Čekas maisu atvēršana. Ko publiskos decembrī?

VDK dokumentu nodošanu atklātībai paredz 17. oktobrī spēkā stājušies grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

Vispirms – kartotēkas jeb čekas maisi

Saskaņā ar likuma 7.² pantu līdz šī gada 31. decembrim Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē digitalizēti publicējami šādi līdz šim Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) un Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) rīcībā esoši dokumentu veidi:

• VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites kartotēka (10 612 kartītes). Aģenti kartotēkā sakārtoti alfabēta kārtībā. Kartotēkā ir ziņas par VDK darbojošos aģentūru, vervēšanas kandidātu uzskaiti, izslēgto aģentūru, kuras lietas glabājās arhīvā vai tikušas iznīcinātas (kartotēka daļēji izņemta pirms tās nodošanas Latvijas Republikai). Tāpat kartotēkā fiksētas ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam – kara vai citam neparedzētam gadījumam.
• VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēka (4141 kartīte). Kartotēkā uzskaitīti darbojošies aģenti, sakārtoti pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām. Šo kartotēku galvenokārt izmantoja statistisko atskaišu veidošanai par aģentūras aparātu.

Abās minētajās kartotēkās kartītes, kā skaidro TSDC vadītāja Zinta Ābola, ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids. Alfabētiskajā kartotēkā kartītes ir sakārtotas alfabētiskā kārtībā, statistiskajā – atbilstoši VDK struktūrvienībām.

Aģentu alfabētiskajās un statistiskajās uzskaites kartītēs ir minēts personas vārds, tēvavārds, dzimšanas gads un vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, kā arī viņa vervētāja uzvārds, amats, daļa un daļas vai nodaļas priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu.

• VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka (75 kartītes). VDK ārštata darbinieks ir persona, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos. Viņu uzdevums – strādāt aģentiem un uzticības personām. Kartotēkā norādītas aģentūras uzskaites kartītēm analoģiskas ziņas, izņemot to, ka ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.

Minētajās kartotēkās fiksēts ap četrarpus tūkstošiem VDK aģentu. Taču precīzu skaitu varēs noskaidrot tikai pēc šo dokumentu digitalizācijas, jo viena un tā pati persona varēja būt iekļauta vairākās kartotēkās, skaidro TSDC.

• Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 “Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja” apraksti pilnā apjomā (69 apraksti, 11 589 lietas). Šie dokumenti, kas aptver laikposmu no 1946. līdz 1991. gadam, satur LKP CK saraksti ar citām institūcijām, sēžu protokolus un stenogrammas, kā arī 2026 personas lietas, kurās apkopota informācija par LKP CK darbinieku karjeru, skaidro LNA direktore Māra Sprūdža. Šie apraksti, vairums no kuriem jau šobrīd pieejams tīmeklī, ir uzziņas līdzeklis, kuru parasti izmanto LKP CK dokumentu meklēšanai un pētīšanai.
• VDK darbinieku telefongrāmata (SAB rīcībā ir 1988. gada VDK darbinieku telefongrāmata). Tajā, neminot ieņemamo amatu, norādīti darbinieku vārdi, uzvārdi, kā arī dienesta un mājas tālruņa numuri. Arī attiecībā uz čekas vadītājiem telefongrāmatā nav norādīts konkrētā darbinieka ieņemamais amats, taču viņa vārds iekļauts sadaļā “Руководство” jeb “Vadība”.

Decembrī publiskojamo VDK dokumentu ieskenētas kopijas internetā būs pieejamas PDF formātā ar ierobežotām meklēšanas iespējām.

Ar kompartijas vadību saistītie dokumenti – nākamgad

Sākot ar 2019. gada 1. maiju, Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publiskos arī citus tā glabāšanā nodotos digitalizētos VDK dokumentus un netieši ar VDK saistītus dokumentus:

• LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, kartotēkas un citus VDK dokumentus;
• LPSR VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju un LPSR Ministru padomi;
• Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā iekļauto VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus;
• Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā iekļauto ar VDK saistīto Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas amatpersonu personas lietas;
• LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus;
• Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentus un ar šīm organizācijām saistītās lietas.

Likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” uzdod LNA nodrošināt VDK dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu, pieejamību un iespēju personām tos izmantot savām vajadzībām, ievērojot šā likuma noteikumus.

Nosakot turpmāko VDK dokumentu glabāšanas un izmantošanas kārtību, grozījumi likumā paredz, ka Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojuma būs pieejami tie VDK dokumenti, kuri nesatur informāciju par cietušajiem un trešajām personām, proti, personām, kuras nav VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītas personas. Savukārt VDK darbinieku, informatoru un ar VDK darbību saistīto amatpersonu dati, tajā skaitā tādi sensitīvi personas dati, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību pie politiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā, paredz likums.

Publiskošana prasīs skaidrojumus un gadus

Likuma grozījumu mērķis ir nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā, tādējādi radot iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šī režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātijas valsts attīstību.

Vienlaikus, kā, izsludinot likuma grozījumus, norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šogad publiskojamās VDK kartotēkās atrodamo personu vārdi vēl nesniegs informāciju par konkrētu cilvēku darīto. “Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, tā darbības mehānismus un totālo sabiedrības kontroli,” uzsvēra R. Vējonis.

Saskaņā ar likuma grozījumiem līdztekus VDK dokumentu publicēšanai speciāli izveidotā tīmekļvietnē LNA minētās dokumentu publikācijas arī papildina ar zinātniskiem komentāriem un skaidrojumiem. Kopumā, kā atzīst M. Sprūdža, šis process, ieskaitot dokumentu digitalizēšanu lietotājiem ērtā veidā, varētu aizņemt gados mērāmu laiku.