Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) vērš uzmanību uz to, ka bezdarbnieka statuss personai piešķirams pēc iesnieguma bezdarbnieka statusa piešķiršanai saņemšanas, ja persona atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma (turpmāk – BDMAL) 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu ir personai, kura nestrādā, meklē darbu, ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās, ir sasniegusi 15 gadu vecumu, nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi), nav uzņemta pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā klātienē, neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, neatrodas ieslodzījuma vietā vai nesaņem pilnībā no valsts vai pašvaldības budžeta finansētus ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Izvērtējot personas tiesības iegūt vai saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu pašnodarbinātības gadījumā, aģentūra ņem vērā BDMAL 10. pantā ietverto nosacījumu, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu persona var iegūt tikai tad, ja tā neatbilst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusam atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Vienlaikus likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka, kādos gadījumos personai jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas liecina par personas atbilstību darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusam. Pašnodarbinātā persona ir tiesīga iegūt bezdarbnieka statusu, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī nesasniedz Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktā noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru, no kuras jāveic VSAOI.

Vienlaikus skaidrojam, ka persona, kas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja un izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, nevar iegūt bezdarbnieka statusu sakarā ar to, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta “i” apakšpunktā noteikts, ka minētā likuma izpratnē mikrouzņēmuma darbinieks ir darba ņēmējs.