Pirmo reizi mācību saturs pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei. Pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai, kā arī personības un vērtību veidošanai, norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Jaunā izglītības satura ieviešana sāksies pakāpeniski:
1., 4., 7. un 10. klasē – no 2020. gada 1. septembra.
2., 5., 8. un 11. klasē – no 2021. gada 1. septembra.
3., 6., 9. un 12. klasē – no 2022. gada 1. septembra.
Pirmsskolas izglītībā, kas noteikta kā obligāta bērniem no piecu gadu vecuma, pilnveidotais saturs stāsies spēkā no 2019. gada 1. septembra. Likumdevējs neatbalstīja IZM ieceri noteikt pamatizglītības apgūšanu no sešu gadu vecuma. Taču noteikts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu.
Mācību priekšmeti un nodarbību veidi
Likums paredz, ka skola vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Taču skolas varēs noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz konkrētajam mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus – paraugā neminētus – mācību priekšmetus. Tie varētu būt izvēles priekšmeti vecākajās klasēs, piemēram, psiholoģija, filozofija, braukšanas kursi apliecības iegūšanai un citi, skaidro IZM.
Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās – saturiski saistītu mācību priekšmetu kopumos, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos: valodu jomā, sociālajā un pilsoniskajā jomā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā, dabaszinātņu jomā, matemātikas jomā, tehnoloģiju jomā un veselības un fizisko aktivitāšu jomā. Piemēram, dabaszinātņu joma ietver dabaszinības, fiziku, ķīmiju, bioloģiju un ģeogrāfiju. Obligātais mācību saturs veidots katrai jomai, nevis atsevišķam priekšmetam, informē IZM. Vidējās izglītības iestādes varēs nodrošināt mācību priekšmetu apguvi trīs līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā līmenī), piedāvājot skolēniem noteiktas priekšmetu kombinācijas apgūt padziļināti vecākajās klasēs, tādējādi dodot iespēju iegūt individualizētu izglītību saskaņā ar jauniešu nākotnes iecerēm.
Noteiktas vairākas mācību organizācijas formas, kas īstenojamas kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija. Mācības tādējādi var notikt gan skolā, gan bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, skolēniem strādājot gan individuāli, gan grupās, risinot arī starpdisciplinārus uzdevumus.
Mācību organizācijas formu 1.–6. klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7. klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda, paredz grozījumi. Mācību stundas ilgums vispārējās izglītības programmās noteikts 40 minūtes, savukārt mācību stundas ilgums pirms svētku dienām – 30 minūtes. Speciālās izglītības programmās skolēniem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem 1.–9. klasē mācību stunda ilgs 30 minūtes, bet pirmssvētku dienās – 20 minūtes. Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī.
Paplašina tiesības noteikt iestājpārbaudījumus
Lai veidotu skolēnu atlasi atbilstoši valsts noteiktajiem un pašas iestādes izvirzītajiem mērķiem, paredzēts, ka valsts ģimnāzijas, uzņemot skolēnus pamatizglītības programmā no 7. klases līdz 9. klasei, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot gan iestājpārbaudījumus, gan arī noteikt uzņemšanas kritērijus. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.
Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā – 10., 11. un 12. klasē. Iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Tās ar dibinātāja atļauju drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas. Šīs izmaiņas stāsies spēkā līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā.
Skolu sistēmu sagaida izmaiņas
Lai skaidri nodalītu katra izglītības iestāžu tipa funkcijas izglītības programmu īstenošanā, turpmāk paredzēts noteikt divus vispārējās vidējās izglītības iestāžu tipus: vidusskolas un vispārējās vidējās izglītības iestādei (vidusskolai) iegūstamu statusu – valsts ģimnāzijas. Tādējādi no izglītības iestāžu tipoloģijas tiek izslēgta vakara (maiņu) vidusskola un pašvaldības ģimnāzija. Grozījumi paredz, ka vakara (maiņu) vidējās izglītības programmas varēs turpināt īstenot vidusskolās, līdzīgi kā augstākās izglītības iestādes īsteno dienas, vakara un neklātienes programmas. Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Šobrīd Latvijā ir 27 valsts ģimnāzijas un to skaits un atrašanās vieta netiek reglamentēta, informē IZM.
Pašvaldības, kuru padotībā ir ģimnāzijas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par ģimnāziju nosaukuma maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2021. gada 31. augustam, nodrošinot
izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā. Pašvaldībām, kuru padotībā ir vakara (maiņu) vidusskolas, lēmums par nosaukuma maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu jāpieņem līdz 2020. gada 31. augustam, tāpat nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā.
No 2019. gada 1. septembra vairs netiks uzņemti audzēkņi pedagoģiskās korekcijas izglītības programmās, ko līdz šim pārsvarā īstenoja vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolas. Pašreizējais regulējums jau paredz sniegt individualizētu atbalstu izglītojamam un tam nav nepieciešams licencēt un īstenot atsevišķu pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu, uzskata IZM. Izglītības iestādes, kuras šobrīd uzsākušas un turpina minētās programmas īstenot, no 2018. gada 1. septembra tajās izglītojamos vairs neuzņems, taču iesākto korekcijas izglītības programmu būs tiesīgas turpināt līdz 2019. gada 30. jūnijam.
Īstenojot iekļaujošas izglītības nodrošināšanu, izmaiņas likumā arī paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. septembri, speciālās izglītības iestādes, kurās mācās bērni ar smagiem fiziskās vai garīgās attīstības traucējumiem, īstenos tikai tādas speciālās izglītības programmas, kuras objektīvu apsvērumu dēļ nav iespējams īstenot vispārējās izglītības iestādē.
