NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
17. decembrī, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
9
9

Skolotāju trūkums – liels, ātru uzlabojumu iespējas – mazas

Vairāk nekā 1300 pedagogu vakanču decembrī par izglītības politiku atbildīgajiem un nozares pārstāvjiem likušas meklēt tūlītējus un efektīvus risinājumus. Atbildīgajām institūcijām tādu nav. Ministrija piedāvā lielākoties jau esošo iespēju izmantošanu un resursu pārdali, ilgtermiņā orientējoties uz dažādi vērtēto skolu tīkla optimizāciju.

FOTO: Freepik

Skolotāju trūkumam ne tikai skaitliskā, bet arī materiālā aspektā ātra risinājuma nav, taču arī ilgtermiņa plāni nepārliecina par būtiskiem uzlabojumiem tuvākajos gados. Šādi iespējams secināt, iepazīstoties ar problēmai šonedēļ veltītajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskanējušo situācijas raksturojumu un piedāvātajiem risinājumiem. Tikmēr daudzi pedagogi meklē un meklēs risinājumus sev paši, uzrakstot atlūgumu.

īsumā
  • Pedagogu deficīts Latvijas skolās ar katru gadu top jūtamāks – profesiju pamet liels skaits gados vecāko skolotāju, bet atrast vietā jaunus kļūst arvien grūtāk.
  • Nepieciešams paaugstināt pedagoga darba prestižu, kas nozīmē atalgojuma paaugstināšanu, sabalansētu darba slodzi, profesionālo atbalstu, pedagogu tiesību stiprināšanu, kā arī skolēnu un vecāku atbildības veicināšanu.
  • Lai gan skolotāju trūkums, kuram paredzama pieaugoša tendence, prasa ātrus un efektīvus risinājumus, atbildīgajām institūcijām tādu nav. Ministrija piedāvā lielākoties jau esošo iespēju izmantošanu un pārdali.
  • Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzdevusi IZM līdz nākamā gada janvārim izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā nodrošināt pietiekamu pedagogu skaitu skolās.

Vispārizglītojošajās skolās Latvijā, kurās kopumā nodarbināti 27 222 pedagogi, trūkst 1330 skolotāju, neskaitot pirmsskolas pedagogus, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija. Vislielākais skolotāju trūkums ir tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, kurās trūkst attiecīgi 110, 105 un 116 skolotāju. Turklāt pedagogu deficīts Latvijas skolās ar katru gadu top jūtamāks – profesiju pamet liels skaits gados vecāko skolotāju, bet atrast vietā jaunus kļūst arvien grūtāk.

Algas, pandēmija, tehnoloģijas un pārslodze

Briestošs pedagogu trūkums vērojams jau gadiem, un tas nav bijis nekāds noslēpums ne Saeimā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), atzīst Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Taču patlaban šī tendence pastiprinās, summējoties vairākiem nelabvēlīgiem apstākļiem – atalgojuma nepietiekamībai, pandēmijas laika epidemioloģiskajām prasībām, tostarp vakcinācijai, attālinātajam mācību procesam, kā arī jaunā mācību satura ieviešanai un pieaugošam tehnoloģiju pielietojumam izglītības procesā, kas nereti par skolotāja darba pamešanu liek izšķirties tieši vecākā gadagājuma pedagogiem.

Pedagogu deficīts Latvijas skolās ar katru gadu top jūtamāks – profesiju pamet liels skaits gados vecāko skolotāju, bet atrast vietā jaunus kļūst arvien grūtāk.

Turklāt šie pedagogi nereti ir spiesti pamest darbu arī veselības stāvokļa dēļ, atzīst LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure, norādot, – vairāk nekā 7% pedagogu Latvijā ir pārsnieguši pensijas vecumu (65 gadu slieksni). “Neapšaubāmi, Covid-19 ir iedevis paātrinājumu skolotāju aiziešanai pensijā. Šai akūtajai problēmai vajadzēja būt 3—5 gadu periodā. Šobrīd redzam, ka nākamā gada septembris būs ļoti izšķirīgs un, īstenībā, vienkārši traģisks, jo liela daļa skolotāju izvēlēsies aiziet pensijā priekšlaicīgi. Ar to vajadzētu rēķināties,” brīdina bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Šobrīd redzam, ka nākamā gada septembris būs ļoti izšķirīgs un, īstenībā, vienkārši traģisks.

Savukārt pedagogu trūkums palielina darba slodzi profesijā palikušajiem. Trešdaļa skolotāju ir nodarbināti uz 1—1,3 slodzēm, bet teju 15% – pat vairāk, liecina LPS dati. Vienlaikus salīdzinoši liels pedagogu skaits strādā ievērojami mazāk. Vidējais noslodzes rādītājs valstī saskaņā ar IZM datiem ir 0,7. Būtisks pedagogu trūkuma iemesls ir nepietiekamais profesijas prestižs sabiedrībā, secina LPS.

Jāceļ profesijas prestižs, palielinot materiālos un sociālos stimulus

LPS pedagogu trūkuma mazināšanai apkopojusi priekšlikumus, lielākoties adresētus valdībai un Saeimai. Tostarp – adekvāts finansējums pedagoģijas studiju programmu īstenošanai, ieskaitot studiju izmaksu kompensēšanu un stipendijas pilna un nepilna laika studējošajiem, jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešana, iespējas jaunajiem pedagogiem strādāt mazāku slodzi un mentoru darba apmaksāšana, to iekļaujot darba slodzē, kā arī pedagogu vakanču problēmas atzīšana politiskā līmenī. Taču galvenais, kā uzsver I. Dundure, nepieciešams paaugstināt pedagoga darba prestižu, kas nozīmē atalgojuma palielināšanu, sabalansētu darba slodzi, profesionālo atbalstu, pedagogu tiesību stiprināšanu, kā arī skolēnu un vecāku atbildības veicināšanu. “Neviena pašvaldība bez valsts atbalsta nespēs atrisināt situāciju,” rezumē LPS padomniece. No 2021. gada 1. septembra pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir noteikta 830 eiro apmērā, savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem – 872 eiro par likmi. Vidējais pedagogu atalgojums pašvaldībās ir atšķirīgs, taču tam vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgam ar vidējo atalgojumu valstī, kas patlaban ir 1280 eiro mēnesī, lēš A. Ašeradens. 

Veselības apdrošināšanu pedagogiem kā vienu no stimuliem min daudzi.

Ņemot vērā, ka ne vienmēr atalgojums, atkarībā no tā, kas tajā iekļauts, ir vienīgais materiālā atbalsta veids, pedagogu piesaistei un noturēšanai svarīgi būtu arī citi – sociāla rakstura – stimuli, kurus var nodrošināt arī pašvaldības, skaidro Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Piemēram, veselības apdrošināšana, tā dēvētais “dienesta dzīvoklis”, transporta izdevumu kompensācija un citi. Arī I. Šuplinska norāda uz veselības apdrošināšanu pedagogiem kā vienu no stimuliem, līdztekus tam minot arī jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanu, skolu tīkla optimizāciju un stipendijas pedagoģijas studentiem, nodrošinot arī prakses iziešanu skolā.

Uzsvars jau esošo resursu izmantošanai un pārdalei

Lai gan skolotāju trūkums, kuram paredzama pieaugoša tendence, prasa ātrus un efektīvus risinājumus, atbildīgajām institūcijām tādu nav. Tūlītējai situācijas uzlabošanai kā īstermiņa risinājumu IZM iesaka darbam vispārējā izglītībā rekrutēt studentus, augstskolu mācībspēkus un jau pensionētos pedagogus, kas būtu problemātiski, jo pirms vairākiem gadiem pensionētajiem skolotājiem nav prasmju darbam ar jauno, pilnveidoto izglītības saturu. Tāpat, kā skaidro ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere, būtu jāķeras pie jau patlaban iespējamiem, bet nereti neizmantotiem risinājumiem – piesaistīt darbam skolās speciālistus ar augstāko izglītību nozarē, ņemot vērā, ka vienu gadu ar mentora atbalstu viņi var strādāt bez pedagoģiskās izglītības, izmantot normatīvajos aktos paredzētās iespējas pedagogu aizvietošanai un virsstundu darbam, par to paredzot atbilstošu samaksu.

Tiek piedāvāts skolām arī slēgt savstarpējus līgumus par pedagogu piesaisti atsevišķu mācību priekšmetu īstenošanai. Tātad – iespēju robežās veikt savstarpēju pedagogu apmaiņu mācību priekšmetos, kuros trūkst skolotāju. Ņemot vērā iespējas, kā izglītības procesu pielāgot atbilstoši spiedīgajai situācijai, IZM rekomendē vienā izglītības iestādē apvienot klases ar mazu skolēnu skaitu vai skolēnu grupas vienā klasē, ja atsevišķi mācību priekšmeti tiek pasniegti dalītā veidā.

Neviena pašvaldība bez valsts atbalsta situāciju nespēs atrisināt.

Starp ilgtermiņa risinājumiem IZM pārstāve min iespēju nodarbināt pedagogus vairāku mācību priekšmetu pasniegšanā atbilstoši kvalifikācijas “Skolotājs” izglītības diplomā norādītajiem, apgūtajiem mācību kursiem, kā arī budžeta studiju vietu plānošanā orientēties uz programmām ar plašāku mācību priekšmetu kopu piedāvājumu. Līdztekus ministrija kā, iespējams, perspektīvāko skolotāju trūkuma problēmas risinājumu saskata tā dēvēto “skolu tīkla optimizāciju”. “Tieši skolu tīkla efektivizācija ir atslēga uz tādu ilgtermiņa risinājumu,” skaidro izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols, norādot uz salīdzinoši zemo pedagogu vidējo noslodzi valstī, atzīstot, ka šis fakts liecina par to, ka daļa pedagogu strādā ar pārslodzi, kam sabalansētā sistēmā tā nevajadzētu būt. Tiesa, kā komisijas sēdē norādīja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, pašvaldība kopš 2019. gada optimizē skolu tīklu un uzlabo skolu infrastruktūru, taču pilsētai nav izdevies atrisināt skolotāju trūkuma problēmu. Pašlaik 11 Jelgavas vispārizglītojošajās skolās ir 30 vakantu pedagogu amata likmju. 

Daļa pedagogu strādā ar pārslodzi, kam sabalansētā sistēmā tā nevajadzētu būt.

Kopš 2019. gada A. Ašeradena vadītajās komisijas sēdēs, runājot par pedagogu trūkumu, IZM speciālisti solījuši “situācijas stabilizēšanu, bet šobrīd tā paliek arvien sliktāka. Kad sistēma beidzot stabilizēsies, kad varēs teikt, ka, nevis kaut kā tiekam galā, bet sistēma strādā kvalitatīvi?” šīs nedēļas sēdē pavisam tieši jautāja deputāts. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka problēmai nepieciešami daudzi kompleksi risinājumi, kuru īstenošana prasa laiku. Pirmie augļi, kurus varētu nest pedagogu skaita ataudzei un efektīvākai nodarbinātībai nepieciešamie pārkārtojumi augstākajā izglītībā, varētu būt sagaidāmi divu, trīs gadu laikā, bet pirmie citu pasākumu rezultāti – nākamajā mācību gadā, skaidroja J. Ozols. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzdeva IZM līdz nākamā gada janvārim izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kā nodrošināt pietiekamu pedagogu skaitu skolās.

Ātra risinājuma nav, bet ir lietas, ko darīt

Tomēr problēmu apjoms izglītības nozarē ļauj prognozēt, ka brīvās skolotāju vietas tik drīz netiks aizpildītas, paustajā viedoklī “Kur ņemt skolotājus” LV portālā uzsver Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela. Speciāliste norāda uz dažiem risinājumiem, kurus būtu vērts īstenot, lai risinātu samilzušo problēmu nozarē:

“Pirmkārt, stiprināt sadarbību par nozari atbildīgajai ministrijai, augstskolām, kuras gatavo skolotājus, pašvaldībām, arodbiedrībām un citiem sadarbības partneriem. Ceru, ka ikviens apzinās situācijas nopietnību un ir gatavs runāt par risinājumiem.

Otrkārt, pārtraukt uzskatīt, ka skolotāji radīsies, ja to ļoti gribēsim. Ir izstrādātas atjauninātas skolotāju sagatavošanas programmas, bet arī jaunajās programmās ir nepieciešami studenti, kuri tur mācās, nevis kuri var piedalīties lekcijās tikai tad, kad nestrādā.

Treškārt, pārtraukt uzskatīt, ka skolotāja profesija tikai dīvainas kļūdas dēļ ir reglamentētā profesija, un domāt par to, kā paaugstināt prasības kļūšanai par skolotāju. Visiem kopā domāt ne tikai par to, ko mēs sagaidām no skolotāja, bet arī par to, kā celt profesijas prestižu.”

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU