Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Sākoties jaunajam mācību gadam, spēkā stājas izmaiņas, kas paredz ieviest pilnveidotajam izglītības saturam atbilstošas normas pamata un vidējā izglītībā, paplašinot valsts valodas lietojumu, kā arī nošķir tālmācību kā atsevišķu izglītības ieguves veidu.
Izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos veiktas atbilstoši pērn pieņemtajām izmaiņām Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kuras saistītas ar pilnveidotā izglītības satura ieviešanu un nosaka pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” svītro normas par mazākumtautību izglītības programmas apguvi vidējās izglītības posmā. Tas attiecas arī uz viena gada vidējās izglītības izlīdzinošo programmu, kas paredzēta personām, kuras ir ieguvušas arodizglītību. Izglītības iestādēm būs iespēja izglītības programmās papildus iekļaut mācību priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti.
Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī, bet normas, kas attiecas uz mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas izbeigšanu, spēkā stāsies pakāpeniski: attiecībā uz mācību satura apguvi 11. klasē – 2020. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz mācību satura apguvi 12. klasē – 2021. gada 1. septembrī. Šogad 10. klasē varēs īstenot mazākumtautības programmu – 60% mācību satura latviešu valodā un 40% mazākumtautības valodā. No nākamā gada 1. septembra izglītības programmas 10. klasē tiks īstenotas latviešu valodā, ar tiesībām mācīt mazākumtautības valodu un literatūru. Izglītības iestādes par tiesisko regulējumu, kas jāpiemēro konkrētajā mācību gadā attiecīgajā klasē, tiks informētas īpaši.
Tāpat grozījumi minētajos MK noteikumos neklātienes formas paveidu – tālmācību – nošķir kā atsevišķu izglītības ieguves formu. Noteikti kritēriji izglītības iestādēm, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās. Izglītības programmu apguve neklātienes vai tālmācības formā paredzēta kā piemērota gan pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir sarežģīti iegūt izglītību klātienē, gan diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā.
Savukārt grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem”, kuri arī stājas spēkā 1. septembrī, nodrošina Izglītības likumam un Vispārējās izglītības likumam atbilstošu valsts pamatizglītības standartu, nosakot valsts valodas lietojuma proporciju ieviešanu mazākumtautību izglītības programmu apguvē. Grozījumi mazākumtautību skolās pamatskolas posmā piedāvā trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļus. Īstenojot kādu no tiem, izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā noteiks mācību priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli.
Jau līdz šim saskaņā ar minētajiem MK noteikumiem izglītības iestādes pamatizglītības mazākumtautību programmā attiecībā uz valodas lietojuma proporciju varēja izvēlēties kādu no noteiktajiem modeļiem un to variantiem un piemērot tam izglītības programmas īstenošanas procesu, nosakot mācību priekšmetu un stundu plānā to, kas apgūstams latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli. Jaunais regulējums samazina piedāvāto izvēli no pieciem modeļiem līdz trim, vienlaikus optimizējot un nostiprinot izglītības iestāžu praksē biežāk veiksmīgi īstenoto proporciju, skaidro likumprojekta autori.
Grozījumi izslēdz no pamatizglītības standarta pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, kā arī terminu “internātskola”.
