Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izmaiņas vairākos Ministru kabineta noteikumos – par ārzemnieku nodarbināšanu, ielūgumu apstiprināšanu un noformēšanu, kā arī uzturēšanās atļaujām – paredzētas, lai atvieglotu administratīvo slogu un paātrinātu administratīvo procedūru darba devējiem, kas vēlas nodarbināt ārzemniekus.
FOTO: Freepik
Lai pieņemtu darbā ārzemniekus, uzņēmējiem ir atviegloti vairāki izpildāmie nosacījumi, nepieciešamos darbiniekus turpmāk arī varēs piesaistīt ātrāk, jo līdz 10 darba dienām līdzšinējo 30 dienu vietā saīsināts brīvas darbavietas pieteikšanas minimālais termiņš.
To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu" grozījumi, kas stājas spēkā šodien, 28. decembrī.
Grozījumi paredz, ka līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā) saīsināts brīvas darbavietas pieteikšanas minimālais termiņš, ja darba devējs vēlas ārzemnieku no trešās valsts uzaicināt saistībā ar nodarbinātību, līdz ar to spēkā tāpat paliek nosacījumi, ka darba atļauju ārzemnieks var saņemt tikai tad, ja uz konkrēto amata vietu neviens Latvijas iedzīvotājs nepiesakās, turklāt uzņēmējam ir pienākums maksāt algu, kas nav mazāka par valstī vidējo – 1004 eiro mēnesī, informācijā par noteikumu izmaiņām norādījusi Iekšletu ministrija.
Ar grozījumiem tiek atcelta prasība publicēt brīvu darbavietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijā vai bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē (profesijā) vai darbinieks bijis nodarbināts studiju laikā un pēc izglītības iegūšanas vēlas turpināt nodarbinātību pie tā paša darba devēja.
28. decembrī stājas spēkā arī grozījumi MK noteikumos Nr. 552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”.
Noteikumu 9.3.2. punkts līdz šim paredzēja, ka ārzemniekam jāiesniedz izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina triju gadu pieredzi profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku, ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta. Tagad šis punkts papildināts ar izņēmumu – izglītību vai pieredzi nevajag apliecināt, ja ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora devītajā pamatgrupā.
Grozījumu anotācijā par šo izņēmuma normu paskaidrots, ka turpmāk ir paredzēta iespēja neiesniegt kvalifikāciju vai pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kurš tiek uzaicināts nodarbinātībai profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora devītajā pamatgrupā “Vienkāršās profesijas”. Uz šo šķērsli ārvalstu darbaspēka piesaistei nereti norādījuši darba devēji, atzīmējot, ka šajās profesijās nodarbinātajiem nav nepieciešams īpašs izglītības līmenis vai iepriekšēja pieredze, jo amata pienākumu sekmīgai izpildei ir pietiekami, ja ārzemnieks tiek iepazīstināts ar veicamo darbu, darba drošības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem u. tml.
Grozījumi veikti arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”. Ar tiem šajos noteikumos precizēts, kāda informācija jānorāda ielūguma pieteikumos, uzaicinot ārvalsts pētnieku un studentu; kāda informācija jānorāda ielūguma pieteikumos un kādi dokumenti jāpievieno, ja ārzemnieku uzaicina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs; noteikts, ka fiziskai personai – darba devējam, kas uzaicina ārzemnieku, – jānorāda savs nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, kā arī gan juridiskai, gan fiziskai personai – elektroniskā pasta adrese, lai atvieglotu saziņu ar uzaicinātāju.
Iekšlietu ministrija kā vienu no argumentiem par labu izmaiņām MK noteikumos minējusi to, ka citās Eiropas Savienības valstīs birokrātiskie šķēršļi ārzemnieku nodarbināšanai ir mazāki, līdz ar to nereti ārzemnieki strādā Latvijā, bet darbā tiek pieņemti un nodokļus maksā citā ES dalībvalstī.
Visi grozījumi noteikumos izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma normām.
