FOTO: Freepik
Saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem par dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību ir izveidota darba grupa attiecīgu vadlīniju izstrādei. Vienlaikus jāatgādina, ka visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības jau ir noteiktas normatīvajos aktos un vadlīnijas kalpos tikai kā palīglīdzeklis.
Kopš 2018. gada 7. septembrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumi Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 558), Tieslietu ministrija (TM) saņēmusi vairākus iedzīvotāju un dažādu institūciju zvanus un iesniegumus ar lūgumu sniegt informāciju, kad būs pieejamas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas un kā noformēt dokumentus līdz šo vadlīniju izdošanai.
Tieslietu ministrija informē, ka ir izveidota darba grupa vadlīniju izstrādei par dokumentu sagatavošanas jautājumiem un šobrīd notiek darbs pie vadlīniju sagatavošanas. Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra sēdē pieņemtajam lēmumam TM vadlīnijas ir jāsagatavo līdz 2019. gada 1. septembrim.
Ministrija vienlaikus vērš uzmanību, ka visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības ir noteiktas normatīvajos aktos:
Tas nozīmē, ka dokumenti ir noformējami atbilstoši minēto normatīvo aktu prasībām.
Savukārt par vadlīniju neesamību nav jāsatraucas, jo tām nebūs obligāta rakstura. Vadlīnijas paredzēts izdot kā palīglīdzekli dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, apkopojot labāko praksi, ieteikumus un piemērus šajos jautājumos.
Kopš stājās spēkā MK noteikumi Nr. 558, Tieslietu ministrijā saņemti arī atsevišķi iesniegumi ar lūgumu sniegt skaidrojumu par dažādiem dokumentu izstrādāšanas jautājumiem. Piemēram, kādā locījumā šobrīd noformējams dokumenta rekvizīts “dokumenta autora nosaukums” vai kā noformēt rīkojumu veidlapas, jo MK noteikumi Nr. 558 vairs neregulē šos jautājumus.
Tieslietu ministrija skaidro, ka rekvizīta “dokumenta autora nosaukums” noformēšanas prasības ir noteiktas MK noteikumu Nr. 558 9. un 10. punktā. Spēkā esošie noteikumi, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 916) 17. punktu, vairs neparedz regulējumu, kādā locījumā ir rakstāms dokumenta autora nosaukums, jo minētās prasības pārkāpšana nerada tiesiskas sekas. Sagatavojot dokumentu, galvenais, lai dokumenta autora nosaukums tajā ir iekļauts un nerada pārpratumus, jo dokumenta autora nosaukums ir viens no obligātajiem rekvizītiem, kas piešķir dokumentam juridisku spēku.
Attiecībā uz rīkojuma veidlapu noformēšanu, kā jau minēts iepriekš, visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības ir noteiktas normatīvajos aktos. Tā kā MK noteikumi Nr. 558 neparedz jaunas prasības rīkojuma veidlapu noformēšanai, var turpināt lietot iepriekš sagatavotās veidlapas, ja vien izmaiņas veidlapā nav jāveic saistībā ar kādu citu normatīvo aktu.
Pēc MK noteikumu Nr. 558 spēkā stāšanās Tieslietu ministrijā tika saņemts arī jautājums, kādēļ privāto tiesību līgumiem kā obligāts rekvizīts būtu norādāms līguma reģistrācijas numurs.
TM skaidro, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 558 74. punktu pārvaldes dokumentā, lai tam būtu juridisks spēks, papildus Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta pirmajā daļā minētajiem rekvizītiem iekļauj dokumenta reģistrācijas numuru. Minētā prasība bija noteikta arī iepriekš spēkā esošajā regulējumā – Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 19. punktā, kā arī MK noteikumu Nr. 916 76. punktā.
Pārvaldes dokumentiem reģistrācijas numurs ir nozīmīgs, jo palīdz fiksēt faktu, ka noteiktā brīdī dokumenta autors bija izdevis konkrēto dokumentu. Dokumenta reģistrācijas numura jēga ir nodrošināt, lai ziņas par dokumentu būtu atrodamas organizācijas dokumentu reģistrā (lietvedībā), kā arī strīdu gadījumā palīdzētu novērst šaubas par dokumenta izdošanas datumu un dokumenta izdošanas faktu.
MK noteikumi Nr. 558 neregulē līgumu slēgšanas kārtību, jo šos jautājumus regulē citi normatīvie akti, tai skaitā Civillikumā iekļautais regulējums par tiesisku darījumu formu un līgumu būtiskajām sastāvdaļām. Līdz ar to arī šobrīd privāttiesisko līgumu slēgšanā pastāv līguma formas izvēles brīvība, ja vien speciālos normatīvajos aktos nav paredzētas īpašas prasības kādam noteiktam līguma veidam.