Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nodarbinātība kā uzturēšanās atļaujas pamats bija visvairāk izmantota 2008. gadā (55% no kopējā skaita), 2017. gadā un 2018. gada pirmajā pusgadā (45% no kopējā izsniegto atļauju skaita).
LV portāla infografika
Nav jaunums, ka Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus pastāv darbaspēka trūkums, vietējie iedzīvotāji emigrē uz citām valstīm labāka darba un augstākas darba samaksas meklējumos. Līdz ar to vietējiem uzņēmumiem trūkst darbaspēka un veidojas situācija, kad vienīgais risinājums ir nodarbināt ārzemnieku, īpaši no valstīm, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis vai Šveices Konfederācija. Par spīti pandēmijai, kad pārvietošanās brīvība ir stipri ierobežota, pieprasījums pēc ārzemju darbaspēka Latvijā pieaug.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informatīvā ziņojuma par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem 1. pielikumā “Termiņuzturēšanās atļauju dinamikā no 2008. gada līdz 2018. gadam” ir norādīts, ka pirmreizēji ieceļojušo trešo valstu pilsoņu skaits Latvijā pakāpeniski palielinājies no 2004. līdz 2007. gadam, augstāko līmeni sasniedzot 2007. gadā (3201 trešās valsts pilsonis).
Ieceļotāju skaita pieaugumu šajos gados lielā mērā ietekmēja strauji augošais pieprasījums pēc darbaspēka un viesstrādnieku uzaicināšana no ārvalstīm. Ekonomiskās krīzes laikā šī tendence samazinājās – 2009. un 2010. gadā izsniegto pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju skaits bija uz pusi mazāks nekā 2007. gadā.
Turpmākās pirmreizēji izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaita izmaiņas bija cieši saistītas ar investīciju programmas ieviešanu un būtiskām tās nosacījumu izmaiņām 2015. gadā. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā iekļauto statistiku nodarbinātība kā uzturēšanās atļaujas pamats bija visvairāk izmantota 2008. gadā (55% no kopējā skaita), 2017. gadā un 2018. gada pirmajā pusgadā (45% no kopējā izsniegto atļauju skaita).
2019. gadā trešo valstu pilsoņiem par 63% vairāk piešķirtas tiesības uz nodarbinātību (gan uz vīzas (5386), gan termiņuzturēšanās atļaujas pamata): 2018. gadā Latvijā atļauts strādāt 9450, savukārt 2019. gadā – 15 363 trešo valstu pilsoņiem, no kuriem lielākā daļa ir nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta jomā (6201), ēku būvniecības jomā (1449), datorprogrammēšanas un konsultēšanas jomā (1121), specializēto būvdarbu jomā (767) un inženierbūvniecības jomā (658). Vairākums nodarbināto ārvalstnieku ir Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas un Indijas pilsoņi.2
2019. gada decembrī tika pieņemti arī vairāki atvieglojumi trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējiem nepieciešamā darbaspēka ievešanai.
Ņemot vērā to, ka jēdziens “ārzemnieks” Imigrācijas likuma izpratnē ietver gan personu, kas nav Latvijas pilsonis, gan personu, kas ir Latvijas nepilsonis, šīs publikācijas ietvaros ar jēdzienu “ārzemnieks” ir saprotams ārzemnieks, kurš nāk no kādas trešās valsts un kura nodarbināšanai ir nepieciešama uzturēšanās atļauja.
Lai saņemtu atļauju ārzemnieka nodarbināšanai kādā Latvijas uzņēmumā, vispirms attiecīgā amata vakance jāpublicē Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā. Sludinājumā darba devējam ir jānorāda darbiniekam izvirzāmās prasības par obligāto darba pieredzi, kas nav mazāka par trim gadiem, vai izglītības līmeni, kas atbilst nodarbinātības jomai un amatam, kā arī darba samaksas apmērs un potenciālā darbavieta. Vismaz triju gadu darba pieredze ir obligāta prasība, kas izriet no Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”.
Obligātā minimālā triju gadu darba pieredze ārzemju darbiniekam nav nepieciešama, ja:
Publicētajai vakancei ir jābūt aktuālai un neaizņemtai desmit darba dienas, skaitot no dienas, kad tā tika izvietota CV un vakanču portālā. Cita starpā 2019. gada 10. decembrī tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”, vakances publikācijas termiņu saīsinot no 30 kalendāra dienām uz 10 darba dienām un tādējādi būtiski paātrinot procesu.
Te ir svarīgi piebilst, ka ne vienmēr amata vakances esamība ir obligāta prasība. MK noteikumi Nr. 55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” paredz vairākus gadījumus, kad darba devējam nav jāpublicē amata vakance un jāpiesaka brīvā darbavieta. Piemēram, tas nav jādara, ja tiek meklēts sporta treneris, akreditētās izglītības iestādes pedagogs u. c. speciālisti. Vakance un brīvā darbavieta nav jāpiesaka arī tad, ja, piemēram, darbinieks tiek pārcelts viena uzņēmuma ietvaros, darbiniekam pie viena darba devēja mainās amats (profesija), darbinieks saņem Eiropas zilo karti vai arī darbinieks bijis iepriekš nodarbināts Latvijā vismaz divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pie cita darba devēja.
Kad publicētajai vakancei ir pagājis pieprasītais desmit darba dienu termiņš, darba devējs ir tiesīgs PMLP iesniegt iesniegumu izsaukuma noformēšanai ārzemniekam. Iesniegums ir iesniedzams PMLP elektroniski, parakstot to un pievienoto dokumentāciju ar drošu elektronisko parakstu vai izmantojot vietni www.latvija.lv.
Prasības, kuras ir jāievēro, sagatavojot iesniegumu un dokumentu sarakstu, kas pievienojams iesniegumam, nosaka MK noteikumi Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” un MK noteikumi Nr. 552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”.
Pamatdokuments ārzemnieka nodarbināšanai Latvijā ir darba līgums. Darba līgumā ar ārzemnieku ir jāvienojas par tādiem pašiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem, kādi ir darba līgumā, kas tiek noslēgts ar vietējiem iedzīvotājiem. Būtiskākā atšķirība starp vietējo iedzīvotāju un ārzemnieku nodarbināšanu ir darba samaksā. Līdz 2021. gada 1. aprīlim minimālā darba samaksa ārzemju darbiniekam ir 1076 eiro (bruto). Ik gadu 1. aprīlī minimālais darba samaksas apmērs palielinās.
Ja darbinieks saņem Eiropas zilo karti (uzturēšanās atļauja, kas tiek izsniegta augsti kvalificētam darbiniekam ar augstāko izglītību), darba samaksa šim darbiniekam nosakāma ne mazāk kā 1614 eiro (bruto) apmērā.
Par darbinieka izsaukuma iesniegšanu PMLP darba devējam ir jāsamaksā valsts nodeva 69 eiro apmērā. Iesniegumu izskata piecu darba dienu laikā, ja vien nav nepieciešams pagarināt izskatīšanas laiku sakarā ar papildu dokumentu pieprasīšanu un izskatīšanu, tad termiņš var sasniegt desmit darba dienas. Kad iesniegums ir apstiprināts, PMLP darba devējam nosūta izsaukuma apstiprinājumu, kas ir pamats darbiniekam iesniegt dokumentāciju uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Lai ar darba devēju noslēgtu darba līgumu, ārzemniekam ir jāiesniedz darba pieredzi apliecinošs dokuments, piemēram, izziņa no iepriekšējā darba devēja vai darba grāmatiņa, vai diploms par izglītības iegūšanu. Ja šis darbinieks tiks nodarbināts profesijā, kas ietilpst Profesiju klasifikatora devītajā pamatgrupā (vienkāršās profesijas), darba pieredzes apliecinošs dokuments nebūs nepieciešams. Darbinieka iesniedzamie dokumenti saskaņā ar Imigrācijas likumu var būt sagatavoti gan latviešu valodā, gan arī krievu, angļu, franču vai vācu valodā (minētajās valodās pievienotajiem dokumentiem nav nepieciešams tulkojums).
Būtiski ir ņemt vērā, ka darba līgums jāparaksta, pirms PMLP tiek iesniegti dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Parasti sagatavotais darba līgums tiek parakstīts trīs eksemplāros, jo viens eksemplārs ir jāiesniedz PMLP. Pieprasot uzturēšanās atļauju uz nodarbinātības pamata, noslēgtais darba līgums apliecina personas minimālo iztikas nodrošinājumu, jo saskaņā ar darba līgumu darba devējs apņemas maksāt darbiniekam darba algu darba līgumā norādītajos termiņos.
Darba līgums jāparaksta, pirms PMLP tiek iesniegti dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Darbiniekam ir jāiesniedz arī pilsonības vai mītnes valsts (ja ārzemnieks uzturas tajā ilgāk par 12 mēnešiem) kompetentās iestādes izziņa par sodāmību. Šai izziņai ir jābūt apliecinātai ar apostille vai legalizētai: atkarībā no tā, vai darbinieka pilsonības vai mītnes valsts ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” dalībvalsts vai nav. Ja pilsonības un mītnes valsts ir iepriekšminētās konvencijas dalībvalsts, tad izziņa ir apliecināma ar apostille. Savukārt, ja pilsonības un mītnes valsts nav šo valstu sarakstā, dokuments ir jālegalizē. Legalizēšana ietver gan dokumenta iesniegšanu izsniedzējvalsts kompetentajā iestādē (parasti Ārlietu ministrija vai diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība), gan tā iesniegšanu Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā konkrētajā valstī. Citiem vārdiem sakot, dokumentu apliecina divas reizes, pirmo reizi valstī, kurā tas tika izdots, un otro reizi valstī, kur tas tiks iesniegts.
Par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanu un dokumentu izskatīšanu ir jāmaksā valsts nodeva, ko parasti maksā darbinieks, iesniedzot dokumentus. Valsts nodeva par dokumentu izskatīšanu nav tā pati valsts nodeva, ko maksā darba devējs, iesniedzot iesniegumu izsaukuma apstiprināšanai. Valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no dokumentu izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņa, tāpēc darbiniekam pastāv iespējas šo termiņu izvēlēties pašam. PMLP izskatīt dokumentus un pieņemt lēmumu var 30 kalendāra dienu, 10 vai 5 darba dienu laikā.
Dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemju darbiniekam ir jāiesniedz Latvijas pārstāvniecībā, kas atrodas ārpus Šengenas līguma dalībvalstu teritorijas. Piemēram, iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas vēstniecībā Vācijā nevarēs tāds Krievijas pilsonis, kam ir derīga vīza. Šajā situācijā dokumenti ir jāsniedz Latvijas pārstāvniecībā Maskavā vai Ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā. Ja Krievijas pilsonim ir uzturēšanās atļauja, kas tika izsniegta Vācijā, viņš ir tiesīgs iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas pārstāvniecībā Vācijā. Ja ārzemju darbiniekam ir derīga citas Šengenas līguma dalībvalsts uzturēšanās atļauja, tad viņš ir tiesīgs iesniegt dokumentus Latvijas pārstāvniecībā valstī, kurā viņam ir uzturēšanās atļauja. Savukārt, ja darbinieks ir tādas valsts pilsonis, no kuras ieceļojot Latvijā nav nepieciešama vīza, tam pastāv iespēja iesniegt dokumentus Latvijā.
Būtiski piebilst, ka sakarā ar Covid-19 izplatību un ārkārtas stāvokli, kas tika izsludināts valstī līdz 2020. gada jūnijam, PMLP ir mainīta kārtība dokumentu iesniegšanai. Ārzemnieks, kurš likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesīgs iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, nosūtot tos elektroniski, ja tie ir parakstīti ar drošu elektronisko parakstu vai ar pasta starpniecību vienkāršā neierakstītā sūtījumā (līdz 2020. gada 31. decembrim ieskaitot).
Pēc dokumentu izskatīšanas PMLP pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu to izsniegt. PMLP lēmums ir administratīvs akts, ko var pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam viena mēneša laikā. Maksimālais termiņš, uz kādu persona var saņemt uzturēšanās atļauju uz nodarbinātības pamata, ir pieci gadi.
PMLP pieņemtais lēmums par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu nav pati uzturēšanās atļauja un nedod darbiniekam tiesības strādāt. Iestādes lēmums ir pamats ārzemju darbiniekam uzturēšanās atļaujas vai Eiropas zilas kartes izsniegšanai. Saņemot minēto atļauju vai karti, darbiniekam ir tiesības strādāt Latvijā. Uzturēšanās atļauja darbiniekam ir jāsaņem trīs mēnešu laikā no PMLP lēmuma saņemšanas dienas.
Turklāt, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, personai ir jāiesniedz Latvijas ārstniecības iestādes izsniegta izziņa, ka viņa neslimo ar tuberkulozi, tāpat būs nepieciešams apdrošināšanas apliecinājums visam uzturēšanās atļaujas periodam, kā arī jāveic dzīvesvietas deklarācija.
Izpildot visus iepriekšminētos nosacījumus un samaksājot valsts nodevu par uzturēšanās atļaujas sagatavošanu, ārzemju darbinieks saņem uzturēšanās atļauju un ir tiesīgs oficiāli uzsākt savas darba gaitas.
Pirms darbinieks fiziski sāk strādāt, darba devējs reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju. Darbinieks to var izdarīt arī pats.
Uzturēšanās atļaujas izsniegšana uzliek gan darbiniekam, gan darba devējam noteiktas saistības. Primāri ārzemju darbiniekam ir jāpakļaujas darba devēja norādījumiem, jāpilda darba pienākumi un jāievēro darba līgumā noteiktais.
Darbinieku atlaižot, viņam tiek anulēta arī uzturēšanās atļauja, un tas nozīmē, ka darbinieks nevarēs iekārtoties citā darbā.
Ja darbinieks nepakļaujas darba devēja norādījumiem, pārkāpj darba līguma vai darba kārtības nosacījumus, neattaisnoti kavē, neattaisnoti neierodas darbā u. tml., tad darba devējam ir tiesības lauzt darba līgumu. Darbinieku atlaižot, viņam tiek anulēta arī uzturēšanās atļauja, un tas nozīmē, ka darbinieks nevarēs iekārtoties citā darbā. Darba devējam par darba līguma uzteikumu ir jāinformē PMLP.
Ārzemju darbiniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš parasti ir viens gads. Kad termiņš tuvojas beigām, darbinieka pienākums ir veikt uzturēšanās atļaujas reģistrāciju PMLP, līdz ar to, ja nepieciešams, tiek izdota jauna uzturēšanās atļauja. Lai noformētu darbinieka izsaukumu nākamajam darba gadam, ir vajadzīgs darba devēja iesniegums. Ja darbinieks uz uzturēšanās atļaujas pamata ir nostrādājis pie darba devēja piecus gadus, viņš ir tiesīgs saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju (uz termiņu līdz pieciem gadiem) vai patstāvīgās uzturēšanās atļauju, kuras saņemšanai ir jāizpilda vairāki nosacījumi.
Uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt arī darbinieka ģimenes locekļi. Uzturēšanās atļauja ģimenes locekļiem tiek izsniegta uz darbinieka uzturēšanās atļaujas pamata. Līdz ar to, ja darbiniekam tiek anulēta uzturēšanās atļauja, tiesības uzturēties Latvijā zaudē arī ģimenes locekļi.
Ārzemnieku nodarbināšana un uzturēšanās atļaujas saņemšana kā galarezultāts ir pasākumu komplekss, kurā ir iesaistīti gan darba devēji, gan arī paši darbinieki. Ja tiek ievērotas visas likumā noteiktās prasības, lēmumam par atteikumu izsniegt uzturēšanās atļauju nav pamata. Praksē vidēji uzturēšanās atļaujas saņemšana aizņem ap 1–2 mēnešiem, taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju un pārvietošanās brīvības ierobežojumus, termiņu var vairākkārt pagarināt.
1Termiņuzturēšanās atļauju dinamika 2008.–2018. gadā. Pieejams: tap.mk.gov.lv › doc IEMZinop1_191218.2722.docx.
2 I. Siliņa Osmane, I. Ieviņa. Ziņojums par migrācijas un patvēruma situāciju Latvijā 2019. gadā. Rīga: 2020. gada aprīlis, 13. lpp. Pieejams: http://www.emn.lv/wp-content/uploads/ARM_2019_part2_LATVIA_-LV_31.08.pdf.
