FOTO: Wavebreak Media LTD
Šodien, 4. jūlijā, spēkā stājas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kas regulē vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kārtību neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Izglītības iestādēm ir noteikti kritēriji, lai tās pilnvērtīgi nodrošinātu izglītības ieguves iespējas šajās izglītības programmās.
Izglītības programmu apguve neklātienē ir īpaši piemērota Latvijas iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar iegūt izglītību klātienē, kā arī diasporā dzīvojošajiem, kuri vēlas saglabāt saikni ar Latviju un iegūt vispārējo izglītību latviešu valodā, informē IZM.
Līdz šim nepastāvēja tiesiskais regulējums, kas nosaka obligātās prasības izglītības iestādei, lai tā varētu īstenot neklātienes izglītības programmas, tāpat nebija noteikta arī konkrēta šādu izglītības programmu īstenošanas kārtība.
Jaunā kārtība, ko regulē Ministru kabineta noteikumi “Vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas kārtība neklātienes un tālmācības formā”, nosaka: izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, nepieciešams nodrošināt mācību procesam piemērotus mācību un metodiskās informācijas līdzekļus un mācību vidi.
Tāpat nepieciešams nodrošināt mācību stundām un klātienes konsultācijām piemērotas mācību telpas. Īstenojot izglītības programmas neklātienes izglītības ieguves formā, skola organizē mācību priekšmetu un mācību stundu plānā paredzētās mācību stundas un klātienes konsultācijas pilnā apjomā katrā mācību priekšmetā. Noteikumi paredz, ka nepieciešams arī organizēt regulārus temata noslēguma pārbaudes darbus klātienē proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā, bet ne mazāk kā divus temata noslēguma pārbaudes darbus semestrī katrā mācību priekšmetā.
Izglītības iestādēm, kuras īsteno izglītības programmas tālmācības izglītības ieguves formā, ir jānodrošina mācību procesa norise izglītības iestādes tiešsaistes elektroniskajā mācību vidē, ievērojot izglītības iestādes mācību priekšmetu un mācību stundu plānu. Skolai jānodrošina, ka elektroniskajā vidē visos mācību priekšmetos skolēniem ir pieejami daudzveidīgi, īpaši strukturēti mācību materiāli mācību satura patstāvīgai apguvei, tai skaitā videomateriāli, uzdevumi pašpārbaudei un temata noslēguma pārbaudes darbi. Visos mācību priekšmetos ir jābūt atbilstoši sagatavotiem skolotājiem mācību procesa vadīšanai elektroniskajā vidē.
Skolai mācību gada laikā jānodrošina arī regulāra mācību sasniegumu vērtēšana un visu veikto pārbaudes darbu saglabāšana elektroniskajā vidē. Šādi kritēriji noteikti, jo tālmācības izglītības programmu īstenošanai nepieciešams specifisks iestādes infrastruktūras aprīkojums, specifiska pedagogu profesionālā kompetence, tajā skaitā augstā līmenī attīstīta prasme darbā ar tehnoloģijām mācību procesa organizēšanas un mācību sasniegumu vērtēšanas nodrošināšanai.
Papildus noteikts, ka izglītības iestāde, īstenojot izglītības programmas tālmācības izglītības ieguves formā, organizē un nodrošina izglītojamajiem elektroniskajā vidē pieeju izglītības programmai, mācību priekšmetu un mācību stundu plānam, konsultāciju grafikam, mācību priekšmetu programmām, temata noslēguma pārbaudes darbu grafikam un aktuālajai informācijai. Skolai pēc skolēna pieprasījuma jāorganizē individuālas klātienes konsultācijas, vienojoties par norises laiku ar mācību priekšmeta skolotāju.
Noteikumos piemērots pārejas periods tām normām, kas paredz temata noslēguma klātienes pārbaudes darbu organizēšanu proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā katrā mācību priekšmetā neklātienes izglītības programmās un temata noslēguma pārbaudes darbu organizēšanu proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā katrā mācību priekšmetā tālmācības izglītības programmās. Šīs normas sāks piemērot vienlaikus ar plānoto izglītības satura jauno regulējumu pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā – pakāpeniski 2020., 2021. un 2022. gadā.
Pēc IZM rīcībā esošas informācijas, vakara (maiņu), neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās 1.–12. klasē 2018. gada 1. septembrī kopā mācījās 10 292 skolēni, kas ir aptuveni 4,99% no vispārējās izglītības ieguvē 1.–12. klasē iesaistīto izglītojamo skaita.
No 2020. gada 1. septembra stājas spēkā likuma normas par vakara (maiņu) vidusskolu izslēgšanu no skolu tipoloģijas. Pašvaldības, kuru padotībā ir vakara (maiņu) vidusskolas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir pieņēmušas lēmumus par vakara (maiņu) vidusskolu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020. gada 31. augustam un nodrošina skolēnu turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā.