SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
18. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
3
3

Uzņēmējiem pēc “Brexit” muitā būs vairāk formalitāšu

LV portāla infografika; Avots: VID

Latvija ir Eiropas Savienības ārējās robežas valsts, un daudzi uzņēmēji pārzina muitas prasības darījumos ar trešajām valstīm. Gatavojoties iespējamam scenārijam, ka Lielbritānija atstās ES bez vienošanās līguma, Valsts ieņēmumu dienests skaidro sagaidāmās izmaiņas, norādot arī, ka ne viss vēl ir precīzi zināms. Tāpēc komersantiem līdz pat izstāšanās notikumam ir jāseko līdzi informācijai, jaunumiem, jājautā VID, ja ir kādas neskaidrības.

īsumā
  • Pēc “Brexit” Apvienotā Karaliste darījumos ar Eiropas Savienību kļūs par trešo valsti. Tas nozīmē, ka tiks piemērotas visas importa/eksporta procedūras.
  • Komersantiem šajos gados ir bijusi iespēja gūt reālu labumu no brīvas preču kustības. Ja ir jākārto muitas formalitātes, tas ir būtisks administratīvais apgrūtinājums. Jārēķinās ar izdevumiem muitošanas brīdī, nomaksājot likumos paredzēto muitas, akcīzes nodokli, pievienotās vērtības nodokli (PVN).
  • Muitas atļaujas, kurās iekļauta Lielbritānija, jāsaņem no jauna. Arī Lielbritānijā izsniegtās muitas atļaujas nebūs derīgas Eiropas Savienībā.
  • Komersantiem, kas nākotnē plāno sadarbību ar Apvienoto Karalisti, noteikti ir lietderīgi iepazīties ar dažādajām muitas procedūrām un maksimāli jācenšas gūt labumu no tām iespējām, kādas tiek piedāvātas.

Latvija, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, gatavojas situācijai, ka Lielbritānija izstāsies bez vienošanās līguma, un britu pusē, kā precizējusi Eiropas Komisija, tā stunda pēc Centrāleiropas laika sitīs 29. martā plkst. 23. Kad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti, tātad valsti, kas vairs nav ES dalībvalsts, daudziem nāksies saskarties ar papildu formalitātēm, šķērsojot ES muitas robežu, uzsver VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka.

Ja tomēr izstāšanās līgumu noslēgs, būs pārejas periods, un tas ilgs līdz 2020. gada beigām. Un tikai ar 2021. gada 1. janvāri sadarbība ar Apvienoto Karalisti notiks tā, kā tā pašreiz notiek ar trešajām valstīm.

Ar ko jārēķinās komersantiem

Ja Apvienotā Karaliste (AK) kļūs par trešo valsti, jebkurai preču nosūtīšanai uz to un saņemšanai no tās būs jāpiemēro muitas formalitātes. Tātad nebūs nekādas būtiskas atšķirības, vai preces tiek vestas no Ķīnas, Bolīvijas vai Apvienotās Karalistes.

Nosūtot preces, būs jāveic muitas procedūras, un, laižot tās brīvā apgrozībā Latvijā (Eiropas Savienībā), būs jānomaksā arī likumos paredzētie nodokļi.

Muitas procedūras attiecas uz abām pusēm – gan Apvienoto Karalisti, gan ES. Tas, kas mums ir eksports, AK tiks formēts kā imports, un otrādi – tas, kas Lielbritānijā ir eksports, Latvijā tiks noformēts kā imports.

Komersantiem šajos gados ir bijusi iespēja gūt reālu labumu no brīvas preču kustības, atzīst muitas amatpersona. Ja ir jākārto muitas formalitātes, tas ir būtisks administratīvais apgrūtinājums. Jārēķinās ar izdevumiem muitošanas brīdī, nomaksājot likumos paredzēto muitas, akcīzes nodokli, pievienotās vērtības nodokli (PVN). Ir jārēķinās, ka dažādas muitas dienesta izsniegtās atļaujas, kurās ir iekļautas Apvienotās Karalistes personas, būs jāsaņem no jauna. Tas prasīs laiku. Un jebkura atļauja, kas izsniegta Apvienotās Karalistes muitā, nebūs derīga ES dalībvalstīs.

EORI numuram var pieteikties, pirms “Anglija aizslēgta”

Komersantiem ir jāreģistrējas īpaši muitas vajadzībām, saņemot speciālu EORI numuru, kas ir unikāls un derīgs visā ES. Reģistrācijas numurs, kas būs izsniegts Apvienotajā Karalistē, vairs nebūs derīgs, būs jāsaņem jauns – ES derīgs – EORI numurs. I. Knoka norāda, ka pieteikties šo numuru saņemšanai iespējams vēl pirms “Brexit” brīža. Taču numurs būs derīgs tikai ar to brīdi, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par trešo valsti.

Muitas procedūras

Muitā tiek piemērotas visdažādākās procedūras. Pazīstamākās ir imports jeb laišana brīvā apgrozībā un eksports.

Muitas procedūras ir arī preču izvešana pārstrādei, ievešanai pārstrādei, pagaidu ievešana, tranzīts, uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā. Katra no šīm muitas procedūrām komersantiem piedāvā noteikta veida iespējas.

Piemēram, ievešana pārstrādei dod iespēju bez muitas nodokļa nomaksas ievest Latvijā pārstrādei kādus produktus. Pagaidu ievešanas procedūra ir paredzēta arī, ja, piemēram, preces ved uz izstādēm. Uzglabāšana muitas noliktavā dod iespēju preces glabāt līdz brīdim, kad būs nepieciešams vai nu tās laist brīvā apgrozībā, vai arī nogādāt tālāk uz citu ES valsti vai uz trešajām valstīm.

Tranzīta procedūras skaršot nedaudz mazāk izmaiņu.

I. Knoka vērš uzmanību, ka komersantiem, kas nākotnē plāno sadarbību ar Apvienoto Karalisti, noteikti ir lietderīgi iepazīties ar dažādajām muitas procedūrām un maksimāli jācenšas gūt labumu no tām iespējām, kādas tiek piedāvātas.

Muitas amatpersona vērtē, ka liela daļa Latvijas komersantu pārzina muitas jautājumus, jo Latvija ir dalībvalsts, kas atrodas uz ES ārējās robežas. Līdz ar to daudziem ir skaidrs, ko nozīmē preču pārvietošana uz vai no trešajām valstīm.

Tomēr ir arī komersanti, kam ar to līdz šim nav nācies saskarties. Tātad jaunais būs jāapgūst. Uzņēmējiem ir iespēja izmantot profesionāļu pakalpojumus, ir komersanti, kas preču muitošanu piedāvā kā ārpakalpojumu, – muitas brokeri, muitas deklarētāji, personas, kas pārzina šo jomu un par attiecīgu samaksu palīdz preču muitošanā.

Protams, ja muitošana jāveic regulāri, droši vien izdevīgāk ir mācīties pašiem. Bet jārēķinās, ka muitas joma ir ļoti plaša un to nevar ātri apgūt, jo katra no muitas procedūrām paredz specifiskus nosacījumus.

Muitas deklarācijas un tarifikācija

Par precēm, kuras tiek ievestas ES teritorijā, ir jāiesniedz muitas deklarācija, kuru muitas dienesti pārbauda, noformē, un brīdī, kad muitas maksājumi ir samaksāti vai nodrošināti ar galvojumu, muita preces izlaiž. Tas nozīmē, ka komersants ar precēm var brīvi rīkoties šeit, Eiropas Savienībā.

Precēm nodokļu likmes atšķiras, ES tarifikācijas nomenklatūrā ir vairāk nekā 11 000 preču pozīciju. Līdz ar to droši pateikt, kāds muitas nodoklis kurai muitas precei gaidāms, nav iespējams.

Tāpēc ir izveidots speciāls rīks – integrētā tarifa vadības sistēma (ITVS), kurai iespējams piekļūt, izmantojot VID mājaslapu, muitas sadaļu. Šajā sistēmā var iegūt informāciju gan par piemērojamām tarifu likmēm, gan par netarifu pasākumiem, kas tiek piemēroti precei. Arī par to, vai ir nepieciešamas kādas īpašas licences, atļaujas, vai varbūt precei tiek piemēroti kādi konkrēti ierobežojumi.

Tāpat integrētajā tarifa vadības sistēmā ir iespējams simulēt nodokļus konkrētos datumos, gan muitas nodokli, gan arī akcīzes nodokli un PVN.

Eksportam arī jāiesniedz muitas deklarācija, kura muitā tiek pārbaudīta, noformēta, un, ja viss kārtībā, preces tiek izvestas. Tas nozīmē, ka preces drīkst vest uz ārējo robežu, kur eksporta procedūra tiks noslēgta.

Eksporta gadījumā ES muitas nodokļi netiek piemēroti, eksportam tiek piemērota PVN 0% likme.

Taču daļai preču tiek piemēroti dažādi netarifu pasākumi, par kuriem arī ir iespējams iegūt informāciju ITVS.

Muitas deklarācija muitā tiek iesniegta elektroniski, izmantojot EMDAS (Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma), kurai pieeja tiek nodrošināta caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Ja nekādas papildu pārbaudes veikt nav nepieciešams, var būt tā, ka komersantam ar muitu tiešs kontakts nav vajadzīgs, visas darbības var tikt noformētas elektroniskā veidā.

Gatavo izmaiņas IT sistēmās

ES gatavo IT sistēmas izmaiņas, ir izvēlēti nacionālie koordinatori, kas strādā pie šo izmaiņu testēšanas.

Normatīvajā regulējumā tiek gatavotas divas galvenās izmaiņas. Viena ir ievešanas izvešanas kopsavilkuma deklarāciju termiņu noteikšanai. Tas pamatā ir jūras un gaisa pārvadājumiem, tā ir informācija, kas jāsniedz par precēm, ierodoties ES vai arī pretējā virzienā – dodoties uz Apvienoto Karalisti, kur nepieciešami daudz īsāki termiņi nekā tad, ja preces vestu, piemēram, uz ASV.

Otra izmaiņa ir saistīta ar cerīgu scenāriju, ka Apvienotā Karaliste uz “Brexit” brīdi varētu pievienoties konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru. Proti, nosūtot preces tranzītā ar galamērķi Apvienotā Karaliste, to būs iespējams izdarīt ar vienu tranzīta deklarāciju, un tāpat pretējā virzienā. Tas vismaz kaut nedaudz samazinātu kavēšanos uz ES ārējās robežas, piebilst I. Knoka.

Kas attiecas uz pašas Lielbritānijas gatavošanās darbiem pirms “Brexit”, grūti prognozēt, kādas ir tās aktivitātes visās jomās, jo šāda informācija oficiāli ES muitas dienestiem pagaidām netiek sniegta, bet arī tai savā pusē jāgatavo gan tiesību akti, gan jauni muitas tarifi. I. Knoka pieļauj, ka, visticamāk, šis process notiks pēc “copy paste” principa, jo tik īsā laikā izveidot likumus un muitas tarifus neesot iespējams.

Informāciju par Lielbritānijas gatavošanos procesam var meklēt internetā, kur par to jau ir publikācijas.

Skaidrojoša informācija uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības partneri AK, par pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu veikšanu ar Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības “Brexit” scenārija bez vienošanās gadījumā, “Brexit” ietekmi uz preču muitošanu atrodama VID mājaslapā. Šī informācija tiek un arī tiks papildināta ar aktuāliem informatīviem materiāliem.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU