Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts sociālā apdrošināšana nodrošina ienākumu atvietojumu, aizejot pensijā, zaudējot darbu, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, saslimstot, dodoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un bērna kopšanas atvaļinājumā, ciešot nelaimes gadījumā darbā vai iegūstot arodslimību. Sociālās iemaksas veic strādājošie, vairākos gadījumos nestrādājošos apdrošina valsts.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
2020. gadā no valsts budžeta 10 miljardiem eiro vairāk nekā trešā daļa ir paredzēta sociālajai aizsardzībai. Par sociālo drošību ar iemaksām budžetā gādā gan paši strādājošie un darba devēji, gan arī valsts, kas nodrošina daudzus sociālus maksājumus, piešķirot tiem citu nodokļu ieņēmumus. Kopā tie ir 3,5 miljardi eiro. Kam tie paredzēti?
Valsts budžets (konsolidētais) sastāv no pamatbudžeta un speciālā (jeb sociālā) budžeta.
Valsts pamatbudžeta izdevumi 2020. gadā plānoti 7,2 miljardu eiro apmērā. Izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019. gada plānu, ir 5,9% jeb 400,1 miljons eiro.
Valsts speciālā budžeta izdevumi 2020. gadam plānoti 2,977 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2019. gada plānu, veido palielinājumu par 7,6% jeb 211,2 miljoniem eiro.
Taču kopumā 2020. gadā sociālajai aizsardzībai paredzēti 3,5 miljardi eiro jeb no visa budžeta 35,1%, kas salīdzinājumā ar 2019. gadā plānoto ir par 228,7 miljoniem eiro jeb 7,0% vairāk. Palielinājumu galvenokārt veido pensiju indeksācija (šogad 1. oktobrī būtiski palielinātās pensijas jāturpina maksāt nākamgad, un nauda 2020. gada budžetā paredzēta arī kārtējai indeksācijai nākamā gada 1. oktobrī), kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot algām, pieaug arī sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs. Jāuzsver, ka izdevumi sociālās aizsardzības jautājumu risināšanai ir plānoti vairāku ministriju budžetā – galvenokārt Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas budžetā –, kā arī demogrāfijas pasākumiem, ko īsteno atsevišķas institūcijas.
Valsts sociālās apdrošināšanas mērķis ir nodrošināt personai ienākumu atvietojumu, aizejot pensijā, zaudējot darbu, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, saslimstot, dodoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un bērna kopšanas atvaļinājumā, ciešot nelaimes gadījumā darbā vai iegūstot arodslimību.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), ko maksā darba ņēmēji un darba devēji, kā arī pašnodarbinātie, veido virs 90% speciālā budžeta ieņēmumu.
Valsts speciālā budžeta galvenos ieņēmumus 2020. gadā veidos sociālās iemaksas – 2,957 miljardi eiro – un transferti no valsts pamatbudžeta: 200,249 miljoni eiro.
Ja iestājies apdrošināšanas risks un nestrādājošai personai nepieciešams saņemt īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, šīs personas tiek sociāli apdrošinātas noteiktiem sociālās apdrošināšanas riskiem solidāri no paša speciālā budžeta, bet dažas nestrādājošu iedzīvotāju grupas tiek apdrošinātas noteiktiem sociālās apdrošināšanas riskiem no valsts pamatbudžeta. Kā jau teikts, šim nolūkam tiek tērēti citu nodokļu (PVN, IIN u. c.) ieņēmumi, kas ienāk pamatbudžetā. Līdz ar to arī visām no valsts speciālā budžeta un valsts pamatbudžeta apdrošinātajām personām šie periodi veido apdrošināšanas stāžu.
No speciālā budžeta tiek veikti arī tādi maksājumi, kuru avots nav sociālās iemaksas, piemēram, piemaksas par apdrošināšanas stāžu pie vecuma un invaliditātes pensijas. Šo naudu speciālais budžets saņem kā transfertu no pamatbudžeta.
No pamatbudžeta uz speciālo budžetu tiek veikti pārskaitījumi, lai konkrētu laika periodu ieskaitītu personu sociālās apdrošināšanas stāžā:
Transfertu pārskaitījumi uz speciālo budžetu tiek veikti arī, lai nodrošinātu minimālo apmēru pensiju apgādnieka zaudējuma gadījumā, Augstākās Padomes deputātu pensiju un politiski represēto personu pensiju izmaksām, kas saistīts ar atvieglojumu piemērošanu apdrošināšanas stāža aprēķināšanai.
Vispārējā gadījumā VSAOI likme ir 35,09% (11% maksā darba ņēmējs, 24,09% darba devējs), pašnodarbinātajiem – 32,15%.
Kopš 2018. gada ir paplašināts pašnodarbināto personu loks, kuras obligāti tiek iesaistītas pensiju apdrošināšanā, jo ir jāveic 5% iemaksas pensijai pat no nelieliem ienākumiem – līdz minimālās algas apmēram. Pašiem pašnodarbinātajiem no tā veidojas pensijas kapitāls (gan neliels), taču, kas svarīgāk, – veidojas apdrošināšanas stāžs pensijai.
1. Vecuma pensiju izmaksām speciālajā budžetā plānoti izdevumi 2,108 miljardu eiro apmērā – pensiju izmaksai 440 428 pensionāriem (pensijas saņēmēju skaits vidēji mēnesī).
2. Izdienas pensiju izmaksām kopumā plānoti izdevumi 65,642 miljoni eiro. Izdienas pensijas izmaksā gan no valsts pensiju speciālā budžeta, gan no pamatbudžeta. 2020. gadā no speciālā budžeta izdienas pensijām paredzēts 11,861 miljons eiro (2 068 saņēmēji vidēji mēnesī), bet lielākie izdevumi – 53,781 miljona eiro apmērā – no valsts pamatbudžeta (8 971 saņēmējs vidēji mēnesī).
3. Speciālajā budžetā tiek plānoti izdevumi slimības, maternitātes, paternitātes, invaliditātes pabalstu, vecāku pabalsta un pabalsta apdrošinātās personas vai tās apgādībā bijušo ģimenes locekļu nāves gadījumā. Minētajiem pabalstiem kopumā 2020. gadā plānoti izdevumi 573,322 miljoni eiro. Lielākās pozīcijas:
4. Speciālajā budžetā tiek plānoti izdevumi atlīdzībai par darbspēju zaudējumu – 46,349 miljoni eiro, atlīdzības izmaksas nodrošinot 10 875 personām vidēji mēnesī.
5. Bezdarbnieka pabalstiem plānoti 124,285 miljoni eiro, pabalstu izmaksu nodrošinot 30 275 personām vidēji mēnesī.
6. Pamatbudžeta ietvaros tiek nodrošināta valsts sociālo pabalstu izmaksa 299,604 miljonu eiro apmērā, arī lielākajās pozīcijās:
Papildus 2020. gadā 9,827 miljoni eiro piešķirti minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai.
Nākamgad tiks noteikta minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro), kurai atkarībā no personas apdrošināšanas stāža piemēros noteiktu koeficientu. Tādējādi minimālā vecuma pensija būs robežās no 88 eiro līdz 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 134,96 eiro līdz 208,57 eiro). Minimālās vecuma pensijas paaugstināšana attieksies uz 20 494 personām.
Tiks palielināts arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti – no 64 eiro līdz 80 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro). To saņems mēnesī vidēji 18 587 cilvēki ar invaliditāti. Paaugstinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, palielināsies minimālās invaliditātes pensijas, kas atkarīgas no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un personai noteiktās invaliditātes grupas. I invaliditātes grupas gadījumā minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības – 196,30 eiro), II invaliditātes grupas gadījumā – 112 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības – 171,77 eiro), III invaliditātes grupas gadījumā – 80 eiro (personai ar invaliditāti no bērnības – 122,69 eiro). Minimālās invaliditātes pensijas paaugstināšana paredzēta 33 000 personām.
Palielinoties minimālajām invaliditātes pensijām, palielināsies arī minimālais apmērs atlīdzībai par darbspēju zaudējumu un darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības, jo tas nedrīkst būt mazāks par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo apmēru.
Sociālajai aizsardzībai 2020. gadā plānoti izdevumi par 7% vairāk nekā šogad.
Ir izdevumi, kuriem naudas jāatvēl vairāk, ir tādi, kam jātērē mazāk. Piemēram, bezdarbnieka pabalstiem nākamgad paredzēts par 6,0 miljoniem eiro mazāk.
Savukārt vecuma pensijām gada izdevumi ievērojami pieaugs – par 148,566 miljoniem eiro. Par pusmiljonu eiro vairāk būs jāizdod piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijas. Izdienas pensijām kopā pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi palielināsies par 4,707 miljoniem eiro.
Valsts sociālajiem pabalstiem izdevumi pieaugs par 4,9 miljoniem eiro.
Viens no pēdējiem lēmumiem 2020. gada budžeta izdevumu koriģēšanā bija saistīts ar nepieciešamību segt maksājuma pieaugumu par pensijas vai pabalsta piegādi uz dzīvesvietu, lai tas saglabātos pašreizējā (2,39 eiro) līmenī. Tam tika paredzēti 2,119 miljoni eiro, tajā skaitā – 65,7 tūkstoši eiro no pamatbudžeta un 2,053 miljoni eiro no speciālā budžeta līdzekļiem.
Pēc LV portāla lūguma aprēķinus par budžetu izdevumiem sociālajai aizsardzībai un citiem sociālajiem maksājumiem sagatavoja Labklājības ministrija (LM). Par LM jomas izdevumu pozīcijām sociālajai aizsardzībai 2020. gada valsts budžeta likumprojektā iekļautā informācija ir precizēta, ņemot vērā Saeimā budžeta pieņemšanā apstiprinātos priekšlikumus (Valsts budžeta likums šā gada 27. novembrī vēl nebija izsludināts).
