaits ir ne vairāk kā piecas dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā.

Likumā arī noteikts, ka darba devējam darbiniekam izmaksāto atlīdzību kompensē NBS. Kārtību, kādā kompensē šo atlīdzību, un kompensācijas apmēru noteiks Ministru kabinets (MK).

Šī likuma norma stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem noteikts, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī gadījumos, kad darbinieks neveic darbu sakarā ar cita veida zemessargu apmācībām, kā arī rezerves karavīru militārajām apmācībām.

Jānodrošina plānveida militāro apmācību norise

Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže skaidro, ka grozījumi Zemessardzes likumā, Militārā dienesta likumā un Darba likumā izdarīti, lai paaugstinātu NBS kaujas spējas un nodrošinātu plānveida militāro apmācību norisi: “Nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga darba devēju un darba ņēmēju interešu līdzsvarošana, sākotnēji definējot un strukturizējot zemessargu un rezerves karavīru militāro mācību statusu un lomu darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskajās attiecībās, nosakot šī brīža ekonomiskajā situācijā pusēm pieņemamu un akceptējamu risinājumu un izveidojot tiesisku platformu nākotnē iespējamai darba devēju, pie kuriem strādā zemessargi un rezerves karavīri, motivēšanai, izmantojot gan finanšu, gan cita veida instrumentus.” To pašu var attiecināt uz zemessargu un rezerves karavīru motivēšanu aktīvāk piedalīties militārajās mācībās.

Kā norāda V. Briže, iepriekšējais regulējums paredzēja, ka zemessargs, iesaistoties zemessarga apmācībā līdz 5 darba dienām gadā, cieš finansiālus zaudējumus, jo par šo laiku nesaņem atalgojumu. Tādos gadījumos zemessargi, lai novērstu šos zaudējumus, izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, apzināti samazinot savai atpūtai paredzēto laiku. Vienlaikus AM rīcībā nav informācijas par gadījumiem, kad apmācību dēļ kāds rezerves karavīrs vai zemessargs būtu zaudējis savu darbavietu.

Precizēts zemessargu apmācību sastāvs

Turpmāk Zemessardzes likuma 6. panta 1.1 daļa precizē, ka dienestu Zemessardzē uzskaita dienās, savukārt par dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu uzskata:

  • 8 stundas vienas diennakts laikā, ja Zemessardzes uzdevuma izpildes vai apmācības laiks ir vismaz 8 stundas diennaktī;
  • 8 stundas vairāku diennakšu laikā, ja Zemessardzes uzdevuma izpildes vai apmācības laiks ir mazāks par 8 stundām diennaktī.

Minētais pants papildināts arī ar 1.2 daļu, nosakot, ka zemessarga apmācība sastāv no:

  • individuālās apmācības, kas ietver pamatapmācību, kvalifikācijas apmācību un karjeras apmācību;
  • kolektīvās apmācības, kas ietver bruņoto spēku vienību vai apakšvienību, štāba, kombinētās, apvienotās un kompleksās apmācības un vingrinājumus.

Izmaiņas attiecībā uz zemessargiem un izglītības iestādēm

Zemessardzes likuma 6. panta 4. daļā turpmāk būs noteikts, ka izglītības iestādei jāatbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā vai apmācībā iesaistītais zemessargs no mācībām (studijām), saglabājot tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms zemessarga iesaistīšanas Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā, proti:

  • līdz 5 darba dienām kalendāra gadā – zemessarga apmācībai;
  • līdz 5 darba dienām kalendāra gadā – Zemessardzes uzdevumu pildīšanai;
  • ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā – līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai;
  • līdz pusotram gadam – dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos.

Izmaiņas attiecībā uz zemessargiem un darba devējiem

Ar to 6. panta transformācijas nebeidzas – papildus noteikti arī darba devēja pienākumi attiecībā pret zemessargiem. Turpmāk darba devējam:

  • jāatbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā iesaistītais zemessargs no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu, līdz 5 darba dienām kalendāra gadā; ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā līdz ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanai; līdz pusotram gadam dalībai starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos;
  • līdz 5 darba dienām kalendāra gadā jāatbrīvo zemessargu apmācībā iesaistītais zemessargs no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu (darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku);
  • ne ilgāk kā 5 darba dienas pēc kārtas vienu reizi kalendāra gadā jāatbrīvo kolektīvajā apmācībā iesaistītais zemessargs no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu, un, ievērojot Darba likumā noteikto, jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par zemessargu kolektīvajā apmācībā pavadīto laiku.

Kā jau iepriekš minēts, NBS kompensēs darba devējiem izdevumus, kas radušies, izmaksājot darbiniekam atlīdzību par atrašanos kolektīvajās apmācībās 5 dienas pēc kārtas viena gada ietvarā, MK noteiktajā apmērā un kārtībā. Grozījumu Zemessardzes likumā anotācijā norādīts, ka kompensētās atlīdzības summa būs līdz 50 eiro par vienu kalendāra dienu.

Citas zemessargiem paredzētās kompensācijas

Zemessardzes likuma 33. panta trešajā daļā turpmāk noteikts, ka zemessargam var kompensēt arī transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu, izņemot taksometru, no deklarētās dzīvesvietas līdz noteiktajai dienesta uzdevumu pildīšanas vai apmācību vietai un atpakaļ. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā zemessargam izmaksā transporta izdevumu kompensāciju, nosaka aizsardzības ministrs.

Savukārt 34. panta 14. daļa, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, papildina zemessargu sociālo garantiju klāstu, proti, “ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu pildīšanā un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, viņam kalendāra gada beigās var izmaksāt kompensāciju”. Kompensācijas apmērs nepārsniegs profesionālā dienesta karavīra mēneša algu atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai.

Izmaiņas attiecībā uz rezerves karavīriem un darba devējiem

Līdzīgi grozījumi veikti arī Militārā dienesta likumā. Turpmāk būs noteikts, ka darba devējam vai izglītības iestādei norīkojumā norādītajā laikā jāatbrīvo uz militārajām mācībām iesauktais rezerves karavīrs no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas uz militārajām mācībām, un ievērojot norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Saskaņā ar minētā likuma 66. panta trešo daļu rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

  • virsnieku sastāva karavīru – kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 60 dienām;
  • instruktoru un kareivju sastāva karavīru – kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 30 dienām.

Arī šā likuma izmaiņas paredz, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU