Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zemkopības ministrija
Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” paredz administratīvo atbildību, ja netiek izmantota tāda lauksaimniecības zeme, kas iegūta īpašumā pēc 2014. gada 1. novembra. Administratīvo sodu piemēros atkarībā no lauksaimniecības zemes platības, uz kuras nav uzsākta vai arī netiek turpināta lauksaimnieciskā darbība.
Izmaiņas, kuras 18. jūnijā akceptēja valdība un kuras vēl jāpieņem Saeimai, paredz papildināt likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ar VIII nodaļu “Administratīvā atbildība lauksaimniecības zemes izmantošanas jomā un kompetence sodu piemērošanā”. Administratīvie sodi tiks piemēroti tad, ja zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā netiks sākta gada laikā pēc tās iegādes un ja zeme iepriekšējā vai kārtējā gadā ir bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem.
Soda apmērs būs atkarīgs no lauksaimniecības zemes platības.
Piemēri:
Izvēli, kuru sodu – brīdinājumu vai naudas sodu – piemērot fiziskai personai, veiks iestāde, kas sodu piemēros.
Šā likuma VIII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu, 2020. gada 1. janvārī, norādīts likumprojekta anotācijā.
Uz jautājumu, kāpēc likuma grozījumi skar tikai zemi, kas iegūta pēc 2014. gada 1. novembra, Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus atbild, ka tieši tad stājās spēkā jaunie zemes tirgus iegādes nosacījumi, kas paredz pienākumu personām, kuras iegādājas lauksaimniecības zemi, sniegt pašvaldībai rakstveida apliecinājumu par to, ka šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā sāks izmantot gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās tās izmantošanu arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem. Likuma izmaiņas arī paredz, ka zemes apstrāde tiks sākta triju gadu laikā pēc tās iegādes un tiks nodrošināta tās izmantošana arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem.
Pirms 2014. gada 1. novembra lauksaimniecības zemes pircējam likumdevējs nebija noteicis pienākumu sniegt šādu apliecinājumu.
“Ir izvirzīts valstisks uzdevums produktīvi izmantot katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes hektāru. It īpaši panākt, lai efektīvai lauksaimnieciskajai ražošanai tiek izmantoti līdz diviem miljoniem ha platību. Vienlaikus būtu jāpalielina lauksaimniecību efektivitāte.”
Likumprojekta anotācijā norādīts: pēc Valsts zemes dienesta datiem, kopējā lauksaimniecības zemes platība Latvijā 2016. gadā bija 2,28 miljoni hektāru (ha). Savukārt Lauku atbalsta dienesta (LAD) 2016. gada dati liecina, ka nekoptā lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija 292 552 ha.
K. Cinkus zina teikt, ka pērn lauksaimniecības zeme kopta 88,5% apmērā, kas ir par 3,8 % labāks rādītājs nekā pirms pieciem gadiem. Pērn par nekoptiem tika atzīti 256 562 ha jeb 11,5% no visām lauksaimniecības zemju platībām.
LAD 2018. gada apsekošanas rezultātu karte liecina, ka lielākais nekopto lauksaimniecības zemju īpatsvars koncentrējas Pierīgā, kā arī Latgales un Vidzemes ziemeļaustrumos, bet tādas teritorijas ir sastopamas arī Kurzemē un Zemgalē.
Jau tagad atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta astotajai daļai par neizmantotu lauksaimniecības zemi attiecīgās pašvaldības var piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) papildlikmi.
Šādu instrumentu piemēro Daugavpils novadā, kur nekoptas zemes statuss pērn tika piešķirts 4247 lauksaimniecībā izmantojamajām zemes vienībām ar kopējo platību 14 580 ha, informē Daugavpils novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Davidova.
Arī Rēzeknes novadā, kurā neizmantota lauksaimniecības zemes platība ir viena no lielākajām Latvijā – 20 124 ha –, NĪN papildlikme ir 1,5%. Rēzeknes novada pašvaldība atbalsta likumprojekta “Grozījumi “Par zemes privatizācijas lauku apvidos”” 39. panta redakciju par administratīvo atbildību lauksaimniecības zemes izmantošanas jomā, jo tas varētu ietekmēt lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanu un nekopto zemju samazināšanos, norāda Zemes pārvaldības dienesta nodokļu administratore Indra Kroiče. Bet pašvaldība neatbalsta 40. panta redakciju, kurā noteikta sodu piemērošanas kompetence, – pašvaldība par to izteiks savus priekšlikumus un virzīs diskusijai likuma pieņemšanas laikā Saeimā. Pašvaldība piedāvā sodu piemērošanā paredzēt arī LAD kompetenci.
I. Kroiče akcentē, ka likumprojekts paredz ļoti lielu administratīvo slogu pašvaldībai, kas var negatīvi ietekmēt likuma realizāciju un mērķa sasniegšanu – apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un samazināt nekoptās zemes.
Uz jautājumu, kādu rezultātu ZM cer sasniegt, grozot likumu, K. Cinkus saka: “Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam izvirzīts valstisks uzdevums produktīvi izmantot katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes hektāru. It īpaši panākt, lai efektīvai lauksaimnieciskajai ražošanai tiek izmantoti līdz diviem miljoniem ha platību. Vienlaikus būtu jāpalielina lauksaimniecību efektivitāte, kas dotu lielāku pievienoto vērtību un ienākumus lauksaimniekiem, attiecīgi vairojot nomaksāto nodokļu apmēru un stimulējot tautsaimniecības izaugsmi.”
ZM uzskata, ka administratīvā atbildība ir tikai viens no instrumentiem, kā veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaisti apritē. Ilgstošā laika periodā ir ieviesti arī citi risinājumi, lai zemi izmantotu ilgtspējīgi un efektīvi, piemēram:
