Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uz kuģiem, kas atbilst likumā noteiktajām vēlēšanu iecirkņa ierīkošanas prasībām, strādā pārāk maz Latvijas pilsoņu, kā arī reisi ir par īsu, lai kuģa īpašnieki lūgtu vēlēšanu rīkošanu jūrā.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Lai arī Saeimas vēlēšanu likums paredz iespēju izveidot vēlēšanu iecirkņus arī uz kuģiem, kopš neatkarības atgūšanas tas ne reizi nav noticis.
Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 43. pantu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) var izveidot vēlēšanu iecirkņus uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā, ja uz tiem ir iespējams nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumu izpildi.
CVK lemj par Saeimas vēlēšanu iecirkņa izveidošanu uz kuģa, ja tā īpašnieks ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanām ir vērsies komisijā ar attiecīgu iesniegumu, nosaka instrukcija “Vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošana un darbība uz kuģiem Saeimas vēlēšanās”.
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas CVK gan nevienu šādu iesniegumu nav saņēmusi un ne reizi vēlēšanu iecirknis uz kuģa nav izveidots, skaidro CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Tiesa, interesi par šādu iespēju ir izrādījuši gan civilās, gan militārās flotes kuģu īpašnieki, taču konkrēta rīcība nav sekojusi, kam par iemeslu, iespējams, esot sarežģījumi, ko varētu prasīt visu balsošanai nepieciešamo formalitāšu nokārtošana, lēš CVK pārstāvis.
Lai būtu iespējams izveidot vēlēšanu iecirkni uz kuģa, tā telpām jābūt piemērotām vēlēšanu iecirkņa komisijas darbam, tostarp jāspēj nodrošināt, ka balsošana notiek aizklāti. Tāpat nodrošināma vēlēšanu zīmju, aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu droša saņemšana, nogādāšana un glabāšana uz kuģa.
Vienlaikus uz kuģa jābūt vismaz trīs apkalpes locekļiem, no kuriem viens pilda komisijas priekšsēdētāja un vēl viens – sekretāra pienākumus. Šiem apkalpes locekļiem jāatbilst Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6. panta prasībām – jābūt vismaz 18 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, jāprot latviešu valoda un jābūt vismaz vidējai vispārējai izglītībai. Vēlēšanu iecirkni uz kuģa paredzēts veidot, ja kuģa plānotie reisi ir ilgāki par divdesmit piecām dienām un vēlēšanu dienā kuģis atradīsies jūrā.
Kuģi, kuri atbilst kritērijiem, lai uz tiem varētu ierīkot vēlēšanu iecirkni, – ar Latvijas karogu, pierakstīti Latvijas Republikā, ir tikai četri tirdzniecības flotes kuģi, informē Latvijas Jūras administrācijas (LJA) sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne. Tiesa, kuģu, kuri peld ar Latvijas karogu, esot vairāk, taču to īpašnieki lielākoties nav pierakstīti Latvijā.
Latvijā reģistrēto un ar tās karogu peldošo kuģu apkalpe sastāv no apmērām desmit locekļiem, no kuriem tikai daļa ir Latvijas pilsoņi. Turklāt mūsdienās kuģa reiss, ko jūrniecības izpratnē veido starp divām ostām jūrā pavadītais laiks, lielākoties ir daudz īsāks par 25 dienām, skaidro LJA pārstāve. Tādējādi, pat ja kuģis ir pierakstīts Latvijā un peld ar Latvijas karogu, situācija, ka uz tā būtu ierīkojams vēlēšanu iecirknis, visticamāk, apsverama tikai teorētiski, atzīst S. Kočāne.
Situācija, kad kuģis ir reisā, bet vēlēšanu dienā nav jūrā, pielīdzināma tai, kāda rastos, Latvijas pilsoņiem balsojot ārzemēs, skaidro R. Eglājs. Vēlētājiem, kuriem plānotā došanās izbraucienā ar kuģi varētu radīt šķēršļus nobalsot Saeimas vēlēšanās, ir divas iespējas – balsojums pa pastu, ja vēlētājs atrodas ārzemēs, vai balss nodošana glabāšanā.
Pasta balsošanai jāpiesakās līdz 14. septembrim jebkurā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kas organizēs balsošanu pa pastu. Nodot balsi glabāšanā šajos iecirkņos varēs trīs dienas pirms vēlēšanu dienas – 3., 4. un 5. oktobrī. Iecirkņi, kuros varēs nodot balsi glabāšanā, pašvaldību vēlēšanu komisijām jānosaka ne vēlāk kā līdz šā gada 6. augustam.
Pēdējā diena, kad kuģa īpašnieki var iesniegt CVK priekšlikumu par 6. oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu iecirkņa un vēlēšanu iecirkņa komisijas izveidošanu uz kuģiem, ir 7. augusts.
