AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. oktobrī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Skola
1
1

Precizē izglītības ieguves formas un jaunā izglītības satura ieviešanu

Stājas spēkā 18.10.2018.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Ceturtdien, 18. oktobrī, stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas precizē izglītības ieguves formas, nosaka izmaiņas attiecībā uz interešu izglītības iestādēm, uzliek jaunu pienākumu pašvaldībām un paredz citas izmaiņas, kas nepieciešamas jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai – pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.

Likumā precizētas izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Neklātiene definēta kā “izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais daļu no izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas satura apgūst patstāvīgi”. Savukārt tālmācība ir “izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus, dažādus tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus”. Izglītojamā sasniegumi tālmācībā tiek novērtēti atbilstoši attiecīgās izglītības programmas prasībām.

Likums paredz, ka pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenos neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību. LV portāls jau informēja, ka saskaņā ar grozījumiem Vispārējās izglītības likumā vakara (maiņu) vidējās izglītības programmas varēs turpināt īstenot vidusskolās, līdzīgi kā augstākās izglītības iestādes īsteno dienas, vakara un neklātienes programmas.

Izglītības likumā noteikts, ka viens no izglītības programmu īpašajiem veidiem ir arī starptautiskā bakalaurāta diploma programmas, kādas šobrīd praksē jau piedāvā vairākas valsts ģimnāzijas. Likums nosaka, ka starptautiskā bakalaurāta programmas ir “Starptautiskās bakalaurāta organizācijas izstrādātas izglītības programmas, kuru ietvaros noteiktu mācību priekšmetu vai kursu apguve noris svešvalodā. Minētās programmas uzskatāmas par licencētām un akreditētām pēc tam, kad Starptautiskā bakalaurāta organizācija ir autorizējusi izglītības iestādi šo programmu īstenošanai. Izglītības iestāde starptautiskā bakalaurāta programmas īsteno vienlaikus ar vispārējās izglītības programmām”.

Izglītības likums papildināts ar normu par mācībām zīmju valodā. Skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā. 

Likums nosaka, ka pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs pienākums slēgt līgumu un piedalīties privātas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. 

Likumā ietverta arī jauna norma par valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm. Grozījumi paredz, ka tās ir iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. 

Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšanas kārtība, kā arī kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Normas, kas attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī. 

Likums arī paredz, ka Ministru kabinetam būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam klasē, kā arī jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.

Likumā sašaurināts personu loks, kas nedrīkst strādāt par skolotāju. Par pedagogu varēs strādāt arī personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība, kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru kabineta kompetencē. 

Šīs izmaiņas paredzētas, lai izveidotu mehānismu, kas ļauj izvērtēt katru gadījumu individuāli un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu. Praksē bijuši gadījumi, kad persona sodīta par smagu noziegumu, piemēram, par pārkāpumiem grāmatvedībā, un tādēļ nedrīkst strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.  

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU