Starp šogad publicējamiem VDK dokumentiem ir ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. No šā gada maija paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Decembrī sākta VDK dokumentu publiskošana. Vislielāko interesi raisījusi aģentūras alfabētiskā kartotēka. LV portāls skaidro, kādu informāciju par personu tā sniedz.
VDK aģentūras alfabētiskās kartotēkas nodošanu atklātībai paredz 2018. gada oktobrī spēkā stājušies grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Kopš 20. decembra kartotēka līdz ar vairākām citām VDK dokumentu kopām pieejama Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē https://kgb.arhivi.lv/.
VDK aģentūras alfabētiskajā kartotēkā ir 10 612 kartītes. Kartītes priekšpusē pa kreisi norādīts personas uzvārds, vārds un tēva vārds, dzimšanas gads, datums un vieta, kā arī dzīvesvietas adrese, darbavieta, amats un partijas piederība vai ieraksts “bezpartejisks”. Turpat fiksēta personas tautība, pilsonība un izglītība. Šie dati sniedz personas identificēšanai noderīgu informāciju.
Kartītes labajā pusē atrodams personas segvārds jeb pseidonīms un norādīta tās kategorija aģentūrā (aģents, rezidents, satikšanās dzīvokļa turētājs, konspiratīvā dzīvokļa turētājs, vervēšanas kandidāts, kā arī vervēšanas rezerve īpašajam periodam). Šeit atzīmēts arī savervēšanas laiks un tas, kura VDK struktūrvienība savervējusi personu. Šie dati norāda, kādā VDK interešu jomā aģents varētu būt darbojies, sniedzis ziņas.
Tiesa, kā skaidro LNA vecākais eksperts Gints Zelmenis, jāņem vērā, ka VDK aģentu darbība varēja neiekļauties strikti kādas vienas jomas ietvaros, tās mēdza savstarpēji pārklāties. Lielākā struktūrvienība LPSR VDK bija daļa. Atkarībā no uzdevumu apjoma daļās bija dažāds skaits nodaļu. Ar ko nodarbojās katra VDK struktūrvienība, redzams LNA izveidotajā VDK struktūras diagrammā.
Daļai aģentūras kartīšu norādīta LPSR rajona VDK nodaļa, kura savervējusi sadarbības personu. Šādā gadījumā ir grūtāk spriest par aģenta darbības jomu. Parasti aģents darbojies atbilstoši konkrētā vervētāja, VDK operatīvā darbinieka, profilam un rīkojumiem, skaidro G. Zelmenis.
Daļā VDK aģentu alfabētiskās uzskaites kartīšu rokrakstā vai ar spiedogu izdarīti papildu atzīmējumi.
Kartīti pa diagonāli šķērso sarkana svītra. Šādi atzīmētas kartītes vervēšanai īpašajam periodam – kara vai citam neparedzētam gadījumam. Nereti līdztekus sarkanai svītrai uz kartītes redzams uzraksts “Резерв на вербовку на особый период” (rezerve vervēšanai īpašajam periodam), “Резерв на оп”, “РВ”, “Кандидат на оп” vai pielietots cits saīsinājums. Šajā aģentu kategorijā iekļāva personas, kas sava darba, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ kara vai citā ārkārtējā situācijā netiktu pakļautas mobilizācijai un līdz ar to varētu tikt izmantotas mobilizēto aģentu vietā.
Uzraksts “Контрольный учет” kartītes augšējā kreisajā stūrī vai uz sarkanas diagonālas līnijas. Šādi atzīmētas vervēšanas kandidātu kartītes par personām, kuras VDK plānoja iesaistīt sadarbībā kā aģentus, rezidentus, konspiratīvā vai satikšanās dzīvokļa turētājus.
Starp personām, kuru vārdi norādīti minēto kategoriju kartītēs, varēja būt cilvēki, kuri to nezināja, par ko liecina arī tas, ka šajās kartītēs nereti nav norādīts aģenta segvārds, skaidro G. Zelmenis.
Kartīti šķērso sarkana diagonāla svītra ar uzrakstu “Сигнальная”. Uzraksta nozīme LNA pieejamos dokumentos nav atrodama. Šāda atzīme sastopama uz lielākās daļas VDK 1. daļas (ārējā izlūkošana) aģentu kartīšu. Iespējams, uzraksts ieviests, lai izlūkošanas daļas aģentu kartītes alfabētiskajā kartotēkā būtu vieglāk atšķiramas no pretizlūkošanas aģentūras aparāta kartītēm.
Uzraksts “Постоянного хранения” (pastāvīgai glabāšanai) kartītes kreisajā apakšējā malā. Šādi izdalītas VDK sevišķi nozīmīgu personu kartītes. Proti, persona bijusi īpaši produktīva, darbojusies VDK nozīmīgā jomā u. tml.
Uzraksts “Из других органов” (no citiem orgāniem, struktūrām) kartītes augšējā labajā malā. Šādi atzīmēts, ka aģents, pirms savervēts LPSR VDK, iepriekš darbojies kādā VDK struktūrā citā PSRS republikā.
Piezīmes kartītes aizmugurē. Kartītes aizmugurē lielākoties izdarītas dažādas informatīvas atzīmes par personas karjeru, piemēram, par pāriešanu no vienas VDK nodaļas pārraudzības uz citu vai izslēgšanu no aģentūras.
Aģentu izslēgšanas iemesli:
Izslēgto aģentu kartītes tika izņemtas no statistiskās kartotēkas un iznīcinātas. Kartītes alfabētiskajā kartotēkā bija jāglabā vismaz piecus gadus un, ja vajadzība pēc izslēgtā aģenta šajā laika posmā neradās, kartīte kopā ar personīgo lietu un darba lietu tika iznīcināta, informē LNA.
Melns iekrāsots trijstūris, vairākas melnas paralēlas vai sarkanas līnijas kartītes kreisajā augšējā stūrī. Šādas atzīmes liecina par kartītes piederību VDK aģentūras statistiskajai kartotēkai, skaidro G. Zelmenis. Atsevišķos gadījumos kartītes ar šādiem apzīmējumiem ievietotas VDK aģentūras alfabētiskajā kartotēkā. Abās minētajās kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids. Alfabētiskajā kartotēkā kartītes ir sakārtotas alfabētiskā kārtībā, statistiskajā – atbilstoši VDK struktūrvienībām.
Svarīgi atzīmēt, ka statistiskā kartotēka nesatur kartītes par LPSR VDK 1. daļas (ārējā izlūkošana) aparātu. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem izlūkošanai bija sava reģistrācijas sistēma, taču iespējams, ka 1. daļas aģentu kartītes no kartotēkas izņemtas 1990.–1991. gadā. Viena palikusī 1. daļas kartīte, visdrīzāk, ir kļūda, norāda LNA.
No 1941. līdz 1953. gadam LPSR drošības orgānos bija no 8000 līdz 12 000 aģentu. 1953. gadā tie pārreģistrēti un lielākā daļa kara laika aģentu izslēgti. Savukārt no 1953. gada līdz 1991. gada augustam kopumā savervēts ap 24 000 aģentu, no kuriem patlaban pieejamajās kartotēkās ir neliela daļa – galvenokārt 80. gadu aģentūra. Turklāt, ja aģents nonāca augsta ranga kompartijas amatā, viņa kartīte bija jāiznīcina. Tas atspēko izplatīto uzskatu: “Ja cilvēka tagad nav kartotēkā, viņš nebija aģents.” Tomēr jāņem arī vērā, ka ir cilvēki, kuri VDK kartotēkā nonākuši pret savu gribu, kā arī nav bijuši aktīvi aģenti, norāda eksperti.
Personas sadarbības fakts ar VDK ir jākonstatē tiesā. Līdz šim tiesā skatīti vairāki simti šādu lietu, lielākajā daļā gadījumu sadarbības faktu nekonstatējot, kas bieži izmantots kā arguments, ar ko VDK kartotēkās atrodamie cilvēki pamato savu nevainīgumu. Tomēr jāatzīmē – lielākoties tiesas spriedumi par sadarbības fakta nekonstatēšanu balstās pierādījumu trūkumā, ko nosaka sadarbības fakta pierādīšanai nepieciešamo dokumentu trūkums Latvijā.