“Pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai veidotu modernu un realitātei atbilstošu skolu tīklu, ir jāizjūt ne tikai pašu pieņemto lēmumu radītā pozitīvā ietekme, bet tam jāseko arī finanšu stimulējošiem mehānismiem no valsts puses,” pauž izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Ministrs uzsver, ka šāds finansiāli stimulējošs mehānisms ir skaidrs signāls tam, ka pedagogu atalgojuma pieaugums ir reāls, taču būtiskas pozitīvas izmaiņas iespējamas tikai visām pusēm sadarbojoties un strādājot. “Konkrēti piemēri, cik pozitīvu ietekmi veido mūsdienām un kvalitatīvas izglītības vajadzībām atbilstošs skolu tīkls, ir skaidrs signāls, lai pedagoga profesija veidotos par finansiāli stabilu un prestižu profesiju un arvien vairāk jauniešu to izvēlētos kā savu karjeru,” uzsver ministrs.
Valsts uzdevums ir radīt stingru mehānismu, lai ikvienam bērnam tiktu nodrošināta kvalitatīva izglītība, savukārt pedagogi saņemtu konkurētspējīgu atalgojumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību vidi skolēniem, faktiskajai realitātei atbilstošu skolu tīklu, kā arī efektīvu un pārskatāmu finanšu izlietojumu, 2016.gada 1.septembrī tika uzsākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana. Zemākā mēneša darba algas likme tika noteikta 680 eiro par 30 stundu darba slodzi.
Jaunajā modelī pedagogu mērķdotācijas sadalei tika noteikts paaugstināts koeficients skolām, kurās izpildīta normatīvos noteiktā skolēnu/skolotāju skaita proporcija, tādējādi rosinot pašvaldības pārskatīt izglītības iestāžu tīklu, jo iestādēm ar mazu skolēnu skaitu valsts finansējums pedagogu darba samaksas nodrošināšanai ir nepietiekams. Savukārt lai sākumskola tiktu nodrošināta pēc iespējas tuvāk bērna mājām, papildu koeficients tika noteikts arī mazajām sākumskolām ar bērnu skaitu līdz 70. Noteikumos tika iekļauts arī regulējums par mērķdotācijas pārdali starp pašvaldību skolām - 2016./2017.mācību gadā 10% apmērā no aprēķinātā finansējuma, bet 2017./2018. mācību gadā - tikai 6%. Savukārt no 2018./2019.mācību gada finansējuma pārdale starp izglītības iestādēm vairs nebūs atļauta. Ar pārdales principu pašvaldības varēja atbalstīt izglītības iestādes, kurās ir mazs skolēnu skaits, bet līdz ar to finansējums tika samazināts lielajām skolām.
2016./2017.mācību gada laikā jaunais pedagogu darba samaksas modelis tika analizēts un tā pilnveidei veikti grozījumi normatīvajos aktos. Savukārt 2018. gada 15.janvārī valdība apstiprināja Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, paredzot, ka finanšu līdzekļi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiek rasti no trīs avotiem - sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu, kā arī piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un vienlīdzības principu. Apstiprinot Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, valdība uzdeva IZM apkopot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm, kā arī plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.
Veicot aprēķinus par finansiālo ietaupījumu, kas veidojas vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā 3 gadu laikā, sākot no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas, IZM ņēma vērā pašvaldību lēmumus gan par izglītības iestāžu slēgšanu, gan reorganizāciju, mainot vispārējās pamata vai vidējās izglītības iestādē īstenoto pakāpi. Būtisks kritērijs ir arī skolu apvienošana vai pievienošana citai vispārējās izglītības iestādei, rezultātā izveidojot vienu izglītības programmu īstenošanas vietu. Analizējot secināts, ka daudzu pašvaldību pieņemtie lēmumus par izglītības iestāžu apvienošanu vai vienas izglītības iestādes pievienošanu citai izglītības iestādei uzskatāmi par formālu reorganizācijas procesu, jo tiek saglabātas skolēnu skaita ziņā nelielas izglītības programmu īstenošanas vietas, neefektīvi izmantojot izglītības iestāžu telpas un neracionāli izmantojot finansējumu pedagogu atalgojuma nodrošināšanai.
Kaut arī kopumā ietaupījums no skolu tīkla sakārtošanas pagaidām nav devis nepieciešamo finanšu ietekmi, daudzas pašvaldības atbildīgi izstrādā izglītības tīkla attīstības stratēģiju, kas ir skolu tīkla sakārtošanas pamatā, un kārto skolu tīklu, reāli pārliecinoties par pozitīvo ietekmi uz pedagogu algu kāpumu. Tā, IZM apkopotie dati liecina, ka, piemēram, pašvaldībā, kurā uz divu skolu bāzes izveidota viena spēcīga vidusskola, pedagogu alga palielinājusies no 759 līdz 1000 eiro par slodzi.
Apkopotajos datos tāpat secināts, ka vidējā algas likme skolotājiem valstī pēdējo trīs mācību gadu laikā ir pieaugusi, sākot no 701 eiro par likmi 2015./2016.mācību gadā līdz 765 eiro 2017./2018.mācību gadā. Tādējādi šobrīd jau 77 no 119 pašvaldībās jeb 332 no 662 izglītības iestādēm vidējā algas likme pedagogam ir 710 eiro un augstāka. Vienlaikus jāatzīmē, ka pedagoga vidējā slodze ir pieaugusi tikai par vienu stundu - no 22 līdz 23 stundām nedēļā. Lielai daļai pašvaldību, kuras kārto skolu tīklu, vidējā tarificētā slodze skolotājam samazinās, tātad reorganizācijas rezultātā skolotāju skaits nesamazinās, tādējādi arī vidējās algas likmes visām pašvaldībās nepieaug. Dati par pedagogu noslodzi liecina, ka nepilni 40% skolotāju strādā vienu slodzi un vairāk, savukārt lielai daļai tarificētas no 0,25 līdz 0,75 slodzēm, kas attiecīgi nozīmē nesamērīgi zemu atalgojumu.
Lai sekmētu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un motivētu pašvaldības turpināt kārtot izglītības iestāžu tīklu, IZM rosina izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā ietaupītos līdzekļus novirzīt vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem piemaksu, prēmiju un naudas balvu izmaksai. Piemaksas saņemtu tās pašvaldības, kuras jau šobrīd izpilda normatīvos noteikto normēto skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldības, kas veikušas skolu tīkla kārtošanas pasākumus, kā rezultātā panākts reāls mērķdotācijas ietaupījums. Plānots, ka papildu finansējumu saņems 88 pašvaldības, kurās tiek izpildīts vismaz viens no kritērijiem vai abi.
Ar informatīvo ziņojumu "Par pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pašvaldību izglītības iestādēm un to rezultātā plānotajiem finanšu ietaupījumiem, kas būtu novirzāmi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai", kuru rīt, 2018. gada 19. jūnijā, plānots izskatīt valdībā, var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
