Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ieviešot kompetencēs balstītu izglītības saturu, iecerēts stiprināt skolēnu spējas apgūtās zināšanas pielietot dzīvē un veidoties par sabiedriski aktīvu personību.
FOTO: Ieva Makare, LETA
Izglītības sistēmas pārmaiņu fokusā ir zināšanu apguvē ieinteresēts skolēns, kā arī pedagogu profesionālās kvalifikācijas un atalgojuma celšana – uz aktualitātēm, sākoties jaunajam mācību gadam, norāda Izglītības un zinātnes ministrija.
Jaunais izglītības saturs, izmaiņas skolu tīklā un pedagogu darba samaksā – par šiem un citiem jauninājumiem šonedēļ vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu direktoru un izglītības speciālistu konferencē savu viedokli izklāstīja Izglītības un zinātnes ministrija.
Vairākas izmaiņas ienesuši šovasar pieņemtie grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Turpmāk paredzētas divu veidu vispārējās vidējās izglītības iestādes – vidusskolas un valsts ģimnāzijas, šo statusu iegūstot vidusskolām. Abām noteikts īstenot vispārējās izglītības programmu attiecīgi no 1. līdz 12. klasei un no 10. līdz 12. klasei. Taču vidusskolām dotas tiesības īstenot arī pirmsskolas izglītības programmu, bet valsts ģimnāzijām – vispārējās izglītības programmu no 1. līdz 12. klasei, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu.
Līdz 2021. gada 31. augustam tiks izbeigta pašvaldību ģimnāziju kā skolu tipa pastāvēšana. Savukārt jau līdz 2020. gada 31. augustam beigs pastāvēt vakara (maiņu) vidusskolas.
Noteikts, ka pamatizglītības iestāde (1.–9. klase) īsteno vispārējās pamatizglītības programmu. Šīm izglītības iestādēm dotas tiesības īstenot arī pirmsskolas izglītības programmu un speciālās pamatizglītības programmas iekļaujoši, klasēs vai grupās.
Pamatizglītība apgūstama arī arodskolās, speciālās izglītības iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs, vidusskolās, tostarp tādās, kurām piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, un Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs.
Noteikts, ka specializētās izglītības iestādes īsteno speciālās pamatizglītības programmas: izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Papildus šīs izglītības iestādes būs tiesīgas īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas – izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem – kā profesionālās pamatizglītības programmas. Regulējums par speciālās izglītības programmu sadalījumu stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī.
Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdos noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Vispārējās izglītības iestādes, kas jau īsteno vispārējās izglītības programmas neklātienes vai tālmācības formā, līdz 2020. gada 31. jūlijam nodrošinās to atbilstību minēto noteikumu prasībām.
Jaunais kompetenču izglītības saturs, kuru skolas vispārēji sāks ieviest no 2019./20. mācību gada, taču gatavošanos tam var sākt jau no šī rudens, paredz vairāk uzmanības pievērst skolēnu spēju attīstīšanai, lai viņi labāk spētu apgūstamo mācību vielu pielietot dzīvē.
Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas gūst pieredzi par apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā. Pirmsskolas izglītībā tiks nodrošināts vienots audzināšanas un mācību process, kurā praktiskā darbībā bērns apgūst zināšanas un pamatprasmes mācību jomās, attīsta caurviju prasmes un veido ieradumus, kas balstīti vērtībās.
Kā pamatizglītības mērķis noteikts vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, mācās ar prieku un interesi, lai sociāli atbildīgi līdzdarbotos sabiedrības norisēs un veidotos par Latvijas patriotu.
Paredzētas pārmaiņas pamatskolas stundu sarakstā:
Vidējās izglītības pakāpē paredzēta individualizēta pieeja apgūstamajai mācību vielai. Vidusskolas 10. un 11. klasē audzēkņi vispirms vēlreiz padziļināti atkārtos pamatskolā apgūto. Pēc tam paredzēta dziļāka, šaurāka mācību jomu apguve, piedāvājot izvēles grozus atbilstoši skolēna interesēm un izvēlētajai specializācijai, piemēram:
Līdz galam neatrisināts palicis jautājums par pedagogu algu pieaugumu. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norāda: divos gados sasniegts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas kāpums – skolotāju algām novirzīti vairāk nekā 60 miljoni eiro, vidēji tās paaugstinot par 65 eiro. Savukārt pedagogu arodbiedrības pārstāvji norāda, ka algu palielinājums nav jūtams un tā varētu aicināt skolotājus iziet protesta akcijās septembrī, pārmetot valdībai solījumu nepildīšanu – palielināt minimālo darba samaksu par slodzi no pašreizējiem 680 eiro līdz 710.
IZM 1,5 miljonus eiro novirzījusi skolotāju algu palielināšanai tajās pašvaldībās, kuras reformējušas savu skolu tīklu atbilstoši ministrijas norādījumiem. K. Šadurskis norāda: ja pašvaldības turpinās skolu tīkla pārkārtošanu, pedagogu algu palielinājums līdz 1000 eiro pēc nodokļiem ir reāls.
Ministru kabinets apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, pakāpeniski ceļot zemāko algas likmi pedagogiem, taču vienlaikus izmaiņu apmēru piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem. Pašvaldībām, kuras sakārtojušas izglītības iestāžu tīklu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, šogad un turpmākajos gados jāsaņem papildu finansējums vispārējās izglītības iestāžu pedagogu piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai.
Pašvaldībām septembrī tiks nodrošināts mērķdotācijas avansa maksājums 75% apmērā no viena mēneša mērķdotācijas kārtējā gada periodam no janvāra līdz augustam. Līdz 2020. gada 31. augustam no mērķdotācijas paredzēts finansēt profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu (izņemot mūziku) mācīšanu, saglabājot koeficientu – 1,2.
Finansējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām iekļaus tā dēvētajā direktora fondā, attiecīgi palielinot aprēķināto finansējuma apmēru (ne mazāk kā 14,5%). Sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm, pašvaldības būs tiesīgas pārdalīt starp izglītības iestādēm papildu finansējumu atbalsta personālam, kā arī ilgstoši slimojošo skolēnu un bērnu izglītošanai ārpus izglītības iestādēm (slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs) un reemigrējošo izglītojamo atbalstam.
Pirmskolas izglītības skolotājiem paredzēts papildu finansējums līdz 3% profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi pēc 2017. gada 9. augusta, kā arī samaksai par pedagogu papildu pienākumiem un pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai.
