Jaunais mācību gads. Kas jauns?

2019./2020. mācību gads nesīs pārmaiņas, kas saistītas gan ar jaunā mācību satura, gan jau iesākto reformu ieviešanu, skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Jaunā kompetenču pieejas apguve sagaida topošos pirmklasniekus; šis būs pēdējais mācību gads, kad kā līdz šim mācīsies vidusskolēni; mazākumtautību skolās pieaugs mācību īpatsvars latviešu valodā; turpināsies digitalizācija mācību procesā.

Vispārējā izglītība

• Pirmsskolā sāks īstenot pilnveidoto mācību satura un kompetenču pieeju atbilstoši “Noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”. Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās norādīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes jomā.
• 2019. gada rudenī klajā nāks mācību priekšmetu programmu paraugi, lai 2020. gada 1. septembrī varētu uzsākt pilnveidotā mācību satura ieviešanu 1., 4. un 7. klasē.
• Apstiprināšanai tiek virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”. Pēc apstiprināšanas tiks pilnveidoti mācību priekšmetu (kursu) programmu paraugi, lai 2020. gada 1. septembrī varētu uzsākt pilnveidotā mācību satura ieviešanu 10. klasē.
• Projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” turpināsies atbalsta pasākumi pilnveidotā satura īstenošanā: mācību satura ieviešanas semināri, profesionālās pilnveides mācības tehnoloģiju mācību jomas skolotājiem, konferences izglītības iestāžu skolotājiem un vadītājiem, tiešraides vebināri par aktuālām tēmām saistībā ar pilnveidoto mācību saturu.
• Stājušies spēkā noteikumi “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”, kas nosaka būtiskākos kritērijus un kārtību neklātienes izglītības programmu turpmākai īstenošanai. Atsevišķas jaunajā normatīvajā regulējumā ietvertās normas stāsies spēkā pakāpeniski – pārejas periodā līdz 2020./2022. gadam.
• Tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss”, kurā būs ietverts jauns normatīvais regulējums valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai un saglabāšanai.

Pamatizglītība

No 2019. gada 1. septembra pakāpeniski tiks piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības programmu apguvē, no kuriem izglītības iestādei atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāizvēlas viens.

Vispārējā vidējā izglītība

• Pakāpeniski izbeigs mazākumtautību programmu īstenošanu un notiks pāreja uz izglītības programmām latviešu valodā, vienlaikus saglabājot iespēju izglītības programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti. Izglītības programmu īstenošana valsts valodā stāsies spēkā pakāpeniski: 10. un 11. klasē – 2020. gada 1. septembrī, bet 12. klasē – 2021. gada 1. septembrī.
• 2019. gada novembrī plānots piedāvāt 10.–12. klašu skolēniem diagnosticējošo darbu par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.

Profesionālā izglītība

• 2019./2020. gadā turpināsies profesionālās izglītības reforma, kuras laikā jau izstrādāti un pabeigti 19 profesionālās kvalifikācijas eksāmeni. Jaunajā mācību gadā plānots pabeigt darbu pie eksāmeniem 54 profesionālās izglītības programmām pārtikas rūpniecības, metālapstrādes un mašīnbūves, uzņēmējdarbības un finanšu, būvniecības, tūrisma, drukas un mediju, skaistumkopšanas un transporta un loģistikas nozarēs.
• Turpināsies modulāro profesionālo izglītības programmu izstrāde un ieviešana. Pabeigta programmu izstrāde 59 profesionālajām kvalifikācijām. 2019./2020. gadā plānots izstrādāt programmas vēl 56 profesionālajām kvalifikācijām drukas un mediju tehnoloģiju, ķīmiskās rūpniecības, transporta un loģistikas, tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošanas, lauksaimniecības, metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, uzņēmējdarbības, pārtikas, tūrisma, veselības, būvniecības, mākslas, dizaina un radošo industriju, kokrūpniecības, skaistumkopšanas un enerģētikas nozarēs. Turpināsies 29 digitālo mācību līdzekļu izstrāde.
• 2019./2020. gadā profesionālās izglītības iestādes varēs iekļaut savās mācību programmās darbu ar 102 simulācijas iekārtām, no kurām 85 jau piegādātas 29 izglītības iestādēm un 17 tiks piegādātas līdz septembra beigām.

Speciālā izglītība

No 2019. gada 1. septembra stāsies spēkā grozījumi “Noteikumos par pedagoģiski medicīniskajām komisijām”, turpmāk paredzot, ka izglītības iestādes varēs savlaicīgi nodrošināt atbalsta pasākumus mācību procesā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Jaunais regulējums noteiks valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, tai skaitā informācijas par izglītojamajam izsniegtā atzinuma nodošanu Valsts izglītības informācijas sistēmai.

Atbalsts izglītojamo spēju un talantu attīstīšanai

• Notiks 15 valsts mācību priekšmetu olimpiādes, no tām sešas novada posma olimpiādes tiešsaistē (ekonomika, ģeogrāfija, ķīmija, latviešu valoda un literatūra, vēsture, fizika).
• Piecas reģionālās izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu konferences 2020. gada februārī un noslēguma pasākums/konference 2020. gada aprīlī.
• Mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāju un skolēnu zinātniskās konferences laureātu vasaras skola – nometne “Alfa” – un izglītojoši semināri “Beta”.
• Plānota Latvijas izlašu dalība vismaz 10 starptautiskajās olimpiādēs un vismaz 4 zinātniski pētnieciskās darbības konkursos – izstādēs.

Interešu izglītība

• Sekmējot bērnu un jauniešu līdzdalību Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pilnveidē, kultūras mantojuma apguvē un tālāknodošanā, notiks gatavošanās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Svētku norise: 2020. gada 6.–12. jūlijā.
• Rīgā 2020. gada pavasarī plānotas repertuāra apguves pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skates, konkursi. Tiks sagatavota svētku programma kora mūzikā, instrumentālajā mūzikā (pūtēju orķestri, simfoniskie orķestri, kokļu kolektīvi), tautas un mūsdienu dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, teātra mākslā, folklorā.
• Turpināsies 2017. gadā iesāktā Latvijas valsts simtgadei veltītā pasākumu cikla “Pilsoniskās līdzdalības un labo darbu maratons” īstenošana. 2019. gada rudenī notiks profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu pašpārvalžu līderu salidojums.