Bezdarbnieka pabalsts un rosinātās izmaiņas

Likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” tiesības uz pabalstu ir noteiktas bezdarbniekam, kuram:

• Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piešķīrusi bezdarbnieka statusu;
• kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu;
• Latvijā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

No 2017. gada 1. aprīļa ar grozījumiem likumā Saeima noteica ilgāku kvalifikācijas periodu pabalsta piešķiršanai. Iepriekš tiesībām uz pabalstu bija nepieciešami deviņi bezdarba apdrošināšanas mēneši 12 mēnešu termiņā.

Darba attiecību pārtraukšanas ietekme uz pabalstu

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka: darba ņēmēji, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic vispārējā režīmā, ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tātad arī bezdarbam.

Ja ir izpildīts bezdarbnieka pabalsta saņemšanas kritēriju minimums, tiesības uz pabalstu ir jebkuram – neatkarīgi no tā, vai darbs uzteikts, esi atlaists vai izdomājis, ka jāmaina nodarbošanās, un jauna darba atrašanai nepieciešams laiks.

Darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir būtisks tikai tādēļ, lai noteiktu datumu, no kura tiks piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Ja par bezdarbnieku kļūst pēc darba attiecību izbeigšanas uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, tad bezdarbnieka pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas. Pārējos gadījumos pabalstu, ja uz to ir tiesības, piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Šādus nosacījums paredz likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 13. panta pirmā daļa.

Var turpināt saņemt ienākumus

Lielākajai daļai strādājošo atalgojums ir tik pieticīgs (attiecīgi – arī pabalsts), ka nav grūti saprast, kāpēc cilvēki izdomā dažādus variantus, kā, nokārtojot bezdarbnieka statusu un iegūstot tiesības uz pabalstu, turpināt gūt ienākumus.

LV portālam iesūtītajos jautājumos bezdarbnieka pabalsta pretendenti nereti interesējas, kādus ienākumus drīkst saņemt, lai nezaudētu pabalstu, piemēram, kļūstot par pašnodarbināto.

Saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pašnodarbināta persona ir: autoratlīdzības saņēmējs, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, zvērināts tiesu izpildītājs; prakses ārsts; fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, u. c.

Pašnodarbinātais neveic iemaksas bezdarba gadījumam un nav apdrošināts pret šādu risku, taču pašnodarbinātā ienākumi var ietekmēt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka bezdarbnieka pabalsts nav izmaksājams, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu. Ja apdrošinātās personas statuss iegūts uz laiku līdz diviem mēnešiem, pabalsta izmaksa tiek apturēta uz šo laiku. Savukārt, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss ir iegūts uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, pabalsta izmaksa tiek izbeigta.

LV portālā ir skaidrots, ka ienākumu ierobežojošie termiņi attiecas uz situācijām, kad bezdarbnieks un vienlaikus pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas pilnā apmērā (vispārējā gadījumā 2019. gadā tie ir 32,15%). Bet tās ir jāveic, ja ienākums mēnesī ir vismaz 430 eiro (minimālā alga valstī).

Savukārt, ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu un tiek veiktas iemaksas tikai 5% apmērā no faktiskajiem ienākumiem valsts pensiju apdrošināšanai, šis fakts neietekmē tiesības saņemt piešķirto bezdarbnieka pabalstu, ja vien bezdarbniekam ir tiesības turpināt atrasties bezdarbnieka statusā.

Tātad, arī saņemot bezdarbnieka pabalstu, var iekārtoties tā, lai paralēli gūtu ienākumus. Tāpēc bezdarbnieka pabalsta pretendentu jautājumi visbiežāk ietver frāzi, vai bezdarbnieka pabalstu maksās, ja viņi kā pašnodarbinātie gūs ienākumus līdz 300–400 eiro mēnesī.

Arī NVA ir skaidrojusi, ka pašnodarbinātā persona ir tiesīga iegūt bezdarbnieka statusu, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru, no kuras jāveic VSAOI.

Kurus iedzīvotājus apdrošina valsts

Vairākas iedzīvotāju grupas pret bezdarbu apdrošināšana valsts. Tās ir personas, kuras: kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu; saņem maternitātes, paternitātes vai slimības pabalstu; saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu; kuru laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais u. c.

Bezdarbnieka statusu un pabalstu vecāki mēdz izvēlēties, jo pusotru gadu mazu bērnu vienkārši nav kam pieskatīt, pat ja tiek atrasts darbs. Ne jau daudziem ir izvēles iespēja lūkot privāto dārziņu. Līdz ar to tā ir iespēja vismaz deviņu mēnešu atelpai, pirms ģimene vai vientuļā māmiņa izdomā, kā dzīvē ar mazuli izgrozīties.

Bezdarbnieks šī pabalsta saņemšanas laikā tiek apdrošināts pensijai. No nodarbinātības speciālā budžeta par personām, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, tiek veiktas iemaksas 20% apmērā no pabalsta.

Vidējā iemaksu alga un pabalsts

Bezdarbnieka pabalstam vidējo iemaksu algu aprēķina no iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Piemēram, ja bezdarbnieka statuss iegūts 07.10.2019., tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās par 12 mēnešu periodu no 01.08.2018. līdz 31.07.2019.

Aprēķinā neiekļauj divus mēnešus, kuros bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga.

Piešķiramo pabalstu aprēķina proporcionāli stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Pabalsta izmaksas ilgums visiem bezdarbniekiem ir 9 mēneši neatkarīgi no apdrošināšanas (darba) stāža: pirmos 3 mēnešus – piešķirtajā apmērā; nākamos 3 mēnešus – 75% no piešķirtā pabalsta apmēra; pēdējos 3 mēnešus – 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Piemēram, pabalsta pieprasītāja apdrošināšanas stāžs ir 8 gadi, aprēķinātā vidējā iemaksu alga – 700 eiro mēnesī. Pirmos trīs mēnešus viņš saņems ~ 350 eiro, otros trīs mēnešus – 262,50 eiro un pēdējos trīs mēnešus – ~175 eiro mēnesī.

VSAA informācijā par bezdarbnieka pabalstu skaidrots: ja pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas esat 1) kopis bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņēmis bērna kopšanas pabalstu (iemaksas par Jums veikusi valsts); 2) persona ar invaliditāti, kas atguvusi darbaspējas; 3) kopis bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tad piešķirtais bezdarbnieka pabalsts ir 60% no valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra (pašlaik tie ir 76,84 eiro mēnesī par pirmajiem trijiem mēnešiem (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 64,03 eiro x 2 x 60% = 76,84 eiro), pēc tam bezdarbnieka pabalsta apmērs samazinās – par nākamajiem trīs mēnešiem tas ir 75% no piešķirtā pabalsta apmēra – 57,63 eiro, par beidzamajiem trīs mēnešiem – 50% no piešķirtā pabalsta apmēra) – 38,42 eiro.

Ko mainīs iecere samazināt garantijas

Valdība izskatījusi Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.–2022. gada ietvaram un norādījusi: ņemot vērā darbaspēka nepietiekamību Latvijā, kā arī reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājumu, Labklājības ministrijai (LM) nepieciešams pārskatīt bezdarbnieku pabalsta politiku un sagatavot attiecīgus grozījumus likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā.

Atbilstoši LM priekšlikumam paredzēts bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksāt šādā apmērā:

Ieviešot izmaiņas, samazināsies plānotie izdevumi bezdarbnieka pabalsta izmaksām 2020.–2022. gadam (ik gadu – 12 336 730 eiro apmērā).

Ja salīdzinām ar iepriekšējo LV piemēru (vidējā iemaksu alga 700 eiro, 8 gadu stāžs), tad pēc izmaiņām, ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, pirmajos divos mēnešus bezdarbnieks saņems 350 eiro mēnesī, nākamajos divos – 262,50 eiro mēnesī, vēl divus mēnešus – 175 eiro un pēdējos divos mēnešus – 157,50 eiro mēnesī.

Līdz ar to, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, kurā šajā piemērā bezdarbnieks, kas izmanto (vai spiests izmantot) visu 9 mēnešu pabalsta termiņu, kopā saņem 2362,50 eiro, pēc izmaiņām pabalsta bezdarbnieks saņems 1890 eiro. Tādējādi budžetam tiks ietaupīti 472,50 eiro.

300 eiro – tikai vidējais pabalsta apmērs

Apmēram 32 tūkstoši bezdarbnieku mēnesī saņem bezdarbnieka pabalstu. Pabalsta vidējais apmērs šogad ir nedaudz virs 300 eiro mēnesī, jūlijā – 326, 02 eiro. Vidējais rādītājs objektīvu priekšstatu nevar sniegt, jo kāds saņēma pabalstu pirmajos bezdarba mēnešos, cits – pēdējos mēnešos, kādam tas ir simti, pat tūkstoši eiro, citam – vien daži desmiti.

Ja samazinās bezdarba izmaksas ilgumu un arī apmēru, tas ietekmēs visus.

Pēc LV portāla lūguma VSAA sagatavotā statistika par piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēru vienā mēnesī liecina, ka pabalsti ir ļoti atšķirīgi. Šā gada jūlijā tikai apmēram piektajai daļai bezdarbnieku piešķirtais pabalsts bija vidējā apmērā. Mazākais piešķirtais pabalsts bijis 8,62 eiro, lielākais – 3096,99 eiro.    

Piešķirtais bezdarbnieka pabalsta apmērs mēnesī personām, kurām tā izmaksa sākās 2019. gada jūlijā

VSAA Statistikas daļas vadītāja Evita Česka informēja, ka šā gada 8 mēnešos nodarbinātības speciālajā budžetā ir ienākuši 108,5 miljoni eiro, no tiem obligātās iemaksas valsts sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumā – 105,1 miljons eiro. Šo 8 mēnešu periodā izlietots 109,1 miljons eiro, tai skaitā bezdarbnieka pabalstiem – 86,7 miljoni eiro. Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem segts no iepriekšējos periodos neizlietotajiem līdzekļiem (uzkrātais atlikums uz gada sākumu nodarbinātības budžeta kontā ir bijis 56,9 miljoni eiro).

NVA informācija liecina, ka šā gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 55 373 bezdarbnieki. Jūlijā bezdarbnieka statusu ieguva 7153 cilvēki. Pēc VSAA datiem, bezdarbnieka pabalsts jūlijā piešķirts 5107 cilvēkiem.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta statistikas datiem, šā gada jūlijā bija 837 116 darba ņēmēji, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.