NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
16. decembrī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
1
1

Jauns piedāvājums pedagogu atalgojuma finansēšanas modelim

Jaunajam atalgojuma modelim jāsāk darboties, sākot ar nākamo mācību gadu. Līdz nākamā gada 1. martam plānots sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu darba samaksas kārtību, un tos iesniegt izskatīšanai valdībā. Savukārt līdz nākamā gada 1. maijam paredzēts precizēt aprēķinus un iesniegt Finanšu ministrijai precizētu papildu finansējuma pieteikumu pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanai no nākamā gada 1. septembra.

FOTO: Freepik

“Skolēns pašvaldībā”. Šāds nosaukums dots Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītajam pedagogu atalgojuma finansēšanas modelim, kurš līdz ar vēl diviem citiem piedāvāts šonedēļ publicētajā konceptuālā ziņojuma projektā. Jaunais modelis guvis atbalstu pašvaldībās, bet izpelnījies pedagogu arodbiedrības kritiku.  

īsumā
  • Atsakoties no līdzšinējā modeļa “Nauda seko skolēnam”, IZM piedāvā jaunu regulējumu, kurā finansējumu pedagogu atalgojumam nosaka pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā.
  • Viena skolēna izmaksas šajā modelī ietver finansējumu skolas mācību plānam, papildpienākumu un atbalsta personālam, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
  • IZM uzskata: jaunais modelis motivēs pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, kā arī radīs labākas iespējas nodrošināt kvalitatīvāku izglītību.
  • Iebildumi ir pedagogu arodbiedrībai, kas vērš uzmanību, ka modelis “Skolēns pašvaldībā” nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi un neiekļauj daudzas pedagogu grupas.

Pedagogu atalgojuma noteikšanā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā atteikties no līdzšinējā modeļa “Nauda seko skolēnam”. Tas bijis sarežģīti aprēķināms un līdz ar jauno valsts administratīvo iedalījumu arī radījis situāciju, kad jaunizveidotajās pašvaldībās darbojas iepriekšējo pašvaldību skolas, kurām pēc esošā regulējuma finansējumu pedagogu darba samaksai līdzīgos apstākļos aprēķina atšķirīgi, secinājusi ministrija.

Jaunajam regulējumam, kā vēstīts valdībā šonedēļ iesniegtajā konceptuālajā ziņojumā “Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei”, izvirzīti vairāki uzdevumi: nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu, optimālu skolotāju noslodzi un skolu tīklu, palielināt pašvaldību lomu un atbildību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, kā arī vienkāršot valsts finansējuma aprēķinu. Jauno modeli plānots ieviest no 2022. gada 1. septembra.

Nauda – pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā

IZM izstrādājusi konceptuālo ziņojumu ar trim pedagogu algu finansēšanas modeļiem. Pirmais no tiem ir “Klase skolā”, kurā finansējums tiek aprēķināts skolai. Tas būtu piemērots skolām ar nemainīgu, optimālu skolēnu skaitu, kurš praksē ir atšķirīgs. Šo problēmu nerisinātu arī otrs modelis “Klase pašvaldībā”. Ministrija par vispiemērotāko uzskata modeli “Skolēns pašvaldībā”, kurā mērķdotācijas apjomu skolām nosaka pēc faktiskā skolēnu skaita pašvaldībā un naudas sadale ir pašvaldības rokās. Viena skolēna izmaksas šajā modelī ietver finansējumu skolas mācību plānam, papildpienākumu un atbalsta personālam (psihologs, logopēds, sociālais pedagogs u. c.), kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Šis modelis motivēs pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi, kā arī palielina pašvaldības atbildību par izglītības iestāžu sniegtās izglītības kvalitāti, secina IZM. “Trešo modeli aizstāvam visvairāk – lēmuma pieņemšanas decentralizācija, nauda seko bērnam pie dibinātāja, lielākoties pašvaldības, kas ar to rīkojas pēc saviem ieskatiem, lai sasniegtu labākus mērķus,” IZM atbalstītā modeļa priekšrocības skaidro izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols.

Viena skolēna izmaksas apmaksas modelī “Skolēns pašvaldībā” ietekmē arī izglītojamo skaits, taču likmes vērtība ir 900 eiro. Galvenais elements šajā shēmā ir mērķdotācija vienam izglītojamajam, skaidro IZM Izglītības departamenta vecākā speciāliste Modra Jansone. Mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam mēnesī, ņemot vērā mācību plānu un kontaktstundu skaitu atšķirības, dažādās klašu grupās paredzēts atšķirīgs. Mērķdotāciju pašvaldībai aprēķina pēc formulas: attiecīgais skolēnu skaits pašvaldībā x mērķdotācija vienam skolēnam x atbilstošie koeficienti (reģionālais, programmas veida vai mācību formas (tālmācība, neklātiene u. c.)).

Koeficienti programmām un reģioniem

Kā papildu elementi jaunajā modelī paredzēti izglītības programmu koeficienti. Ar tiem, kā skaidro M. Jansone, mērķdotācijas apjoms vienam izglītojamajam, vai nu tiek palielināts, kā, piemēram, izglītojamajiem speciālajās izglītības programmās, valsts ģimnāziju 10.—12. klasēs un pamatizglītības profesionālajās programmās, vai tiek samazināts, kā, piemēram, izglītojamajiem tālmācībā un neklātienē, kur mācību kontaktstundu skaits ir mazāks.

Līdztekus, rēķinot izglītojamo skaitu uz vienu pašvaldības teritorijas kvadrātkilometru, paredzēts noteikt piecus reģionālos koeficientus robežās no 0,80—1,15, lai mazinātu pašvaldību atšķirības to iespējās nodrošināt līdzvērtīgu pedagogu atalgojumu. Vismazākais koeficients – 0,8 – noteikts Rīgai. Aiz tās ar koeficientu 0,85 ir piecas valstspilsētas, kurām nav pievienoti novadi, – Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils. Nākamās pieaugošā secībā ar koeficientu 0,89 ir pašvaldības, kuras robežojas ar Rīgu. Koeficients 1 noteikts pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits uz 1 kvadrātkilometru ir lielāks par 1. Visvairāk pašvaldību ir tieši šajā grupā. Koeficientu 1,15 piemēros pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits uz kvadrātkilometru ir mazāks par 1.

IZM pašvaldībām izvirza divus nosacījumus valsts finansējuma sadalei – skolu administrācijas darba samaksai atvēlams ne vairāk kā 15% no kopā aprēķinātā finansējuma, bet ne mazāk kā 7% no kopējā finansējuma atbalsta personāla nodrošināšanai. “Pašvaldībām ir lielākas iespējas izvērtēt, kurās skolās kāds atbalsta personāls nepieciešams, varbūt pašvaldībā ir jāveido kopējs atbalsta personāla tīklojums. Tās ir iespējas, kas pašvaldībām šajā modelī ir dotas, lai nodrošinātu bērniem, kuriem tas nepieciešams, vislabāko atbalstu mācību procesā,” norāda M. Jansone.  

Pašvaldības – par, bet arodbiedrība – pret

IZM Konceptuālais ziņojumus, kurā ir ietverts modelis “Skolēns pašvaldībā”, bez iebildumiem ir saskaņots ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību, bet ar atsevišķiem priekšlikumiem arī ar Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Finanšu ministriju, informē M. Jansone.

Savukārt iebildumi ir bijuši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA). Modelis “Skolēns pašvaldībā” nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām, uzskata arodorganizācija. IZM virzītajā algu reformas modelī nav iekļautas daudzas pedagogu grupas (pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi darbam ar pusotru līdz četru gadu vecuma bērniem, speciālās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu pedagogi, t. sk. kultūras nozares izglītības iestāžu pedagogi), kā arī nav iespējams pārliecināties par jaunā modeļa finansiālajiem ieguvumiem un riskiem, uzsver LIZDA. “Ar jaunā atalgojuma modeļa virzīšanu tiks demonstrēta nozares ministrijas atbildība par pedagogiem visaktuālāko, akūtāko jautājumu risināšanu,” pauž LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, norādot, ka “LIZDA ir par reformām, bet tādām, kas nodrošina nozarē strādājošo profesionālās ikdienas kvalitāti. Mēs esam par produktīvu, profesionālu sadarbību ar IZM, taču tik būtiskā jautājumā kā atalgojuma reforma, mūsu viedokļi nesakrīt”. Arodbiedrība pieprasa nevirzīt pedagogu atalgojuma jauno modeli bez pētījumos balstītiem datiem un saskaņojuma ar partneriem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU