SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. decembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Labklājība
4
4

Precizētas Bezdarbnieku atbalsta likuma normas

Stājas spēkā 05.12.2019.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikts, kas ir bezdarba riskam pakļautā persona: nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu; nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes; nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti; persona, kura izcieš sodu ieslodzījuma vietā, u. c.

FOTO: Freepik

Lai atgrieztos vai iekļautos darba tirgū, bezdarbniekiem valsts paredz atbalstu profesionālajai apmācībai, jaunu prasmju iegūšanai un citus pasākumus, pret bezdarbu apdrošinātajiem – arī pabalstus. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir precizētas atsevišķas tiesību un pienākumu normas atbilstoši aktuālajai situācijai un likuma piemērošanai praksē.

Grozījumi likumā stājas spēkā 5. decembrī.

Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) līdztekus sniedzamajiem pakalpojumiem likums nosaka arī pienākumu uzturēt valsts informācijas sistēmu “Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma”. Grozījumos 6. pants, kurā iekļauts šis pienākums, papildināts ar desmito daļu, paredzot – ja NVA rodas šaubas par savā vakanču portālā brīvās darbavietas pieteikumā norādīto informāciju, tai ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs iesniedz papildu informāciju vai pamatojumu sagaidāmajam kandidātam izvirzītajām prasībām.

Šīs NVA jaunās tiesības anotācijā skaidrotas saistībā ar imigrācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Proti, lai saņemtu atļauju Latvijā nodarbināt trešās valsts pilsoni, darba devējam ir pienākums publicēt informāciju par brīvu darbavietu aģentūrā (darba atļauju ārzemniekam var izsniegt, ja darba devējs nespēj piemeklēt atbilstošu kandidātu no Latvijas iedzīvotāju vidus). Darba tirgus politika primāri ir vērsta uz Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātības veicināšanu, kuriem seko Eiropas Savienības pilsoņi, savukārt darbaspēka piesaistīšana no trešajām valstīm ir pieļaujama atsevišķos gadījumos, kad darbaspēka resurss nav pietiekams darba devēja vajadzību nodrošināšanai. NVA regulāri saskaroties ar situācijām, kad darba devēji izvirza pretendentiem acīmredzami neatbilstošas vai pārmērīgas prasības. Līdz šim aģentūrai trūcis tiesiskā pamata, lai lūgtu darba devējiem precizēt darba sludinājuma saturu.

Likuma 10. pantā ir precizēts bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījums, jo šo statusu nevar iegūt, ja persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Ar grozījumiem šāds ierobežojums noteikts arī tad, ja persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normām klienta pienākums ir maksāt par saņemto sociālo pakalpojumu, arī par atrašanos aprūpes institūcijā. Šajā gadījumā klients par saņemto pakalpojumu maksā 90% no pensijas un citiem ienākumiem. Ja klientam nav minēto ienākumu, samaksu par saņemto pakalpojumu pilnībā vai daļēji sedz no valsts budžeta vai no klienta apgādnieku un pašvaldības budžeta. Aprūpes institūcijā personai nodrošinātais pakalpojuma apjoms nemainās atkarībā no tā, cik liela izmaksu daļa tiek no paša klienta ienākumiem, precizējums paskaidrots likuma grozījumu anotācijā.

Likuma 12. pantā ir veiktas izmaiņas situācijai, kad persona bezdarbnieka statusu nezaudē, ja kļūst par darba ņēmēju vai pašnodarbināto uz laiku līdz diviem mēnešiem. Šis laika nogrieznis ir mainīts, nosakot, ka persona bezdarbnieka statusu nezaudē, ja par darba ņēmēju vai pašnodarbināto kļūst divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas.

Likumā būtiski mainīta V nodaļa, aizstājot līdzšinējo nosaukumu “Darba meklētājs” ar saturā plašāko nosaukumu “Darba meklētājs un bezdarba riskam pakļautā persona”. Vienlaikus likums papildināts ar 15.1 pantu, definējot, kas ir bezdarba riskam pakļautā persona:

  1. nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu;
  2. nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes;
  3. nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus;
  4. nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti;
  5. persona, kura nestrādā un iegūst izglītību pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē neatkarīgi no izglītības veida;
  6. persona, kurai nav darba pieredzes;
  7. persona, kurai uzteikts darba līgums;
  8. persona, kura izcieš sodu ieslodzījuma vietā.

Likumā jau ir paredzēts, ka NVA preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos ir tiesības piedalīties bezdarba riskam pakļautajām personām, kuru loks tagad ir konkretizēts.

Likumā ir arī citi grozījumi.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU