NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
26. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
2
2

Iespēja izvēlēties vēlēšanu apgabalu. Par un pret

FOTO: LETA

Vēlētājiem ārvalstīs varētu tikt dota iespēja izvēlēties, kurā vēlēšanu apgabalā balsot parlamenta vēlēšanās. Šādu likumdošanas iniciatīvu konceptuāli atbalstījusi Saeima. Priekšlikuma ieviešana nozīmētu gan ieguvumus, gan trūkumus. 

Saeima 15. aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot parlamenta vēlēšanās. Ierosinājums paredz, ka vēlētājs ārvalstī Saeimas vēlēšanās, tostarp balsojot pa pastu, varēs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot. Balsis paredzēts pieskaitīt pie attiecīgajā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm. Lai Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi varētu stāties spēkā, tie Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.

Lai veicinātu līdzdalību vēlēšanās

Patlaban Saeimas vēlēšanu likums noteic, ka vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam un ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis Saeimas vēlēšanās tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Grozījumu autori likumprojekta anotācijā norādījuši, ka ārvalstīs dzīvojošajam vēlētājam šobrīd ir liegta iespēja nobalsot par tiem kandidātiem, kuri pārstāv to vēlēšanu apgabalu, no kura attiecīgais vēlētājs ir izceļojis. Likuma grozījumi rosināti, lai veicinātu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību vēlēšanās, īpaši atbalstot diasporas pārstāvju pilsonisko un politisko līdzdalību, teikts grozījumu anotācijā.

Līdzdalību un vēlēšanu rezultātus ietekmēs nedaudz

“Es neticu, ka tas būtiski palielinās līdzdalību Saeimas vēlēšanās. Tie vēlētāji, kuri ir motivēti, tie, kurus interesē procesi Latvijā, kuri nav emigrējuši garīgi, tie vēlēšanās piedalīsies, kā ir piedalījušies līdz šim,” likumdošanas iniciatīvas atbilstību tai izvirzītajam mērķim komentē politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Grozījumi vēlēšanu rezultātus kopumā nemainīs, jo tos neietekmē tas, kurā apgabalā vēlētājs nobalso par vienu vai otru sarakstu, taču izmaiņas varētu skart no katra saraksta ievēlēto deputātu sastāvu, ņemot vērā, ka ikvienā vēlēšanu apgabalā politisko partiju un to apvienību kandidātu saraksti ir atšķirīgi, lēš politologs. Taču arī tādā gadījumā izmaiņas nebūtu ievērojamas, jo ārzemēs nobalsojušo vēlētāju skaits ir samērā neliels. 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā piedalījās 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, liecina CVK dati. “Ārzemēs līdzdalība ir bijusi neliela, šo vēlētāju balsis sadalīsies, izlīdzināsies pa visiem vēlēšanu apgabaliem. Viena daļa, iespējams, turpinās balsot par Rīgas apgabala kandidātiem,” secina J. Ikstens. Tomēr, kā lēš politologs, iespēja ārzemēs balsot par jebkura apgabala sarakstu varētu dot zināmas priekšrocības partijām, kuru ārzemēs dzīvojošā elektorāta būtiska daļa nāk no reģioniem un vēlas balsot par kandidātiem, kas balotējas kādā no apgabaliem ārpus Rīgas.

Skaidras atbildes, vai iespēja balsot par jebkura vēlēšanu apgabala sarakstiem palielinās vēlēšanu aktivitāti, nav, lēš CVK sekretārs Ritvars Eglājs. Taču var salīdzināt vēlētāju aktivitāti ārzemēs Igaunijā un Latvijā. “Atšķirība ir tāda, ka Latvijai ārzemēs ir daudz klātienes vēlēšanu iecirkņu. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2018. gadā tādu bija apmēram 120. Igaunijai klātienes iecirkņu ārzemēs bija jūtami mazāk. Savukārt igauņi varēja balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu, turklāt viņiem balsošana notika arī internetā. Iznākums ir tāds, ka vēlētāju aktivitāte ārzemēs abām valstīm ir apmēram vienāda. Tas liecina, ka Latvijas pieeja, veidojot daudz klātienes iecirkņu ārzemēs, bijis rezultatīvs vēlētāju piesaistīšanas veids,” skaidro CVK pārstāvis.

Balsošana par jebkuru apgabalu – reta pieeja

“Eiropā pastāv divi dominējošie veidi, kā rīkojas attiecībā uz saviem vēlētājiem ārzemēs. Saskaņā ar vienu no tiem galvaspilsētu uzskata par tādu kā valsts simbolu, tādēļ ārzemēs nodotās balsis pieskaita tai,” skaidro R. Eglājs. “Šāda prakse, ko Latvija izvēlējās, gatavojoties Saeimas vēlēšanām 1993. gadā, ir gandrīz pusē Eiropas. Otrajā pusē Eiropas valstu ārzemes iekļauj atsevišķā vēlēšanu apgabalā vai vairākos. Šeit būtība ir tāda, ka ārzemēs balso par kandidātiem, kas nav iekšzemes kandidāti,” norāda CVK pārstāvis. Savukārt, piemēram, Čehijā pirms katrām vēlēšanām tiek izlozēts, kuram vēlēšanu apgabalam, tikai vienam, pieskaitīs ārzemēs nodotās balsis. Grieķija balsošanu ārzemēs ieviesusi tikai nesen, tur nodotās balsis pieskaitot galvaspilsētai.

Tāda parlamenta vēlēšanu prakse, kad vēlētāji, kas atrodas ārzemēs, var balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu savā valstī, Eiropā nav izplatīta un pastāv, piemēram, Igaunijā, stāsta R. Eglājs.

Sarežģītāka skaitīšana un aizklātuma apdraudējums

Vēlēšanu modelim, kas paredz iespēju ārzemēs balsot par jebkuru apgabalu, tāpat kā jebkurai vēlēšanu kārtībai, ir savas priekšrocības un savi trūkumi, norāda R. Eglājs. Galvenā priekšrocība – lielāka izvēle vēlētājiem. Taču arī trūkumi ir vērā ņemami. Kļūtu problemātiskāka vēlēšanu iecirkņu ārzemēs apgāde – uz tiem nāktos piegādāt nevis viena, bet visu piecu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmes. Ņemot vērā, ka iepriekš nav iespējams pateikt, cik liels skaits vēlētāju par kādu apgabalu kandidātiem nobalsos, pastāv gan risks, ka vēlēšanu zīmes paliks pāri, gan risks, ka to pietrūks.

Sarežģītāka kļūtu balsu skaitīšana. Ja iecirknī var balsot par visiem apgabaliem, tad arī balsis iecirkņa darbiniekiem ir jāskaita nevis visas kopā, bet atsevišķi pa apgabaliem. Un par katru apgabalu jāizveido atsevišķs balsu skaitīšanas protokols. “Tā kā Latvijā ir grozāmi vēlēšanu saraksti un vēlētāji var balsot par un pret konkrētiem kandidātiem ar plusiņiem un svītrojumiem, atšķirībā no valstīm, kurās balsu skaitīšanas protokols ir uz vienas A4 formāta lapas, mums protokolā ir tūkstotis šūnu, kuras jāaizpilda. Ja balsošana notiks par piecu apgabalu kandidātiem vienā iecirknī, jāaizpilda jau 5000 šūnu, kas nozīmē lielāku balsu skaitīšanas darbu un rada risku, ka cilvēkiem nebūs vēlēšanās strādāt šādā iecirknī,” skaidro CVK sekretārs.

Ņemot vērā, ka vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs ir nelieli, jo tajos lielākoties balso mazāk cilvēku nekā iecirkņos Latvijā, iespēja balsot par visiem apgabaliem radītu situāciju, kad par katru no tiem nobalsojušo vēlētāju skaits katrā atsevišķā iecirknī varētu būt visai mazs. Tas savukārt nozīmē, ka par kāda apgabala, piemēram, Zemgales, sarakstiem nobalso tikai viens vai daži cilvēki, norāda R. Eglājs. “Ņemot vērā, ka balsu skaitīšanas rezultāti ir publiska informācija, uzreiz taptu redzams, ka konkrētajā iecirknī tikai viens vēlētājs balsojis par Zemgali. Tātad rodas vēlēšanu aizklātības apdraudējuma risks. Otrs ar to saistīts risks – balsu pirkšana. Proti, ja kādam samaksāts, lai viņš balso par Zemgales sarakstu, būtu viegli noskaidrot, vai šis cilvēks tiešām nobalso par minēto sarakstu,” secina CVK pārstāvis.

Līdzīgs priekšlikums jau reiz caurkritis

Priekšlikums par visu vēlēšanu apgabalu atvēršanu balsojumam ārzemēs apspriests vairākos Saeimas sasaukumos. Vistuvāk šim mērķim nonākts pirms 2014. gada vēlēšanām, kad Saeima pieņēma nepieciešamos grozījumus, bet Valsts prezidents likumprojektu atdeva atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai un Saeima galu galā no šīs iniciatīvas tālākas virzības atteicās, skaidro CVK sekretārs. “Toreiz gan balsojums bija paredzēts tikai pa pastu, un tas bija prezidenta arguments – ka nav vienlīdzības starp klātienes balsošanu un balsošanu pa pastu. Un vēl radās nevienlīdzības apsvērums, kuru minēja tālaika Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš: sanāktu, ka cilvēks Valgā var nobalsot, piemēram, par Kurzemes apgabalu, bet cilvēks turpat blakus Valkā to nevarētu,” atminas R. Eglājs.

Likuma grozījumus, kas paplašina vēlētāju izvēles iespējas ārzemēs, tehniski var pagūt sagatavot tā, lai tie attiektos jau uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2022. gada oktobrī, lēš R. Eglājs. “Eksistē labas prakses ieteikums, ka būtiskus vēlēšanu kārtības grozījumus nebūtu labi pieņemt tuvāk par gadu pirms vēlēšanām. Tas gan nav absolūts kritērijs. Līdz ar to, ja Saeima grozījumus ir pieņēmusi pirmajā lasījumā, tai ir iespējas izskatīt visus priekšlikumus līdz vasaras brīvlaikam, līdz Jāņiem,” spriež CVK pārstāvis, tiesa, paredzot iespēju, ka likumprojekts varētu apaugt ar citiem priekšlikumiem un piedzīvot ievērojamas atkāpes no sākotnējās redakcijas. Pēdējais brīdis, lai CVK varētu tehniski nodrošināt balsošanu par visiem vēlēšanu apgabaliem ārzemēs, ir apmēram četri mēneši pirms vēlēšanām, kad notiek to izsludināšana. Tomēr šādā gadījumā nāktos rēķināties ar steigas radītiem sarežģījumiem.  

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU