SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
29. martā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
2
2

Sezonālo pāreju uz vasaras un ziemas laiku varētu atcelt 2021. gadā

FOTO: Freepik

Ilgi gaidītais pavasaris ir klāt, un svētdien, 31. martā, Latvijā notiks kārtējā pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņrādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Šoreiz laika maiņa ir sakritusi ar Eiropas Parlamenta lēmumu atbalstīt līdzšinējās pārejas uz vasaras un ziemas laiku atcelšanu. Ja priekšlikums gūs dalībvalstu ministru atbalstu Eiropas Padomē, 2021. gada martā pāriesim uz vasaras laiku (GMT +3) uz palikšanu.

īsumā
  • Vēsturiski pāreju uz vasaras laiku Eiropas valstis ieviesa pagājušajā gadsimtā, lai taupītu enerģiju, jo īpaši kara laikā.
  • Pētījumos gūtie pierādījumi liecina, ka pārejas uz vasaras laiku nodrošinātais elektroenerģijas ietaupījums ir maznozīmīgs.
  • Jaunu tehnoloģiju ieviešana ir samazinājusi enerģijas ietaupījuma potenciālu. Piemēram, Vācijā apgaismošanai patērētā enerģija veido vien 8% no kopējā patēriņa.
  • ES dalībvalstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, pāreju pēdējo reizi veiks 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras vēlēsies saglabāt ziemas laiku, – 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.

Vēsturiski mērķis – ietaupīt enerģiju

Vasaras laika režīms nozīmē, ka divas reizes gadā pulksteņa rādītāji tiek pagriezti, lai pielāgotos sezonālām dienas garuma pārmaiņām un tādā veidā iespējami efektīvāk izmantotu dienasgaismu.

Pāreju uz vasaras laiku Eiropas valstis ieviesa pagājušajā gadsimtā, lai taupītu enerģiju, jo īpaši kara laikā. Šādu kārtību Pirmā pasaules kara laikā sākotnēji ieviesa Vācija un Francija, lai taupītu ogles, īpaši tās, kuras izmantoja apgaismošanai. Šim piemēram sekoja arī daudzas citas Eiropas valstis, tomēr pēc kara no sezonālās laika pielāgošanas lielākā daļa atteicās.

Ilgu periodu katra valsts lēmumu par laika maiņu pieņēma pēc saviem ieskatiem. Piemēram, 1966. gadā pāreju uz vasaras laiku ieviesa Itālija, kurai sekoja Grieķija 1971. gadā. Tikmēr Apvienotā Karaliste un Īrija, gluži otrādi, 1968. gadā pāreju uz vasaras laika režīmu atcēla, bet 1972. gadā atkal atjaunoja, kā iemeslu minot enerģijas ietaupījumu. Varam tikai iedomāties, kādus pārpratumus un sarežģījumus radīja atšķirīgā prakse un termiņi pārejā uz vasaras laiku.  

Vienota pieeja kopš 1980. gada

Lai nodrošinātu netraucētu Eiropas vienotā tirgus darbību, Eiropas Kopiena 1980. gadā ieviesa vienotus noteikumus – kopēju datumu vasaras laika sākumam un beigām visās dalībvalstīs. Kopš 2001. gada pāreju uz vasaras laiku Eiropas Savienībā regulē Direktīva 2000/84/EK jeb t.s. Vasaras laika direktīva, savukārt nacionālā mērogā Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra Noteikumi par pāreju uz vasaras laiku.

Vienotā kārtība paredz, ka visas ES dalībvalstis marta pēdējās svētdienas rītā pulksteņrādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējās svētdienas rītā – par vienu stundu atpakaļ, atgriežoties pie sava standarta jeb ziemas laika.

Pasaules tendence – atteikties no pārejas uz vasaras laiku

ES šajā pieejā nav izņēmums – starptautiski pielāgošanās dienasgaismas režīmam vasarā tiek īstenota aptuveni 60 valstīs, tai skaitā Ziemeļamerikā un Okeānijā. Tomēr pēdējos gados ir vērojama tendence atteikties no šīs kārtības. Lēmumu turpmāk vairs nepiemērot vasaras laika režīmu 1991. gadā pieņēma Islande un Ķīna, 2011. gadā – Krievija un Baltkrievija. Kopš 2016. gada pulksteņrādītājus, lai pārietu uz vasaras laiku, vairs nepārgriež arī Turcijas iedzīvotāji.

Līdzīgi kā Latvijā, arī citās ES dalībvalstīs ik pa laikam aktualizējas jautājums, vai laika režīma maiņa divas reizes gadā maz ir lietderīga. Virkne pētījumu liecina, ka enerģijas ietaupījums ir niecīgs, turklāt iedzīvotāji arvien biežāk sūdzas par negatīvu ietekmi uz veselību.

Ņemot vērā iedzīvotāju izrādīto interesi, Eiropas Parlaments 2018. gada februārī aicināja Eiropas Komisiju (EK) izvērtēt iespējamās izmaiņas Vasaras laika direktīvā. Tam sekoja EK rīkota sabiedriskā apspriešana, kurā tika saņemti 4,6 miljoni atbilžu. Tā ir lielākā iedzīvotāju aktivitāte, kāda jebkad sasniegta EK rīkotā sabiedriskajā apspriešanā.

Atbildes tika saņemtas no visām dalībvalstīm, taču līdzdalības rādītāji bija dažādi. Visvairāk atbilžu tika saņemts no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. Aptaujā piedalījās arī 0,5% jeb aptuveni 9,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 84% respondentu (Latvijā – 85%) atbalstīja sezonālās laika maiņas izbeigšanu.

Enerģijas ietaupījums – maznozīmīgs

Kā galveno iemeslu, kāpēc visā Eiropā būtu jāpārtrauc līdzšinējā prakse, respondenti norādījuši ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī to, ka enerģijas ietaupījums ir maznozīmīgs.

Gadu gaitā ir veikti vairāki pētījumi par ES noteikumu par pāreju uz vasaras laiku ietekmi uz galvenajām ekonomikas nozarēm, veselību un brīvo laiku. Tajos gūtās atziņas ir apkopotas Eiropas Komisijas priekšlikumā par Vasaras laika direktīvas atcelšanu.

Pētījumos gūtie pierādījumi Eiropas Komisijai ļauj secināt, ka, lai gan enerģijas ietaupījums bija viens no galvenajiem argumentiem par labu pārejas uz vasaras laiku ieviešanai, tās nodrošinātais vispārējais ietaupījums ir maznozīmīgs. Jaunu tehnoloģiju ieviešana, viedas mērierīces, programmēšanas iekārtas un citi jauninājumi ir samazinājuši enerģijas ietaupījuma potenciālu, ko savulaik radīja pāreja uz vasaras laiku.

Tomēr rezultāti atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un citiem faktoriem. Lūk, daži piemēri:

  • Itālijas elektroenerģijas piegādātājs “TSO Terna” ziņo, ka vasaras laika režīma radītais ikgadējais enerģijas ietaupījums Itālijā 2016. gadā bija ap 580 GWh (~0,2% no elektroenerģijas patēriņa gadā), kas rada aptuveni 94,5 miljonu eiro ietaupījumu;
  • Vācijas Ūdens un enerģētikas ražošanas apvienība ziņo, ka ietaupījumi ir maznozīmīgi, jo apgaismošanai patērētā enerģija veido vien 8% no kopējā enerģijas patēriņa;
  • Spānija ziņo, ka pāreja uz vasaras laiku 2015. gadā ļāva ietaupīt 5% no kopējās apgaismošanai patērētās elektroenerģijas, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 300 miljoni eiro.

Ietekme uz veselību

Pētījumu rezultāti par laika maiņas ietekmi uz cilvēka veselību nav viennozīmīgi. Daži pētījumi norāda, ka pāreja uz vasaras laiku var radīt pat pozitīvu ietekmi, jo sniedz iespēju ilgāku laiku pavadīt ārā. No otras puses, ir pētījumi, kas liecina, ka ietekme uz cilvēka bioritmu varētu būt nopietnāka, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Piemēram, Vācijas Bundestāga 2016. gada ziņojumā minēti dati, kas liecina, ka dažu hronotipu cilvēkiem ir vajadzīgas pat vairākas nedēļas, lai pielāgotos pārejai uz vasaras laiku. Tāpat nav gūti pārliecinoši pierādījumi tam, kā pāreja uz vasaras laiku ietekmē ceļu satiksmes drošību, ko varētu iespaidot neizgulēšanās pulksteņrādītāju pagriešanas par vienu stundu uz priekšu dēļ.

Dažkārt, diskutējot par pārejas uz vasaras laiku ietekmi, tiek paustas bažas par lauksaimniecības dzīvnieku bioritma traucēšanu. Mainot laika režīmu, nākas mainīt arī slaukšanas un barošanas grafikus. Eiropas Komisija gan secina, ka moderno iekārtu, mākslīgā apgaismojuma un automatizētu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā šīs neērtības pakāpeniski izzūd.

Saskaņota atcelšana 2021. gadā

Neskatoties uz dažādajiem apsvērumiem, 26. martā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja priekšlikumu atteikties no ziemas un vasara laika maiņas 2021. gadā. “Eiropas regulējumam nebūtu jāiejaucas sīkumos un jādiktē iedzīvotājiem, ka tiem divas reizes gadā jāpagriež pulksteņrādītāji,” pērn uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

Tiesa, pētījumi pārliecinoši apstiprina, ka saskaņotai pieejai ir būtiska ietekme uz iekšējā tirgus sekmīgu darbību un tā būtu saglabājama. Tāpēc priekšlikums paredz atcelt laika maiņu divas reizes gadā, bet saglabāt vienotu pieeju. Dalībvalstīm ir pašām jāizlemj, vai tās vēlas kā pastāvīgo laiku noteikt vasaras vai ziemas laika režīmu. Tās ES dalībvalstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, pāreju pēdējo reizi veiks 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras vēlēsies saglabāt ziemas laiku, – 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.

Latvijas nacionālā pozīcija par sezonālās laika maiņas atcelšanu tika apstiprināta 2019. gada 19. februārī Ministru kabineta sēdē. “Tā kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT +3) un tajā palikt pastāvīgi,” informēja Ekonomikas ministrija. Tā uzsvēra, ka pirms direktīvas stāšanās spēkā ir svarīgi panākt visu Baltijas valstu vienošanos par vienotas laika joslas izvēli.

Vienošanās par noteikumu galīgo redakciju vēl jāpanāk ES dalībvalstu ministru starpā Eiropas Padomē.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU