SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
30. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: E-vide
2
5
2
5

Oficiālās e-adreses obligāta lietošana attālinās

Oficiālās elektroniskās adreses likuma grozījumu projekts paredz, ka turpmāk e-adreses piekļuvei varēs izmantot arī internetbanku autentifikācijas risinājumus, kuri iekļauti valsts pārvaldes portālā www.latvija.lv un jau pašlaik ir pieejami, lai identificētos e-pakalpojumu saņemšanai.

FOTO: Freepik

Oficiālo elektronisko adresi uzņēmumiem, biedrībām, partijām un citām juridiskajām personām obligāti būtu jāsāk lietot no 2020. gada. Taču pāris mēnešu pirms noteiktā termiņa likumpaklausīgo interesentu skaits ir tik niecīgs, ka valdība rosina Saeimai veikt izmaiņas likumā noteiktajos termiņos un atlikt obligātuma prasību vēl uz dažiem gadiem.

īsumā
  • Kopš šā gada 1. janvāra līdz 1. oktobrim e-adresei brīvprātīgā režīmā reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra (UR) subjektu.
  • Secināts, ka šobrīd pastāv pārāk liels risks likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra.
  • Arī maksātnespējas procesa administratoriem un rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām paredzēts pārcelt e-adreses ieviešanas termiņu – uz 2021. gada 1. aprīli.
  • Paredzēts noteikt, ka e-adresi varēs lietot, autentificējoties arī ar saviem bankas datiem.
  • Pašreiz izveidot e-adresi var portālā www.latvija.lv, izmantojot identifikācijas rīkus – personas apliecību (eID), drošu elektronisko parakstu un mobilo lietotni “eParaksts mobile”.

Ministru kabineta otrdien, 29. oktobrī, atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” paredz līdz 2023. gada 2. janvārim pagarināt pārejas periodu, kad e-adreses lietošana kļūs obligāta Uzņēmumu reģistra (UR) reģistros reģis­trē­tajiem tiesību subjektiem (komersantiem, nodibinājumiem, biedrībām, politiskām partijām, reliģiskām organizācijām u. c.). Plānotas arī dažas citas izmaiņas.

Ņemot vērā, ka UR subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 UR subjektu, jāsecina, ka šobrīd pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra, norādīts grozījumu projekta anotācijā.

Arī maksātnespējas procesa administratoriem un rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām paredzēts pārcelt e-adreses ieviešanas termiņu uz 2021. gada 1. aprīli, saskaņojot to ar nepieciešamajām izmaiņām Tiesu informatīvajā sistēmā.

Vienlaikus likumā paredzēts noteikt, ka papildus kvalificētiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem e-adresi varēs lietot, izmantojot arī citus e-adrešu sistēmā pieejamos identifikācijas līdzekļus – banku autentifikāciju. Tas nozīmē, ka piekļuve e-adresei kļūtu vieglāka un saprotamāka, jo daudziem šāda autentifikācija ir ikdienā pierasta.

Grozījumu projekta izstrādātājs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – skaidro, ka Latvijā kvalifikācijas prasībām Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma izpratnē atbilst tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtās personas apliecības un Latvijas Valsts televīzijas un radio centra (LVRTC) izsniegtās eParaksts kartes un mobilā lietotne “eParaksts mobile”.

VARAM arī uzsver, ka piekļuves kārtība e-adresei nemaina dokumentu noformēšanas prasības e-adresē nosūtāmajiem dokumentiem, līdz ar to e-adresē nosūtāmie elektroniskie dokumenti, kas tiks nosūtīti administratīvā procesa ietvaros, arī turpmāk būs elektroniski jāparaksta (izmantojot eID karti vai lietotni “eParaksts mobile”), kas nodrošina augstākā līmeņa aizsardzību pret neautorizētu sūtījumu risku.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sanita Šķiltere valdības sēdē izteica atzinību – beidzot, lai piekļūtu e-adresei, tiks atļauta arī banku autentifikācija, kuru LPS esot prasījusi jau gadiem ilgi, jo tad šis pakalpojums “kļūs ērts un vienkāršs lietotājiem”.

Taču LPS iebilst pret domu pārcelt e-adreses lietošanas termiņu. Pašvaldības ir rēķinājušās ar iespēju, ka varēs nesūtīt paziņojumus un informāciju papīra formātā, tā ietaupot līdzekļus. Pēc LPS pārstāves domām, visām juridiskajām personām likuma prasība un termiņi zināmi jau sen, atlikt e-adreses lietošanu par diviem gadiem būtu nesaprātīgi.

Kā valdības sēdē skaidroja ministrs Juris Pūce, tā kā pašreiz brīvprātīgi e-adresi lieto ļoti nedaudzi, “diez vai tas būtu darāms piespiedu kārtā”, jo tam negatīvā ietekme uz sabiedrību būtu vēl lielāka. Turklāt pārejas periods būtu nepieciešams arī tādēļ, lai cilvēkus apmācītu, kā lietot e-adresi.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, arī tiem, kuru pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Pret šo argumentu bija kritiska LPS pārstāve, jo, piemēram, ar Valsts ieņēmumu dienestu visas juridiskās personas atrod iespēju sazināties elektroniski.

Jāatgādina, ka Oficiālās elektroniskās adreses likuma mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām.

Likums noteic, ka e-adreses izmantošana ir obligāta valsts iestādei, reģistros reģistrētam tiesību subjektam un rezerves karavīram. Katrai no šīm grupām ir noteikts, kad e-adreses lietošana kļūs obligāta. LV portāls jau ir skaidrojis, ka e-adreses ieviešana notiek pakāpeniski.

Brīvprātīgi e-adresi var izmantot Iedzīvotāju reģistrā reģistrēta fiziskā persona no 14 gadu vecuma un reģistros nereģistrēta persona. LV portālam privātpersonas Aijas izklāstītā pieredze liecina, ka e-adreses lietošana nav sarežģīta, taču šī pieredze parāda arī valsts iestāžu, iespējams, neticību jaunajam saziņas rīkam. Piemēram, paziņojumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad daudzi pilsoņi sūdzējās, ka vispār tādu nav saņēmuši, Aija saņēmusi pat vairākkārt: gan ierakstītā vēstulē, gan uz oficiālo e-adresi, gan VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).

Pašreiz izveidot e-adresi var portālā www.latvija.lv, izmantojot identifikācijas rīkus – personas apliecību (eID), drošu elektronisko parakstu un mobilo lietotni “eParaksts mobile”. Pagaidām autentifikācijai neder daudziem parocīgā savas internetbankas autentifikācija.

Valdībā atbalstītais likuma grozījumu projekts jāizskata Saeimā. Valdība lūgs Saeimu to izskatīt steidzamības kārtībā, divos lasījumos.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU