Izmaiņas Notariāta likumā – digitālo un attālināto pakalpojumu zīmē

Grozījumi Notariāta likumā noteic, ka nepazīstamu personu identifikācijā izmantojama Biometrijas datu apstrādes sistēmā atrodamā informācija, ja tiek taisīts akts vai apliecinājums nekustamo īpašumu jomā un pastāv aizdomas par svešas personas identitātes izmantošanu. Šādā gadījumā identitātes pārbaudei tiks salīdzināti akta vai apliecinājuma dalībnieka pirkstu nospiedumi ar Biometrijas datu apstrādes sistēmā iekļauto informāciju. Ar šādām izmaiņām plānots novērst gadījumus, kad tiek izmantota svešas personas identitāte krāpnieciskās darbībās.

Notariāta likums papildināts ar S sadaļu “Latvijas Zvērinātu notāru padomes nodrošinātā tīmekļvietnē iesniegta paziņojuma apliecināšana”, kas paredz, ka likumā noteiktajā kārtībā tiešsaistes sistēmā iesniegtā paziņojumā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, satur laika zīmogu un iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, gribu savā vārdā varēs izteikt šādi notariālā akta dalībnieki (stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā):

• kredītiestāde (arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums) par hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanu vai dzēšanu daļā, kā arī gadījumā, ja kredītiestāde cedē tās labā nostiprināto hipotēku citai personai;
• kredītiestāde (arī kapitālsabiedrība, kuras darbības tiesisko pamatu nosaka Attīstības finanšu institūcijas likums) kā trešā persona, kuras piekrišana pēc likuma nepieciešama nostiprinājumam;
• juridiskā persona, tajā skaitā individuālais komersants, kā nekustamā īpašuma īpašniece par piekrišanu tiesību nostiprināšanai uz ieguvēju – juridisko personu, tajā skaitā individuālo komersantu;
• juridiskā persona, tajā skaitā individuālais komersants, kā persona, kuras labā nostiprināma īpašuma tiesība, ja nekustamo īpašumu atsavina juridiskā persona, tajā skaitā individuālais komersants.

Šajā kārtībā iesniegta paziņojuma apliecināšanā piemēro Notariāta likuma D sadaļā minētās prasības ar nosacījumu, ka iepriekš minēto personu paziņojums iesniegts Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē, proti, caur drošu dokumentu aprites kanālu.

Ar 2019. gada 1. jūliju stāsies spēkā tie Notariāta likuma grozījumi, kas attiecināmi uz zvērinātu notāru pienākumu papildināšanu, – legalizēt Latvijā izsniegtos publiskos dokumentus ar apliecinājumu (apostille). Tie ir dokumenti, kas nepieciešami izmantošanai ārvalstīs, piemēram, pilnvara, kas izdota Latvijā un izmantojama kādā citā valstī.  Likumā pievienota arī R sadaļa “Publisku dokumentu legalizācija ar apliecinājumu (apostille)”, kurā ietverts, ka turpmāk zvērināts notārs legalizēs Latvijā izsniegtu publisku dokumentu ar apliecinājumu (apostille) atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu legalizāciju. Līdz šim to darīja Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Ja legalizācijai tiks iesniegts esošs notariālais akts vai apliecinājums, tas jālegalizē notāram, kurš nav veicis attiecīgo notariālo darbību – izsniedzis notariālo aktu vai apliecinājumu.

Publisku dokumentu legalizāciju ar apliecinājumu notārs varēs veikt pēc personas iesnieguma un legalizējamā dokumenta saņemšanas, kas pēc apliecināšanas tiks ierakstīs publiski bez maksas pieejamajā tiešsaistes reģistrā, kura pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. No zvērināta notāra atlīdzības samaksas par Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu (apostille) atbrīvotas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.