FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Lai gan iepriekš bija plānots, ka Eiropas Savienība no sezonālās pārejas uz vasaras un ziemas laiku atteiksies, pagaidām šī iecere uz nenoteiktu laiku ir atlikta. Tāpēc jau šonedēļ, 28. martā, naktī no sestdienas uz svētdienu plkst. 3.00 notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.
Latvijā pāreju uz vasaras laiku veic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Saskaņā ar tiem pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā:
2019. gadā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja priekšlikumu atteikties no laika maiņas divas reizes gadā, un noslēdzošā pāreja bija iecerēta 2021. gada pavasarī.
Taču, kā LV portālam zināja teikt Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena, diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā vēl turpinās un gala lēmums par pāreju uz vasaras vai ziemas laiku pieņemts vēl nav. Tātad arī šogad, tāpat kā iepriekš, pulksteņa rādītāji tomēr būs jāpagriež.
EM skaidro: tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts. Ņemot vērā Covid-19 krīzi, aktīvas sarunas par šo jautājumu ES līmenī 2020. gadā nenotika.
Sarunu gaitu ietekmējusi ne tikai Covid-19 pandēmija. Arī sarežģījumi, kas bija saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kļuva par vēl vienu iemeslu, lai jau tā sarežģīto jautājumu par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku noliktu kādā dziļākā atvilktnē.
Taču galvenais iemesls, kāpēc ir tādas grūtības nonākt pie vienotas pieejas, ir dalībvalstu neizlēmība. Vairākām Eiropas galvaspilsētām joprojām nav skaidrības par to, vai tās labprātāk pārietu uz vasaras vai ziemas laiku. Turklāt nav izslēgts, ka divas kaimiņvalstis izvēlas pāriet uz dažādiem laikiem.
Tāpat neskaidrības rada tas, ka Apvienotā Karaliste, kas ir izstājusies no ES, jau iepriekš ir paudusi, ka vēlas pieturēties pie ierastās pulksteņu pārgriešanas. Tas varētu radīt pārpratumus ar kaimiņvalsti Īriju, kurai būtu jāizvēlas par labu vasaras vai ziemas laikam.
Uz šo problēmu norādījusi arī Latvija, lemjot par savu nostāju. Kā skaidro EM, pirms jauna regulējuma spēkā stāšanās Latvijai ir svarīgi panākt visu Baltijas valstu vienošanos par vienotas laika joslas izvēli, kas tiks noteikta kā pamatlaiks pēc sezonālās laika maiņas atcelšanas.
“Vienlaikus uzskatām, ka visā ES teritorijā ir svarīgi nodrošināt harmonizētu pieeju laika joslu noteikšanai, līdz ar to nebūtu pieļaujama sasteigta gala lēmuma pieņemšana, pirms dalībvalstis noslēgušas nacionālās diskusijas,” tā E. Urpena.
Latvija savu nostāju jau ir paudusi – 2019. gada 19. februārī valdība lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunas Eiropas Savienības direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.