Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No likumprojektā piedāvātajām izmaiņām slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstos paredzēts, ka 2020. gada 1. janvārī varētu stāties spēkā norma par ilgstošāku slimības pabalstu darbnespējas gadījumā sakarā ar nepieciešamību kopt smagi slimu bērnu. Citām paredzētajām izmaiņām nepieciešams pārejas periods un jānodrošina tiesiskā paļāvība, VSAA nepieciešams laiks izmaiņu ieviešanai informācijas sistēmās, un tās stāsies spēkā vēlāk.
FOTO: Freepik
Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” sagatavoti grozījumi, lai slima bērna kopšanai atsevišķos gadījumos pienāktos vairāk valsts apmaksāto darbnespējas lapas B dienu. Grozījumu projektā paredzēts noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas periodu arī tiesībām uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, kā arī pabalstu aprēķinam no vidējās iemaksu algas aprēķina perioda izslēgt pēdējos četrus mēnešus.
Valdība šajā otrdienā, 5. novembrī, atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Piedāvātajām būtiskajām izmaiņām paredzēti atšķirīgi ieviešanas termiņi. Par grozījumiem būs jālemj Saeimai.
Pašreiz likums paredz slimības pabalsta izmaksu slima bērna kopšanai 14 dienas, ja bērns ir stacionārā – 21 dienu.
Likumprojektā jau no 2020. gada 1. janvāra ļoti smagas bērna slimības gadījumā vecākiem paredzēts garāks slimības pabalsta izmaksas periods (līdzīgi kā pilngadīgas personas darbnespējā).
Proti, ja bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir smaga saslimšana, kuras gadījumā nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē, nav prognozējami nepārejoši smagi vai ļoti smagi veselības traucējumi un ārstēšanās var dot iespējami labu dzīves kvalitāti, un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca” ārstu konsilijs noteicis vecāka nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par ārstu konsilija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trīs mēnešiem, bet kopā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tātad par šādiem gadījumiem, tos izvērtējot, lems ārstu konsilijs. Likumprojektā nav iekļautas konkrētas diagnozes. Saskaņā ar anotācijas skaidrojumu runa ir par šāda atbalsta sniegšanu slima bērna kopšanai, ja bērnam atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai noteikta saslimšana ar šādām diagnozēm: iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas, ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas, audzēji.
Savukārt no 2021. gada 1. janvāra pabalstu paredzēts izmaksāt līdz darba nespējas 30. dienai, ja bērns kopts traumas dēļ, kura saistīta ar kaulu lūzumu.
Pašreiz, lai būtu tiesības uz slimības pabalstu, ir nepieciešams likumā noteiktais sociālās apdrošināšanas iemaksu periods jeb kvalifikācijas periods: vismaz trīs mēneši pēdējos sešos mēnešos vai seši mēneši – pēdējo 24 mēnešu laikā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Ar grozījumiem no 2020. gada 1. septembra šādu kvalifikācijas periodu paredzēts noteikt arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam.
Tiesību akta projekta izstrādātāja Labklājības ministrija anotācijā norādījusi, ka kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskaitāms arī periods, kurā persona bijusi darba ņēmēja un atradusies grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, un saņēmusi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu vai bijusi darbnespējīga un saņēmusi slimības pabalstu, kā arī laiks, kad persona atradusies atvaļinājumā, par kuru ir piešķirts paternitātes pabalsts.
Pašreiz saskaņā ar likumu darba ņēmējam vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad iestājusies pārejoša darba nespēja; pašnodarbinātajam vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sākas pārejoša darba nespēja.
Ar grozījumiem paredzēts pabalstu aprēķināšanai vidējo iemaksu algu noteikt no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums vai piedzimis bērns.
Līdz šīs iespējamās izmaiņas ieviešanai paredzēts ilgs laiks, likumprojektā kā normas spēkā stāšanās laiks norādīts 2022. gada 1. janvāris. Ministru kabinetam līdz 2021. gada 31. decembrim jāizdod noteikumi par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumiem un kārtību.
Remigrējušam diasporas loceklim, nosakot tiesības uz maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņems vērā attiecīgo apdrošināšanas periodu Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, un lēmumu pieņems 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompetentās iestādes. Šīs normas ieviešana plānota no 2020. gada 1. septembra.
Likumprojektā iekļauta norma, kas paredz pabalstu ieskaitīt pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā. Tikai gadījumos, kad pabalsts piešķirts saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un starpvalstu līgums vai regula paredz pabalsta eksportu, pabalsts var tikt pārskaitīts uz pabalsta saņēmēja kredītiestādes kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.
Grozījumu projektā ir paredzēts mainīt, kā arī precizēt vēl vairākas citas likuma normas.
