Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saskaņā ar Satversmi Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai. Viens no veidiem, kā tā var īstenot savu varu, ir brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, kuru nodrošināšanas pamatuzdevumus pilda pilsoņu īslaicīgi izveidota institūcija – iecirkņa komisija.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Vēlēšanu iecirkņu komisiju, kas apkalpos vēlētājus 13. Saeimas vēlēšanās, veidošana tuvojas noslēgumam, taču daļā pašvaldību vēl joprojām ir iespēja pieteikties darbam iecirkņa komisijā. Kā to izdarīt?
Šā gada 6. oktobrī gaidāmo 13. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai pieteikti 1076 iecirkņi – 955 Latvijā, no kuriem 158 darbosies Rīgā, kā arī 121 iecirknis ārvalstīs – un šis skaits, visticamāk, vairs nemainīsies, skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretārs Ritvars Eglājs. Daļā pašvaldību, tostarp Rīgā, iecirkņu komisiju veidošana jau beigusies. Taču citviet šis process, kuram saskaņā ar likumu jānoslēdzas ne vēlāk kā 40 dienas pirms vēlēšanām jeb 27. augustā, vēl turpinās. CVK neapkopo datus par visām 119 pašvaldībām, precizējot, kurās vēl nav pabeigta iecirkņu veidošana, taču to interesenti var noskaidrot, personīgi vēršoties interesējošajā municipalitātē, norāda CVK pārstāvis.
Saskaņā ar Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu tiesības izvirzīt un pieteikt pārstāvjus iecirkņa vēlēšanu komisijā ir:
Katra politiskā partija vai politisko partiju apvienība, vēlētāju grupa vai novada vēlēšanu komisijas loceklis katrā iecirknī drīkst izvirzīt un pieteikt ne vairāk kā septiņus kandidātus.
Par iecirkņa komisijas locekli var pieteikt ikvienu vēlētāju ar vismaz vispārējo vidējo izglītību, kurš:
Personai, kura atbilst minētajām prasībām un vēlas kandidēt uz iecirkņa komisijas locekļa vietu, ar šādu priekšlikumu ir jāvēršas izvēlētās pašvaldības pastāvīgajā vēlēšanu komisijā, pašam jāsameklē 10 atbalstītāji no vēlētāju vidus vai jāuzrunā kāda reģistrēta partija vai partiju apvienība. Likums nenosaka, ka šim politiskajam spēkam noteikti jābalotējas kandidāta izraudzītajā vēlēšanu apgabalā.
Vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļa kandidātam jāvēršas ar iesniegumu attiecīgās pašvaldības pastāvīgajā vēlēšanu komisijā. Pieteikumā norāda ziņas par kandidātu, tostarp vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, ziņas par piedalīšanos vēlēšanu gatavošanā un rīkošanā agrāk. Ja kandidātu izvirza vēlētāju grupa, pieteikums jāparaksta katram vēlētājam, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi. Ja kandidātu izvirza politiskā partija vai politisko partiju apvienība, pieteikumā norāda, kurš politiskais spēks kandidātu izvirza, kā arī pievieno kontaktinformāciju personai, kura partijas vai to apvienības vārdā nepieciešamības gadījumā var apstiprināt kandidāta izvirzīšanas faktu. Partijas vai to apvienības pēc savas iniciatīvas pieteikumam var pievienot izrakstu no politiskā spēka centrālās pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas lēmuma par kandidāta izvirzīšanu. Pieteikuma anketa pieejama VCK mājaslapā sadaļā “Veidlapas”. Taču pieteikumu, norādot iepriekšminētos datus, var rakstīt arī brīvā formā, skaidro R. Eglājs. Viņš arī norāda: lai gan likums to obligāti neparedz, vēlams, lai kandidāts pieteikumu iesniegtu personīgi, kas pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļiem ļauj labāk novērtēt, kā arī izjautāt kandidātu, bet pašam kandidātam – noskaidrot visus ar darbu iecirknī saistītos jautājumus.
Kopā ar pieteikumu kandidāts paraksta apliecinājumu, ka piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama pēc šīs instrukcijas prasībām, kā arī apņemas pildīt savus pienākumus, ievērojot likumus, CVK instrukcijas, lēmumus un rīkojumus, kā arī nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību atbilstīgi Fizisko personu datu aizsardzības likumam.
Iecirkņa komisijas locekļus – priekšsēdētāju, sekretāru un pārējos darbiniekus – ievēlē attiecīgās pašvaldības pastāvīgā vēlēšanu komisija. Tā pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šajā instrukcijā noteiktajām prasībām, un balso par izvirzītajiem kandidātiem. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo komisijas locekļu absolūtu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirīgā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss. Iecirkņa komisijas priekšsēdētāju un sekretāru pašvaldības vēlēšanu komisija ieceļ no ievēlēto iecirkņa komisijas locekļu vidus.
Pašvaldības vēlēšanu komisijai nav jāsniedz pamatojums, kāpēc tā kādu kandidātu ievēlē vai noraida. Kandidātiem, izņemot jau minētās likuma prasības, nav noteikti kādi kvalifikācijas kritēriji. Prakse liecina, ka pašvaldību vēlēšanu komisijas, vēloties nodrošināt iespējami sekmīgāku iecirkņa darbību, par iecirkņa komisiju locekļiem visbiežāk izvēlas kandidātus, kuriem ir jau iepriekšēja pieredze šāda darba veikšanā, skaidro R. Eglājs. Lielākas izredzes nepieredzējušam kandidātam ir jaunizveidotos iecirkņos, kā arī gadījumos, ja pirms vēlēšanām mainījies pašvaldības pastāvīgās vēlēšanu komisijas sastāvs. Vienlaikus, kā atzīmē CVK pārstāvis, daļā pašvaldību kandidātu trūkuma dēļ var būt grūtības komplektēt iecirkņa komisijas sastāvu.
Iecirkņa komisijas locekļiem tiek izsniegtas CVK sagatavotas vienota parauga apliecības.
Iecirkņa vēlēšanu komisijā, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju un sekretāru, ir septiņi locekļi, kuri:
Par vēlēšanu gaitu iecirkņa komisija raksta protokolu, tajā norādot visus starpgadījumus un traucējumus, kā arī vēlētāju sūdzības, protestus un saistībā ar tiem pieņemtos lēmumus.
Pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija CVK noteiktajā kārtībā nodrošina nodoto balsu saskaitīšanu un nogādā balsu skaitīšanas protokolu kopā ar citiem materiāliem attiecīgi republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai.
Iecirkņa komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja “par” nobalso vairākums no komisijas locekļu kopskaita. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Komisijas loceklis, kurš nepiekrīt lēmumam, ir tiesīgs pievienot protokolam rakstveidā savu atsevišķo viedokli.
Iecirkņa komisijas sekretārs: raksta sēžu protokolus un kārto pārējo komisijas dokumentāciju.
Iecirkņa komisijas loceklis: pilda iecirkņa komisijas priekšsēdētāja uzdotos pienākumus – dežurē iecirknī pirms vēlēšanām, sniedzot vēlētājiem nepieciešamo informāciju, pieņem pieteikumus balsošanai vēlētāju dzīvesvietā, šķiro vēlēšanu materiālus, gatavo tos vēlēšanām, pieņem vēlētājus iecirknī, piedalās nodoto vēlēšanu zīmju uzskatīšanā.
Iecirkņa komisijas locekļi laikā, kad viņi pilda ar vēlēšanām saistītos pienākumus, atbrīvojami no pienākumiem savā pamatdarba vietā, saglabājot viņu amatu (darbavietu), kā arī saņem atlīdzību. Tās apmēru nosaka CVK, ņemot vērā valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru un ekonomisko attīstību valstī. Tādējādi, kā informē R. Eglājs, 13. Saeimas vēlēšanām izveidoto iecirkņu komisiju priekšsēdētāji saņems 3,70 eiro pirms nodokļu nomaksas par katru nostrādāto stundu, bet komisijas sekretāri un locekļi attiecīgi – 3, 58 un 2,70 eiro par stundu. Komisiju pieaicinātajiem palīgiem no vēlētāju vidus samaksa noteikta tāda pati kā komisijas locekļiem – 2,70 eiro par stundu, skaidro CVK pārstāvis.
Iecirkņa komisijas locekli no darba iecirknī var atstādināt pastāvīgā pašvaldības vēlēšanu komisija, un tā var arī nesniegt paskaidrojumus. Praksē tas notiek saistībā ar konstatētiem iecirkņa komisijas locekļu pārkāpumiem – darba pienākumu pienācīgu nepildīšanu, nenākšanu uz darbu iecirknī, ierašanos tajā reibumā, politisku aģitēšanu, skaidro R. Eglājs.
Atteikties no darba iecirkņa komisijā tās loceklis var, vēršoties ar attiecīgu iesniegumu pašvaldības vēlēšanu komisijā.
