SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. februārī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Centrālā vēlēšanu komisija. Kas to veido, un ko tā dara

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Saeimai jālemj par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sastāvā. LV portāls skaidro, kas to nosaka, kādas funkcijas veic CVK un ar ko nodarbojas tās locekļi.

īsumā
  • CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts  institūcija, kuras pienākums ir vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas sagatavošana un vadīšana. 
  • CVK pilnvaru termiņš ir četri gadi. To pārvēlē Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas.
  • CVK ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa.

Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju, nosaka likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Proti, kopš brīža, kad jaunievēlētā Saeima uzsāk darbu, tai sešu mēnešu laikā ir jāizveido jauna CVK. Tātad 13. Saeimai šis uzdevums būtu jāpaveic, vēlākais, 6. maijā. Tiesa, tas nenozīmē, ka tautas priekšstāvjiem obligāti jāmaina komisijas sastāvs, jo tās locekļiem nav paredzēts pilnvaru termiņa ierobežojums. Komisijas locekļu amata kandidāti Saeimas deputātiem ir jāizvirza līdz šī gada 7. martam, lēma Saeimas Prezidijs un Frakciju padome.

Kas ir CVK, un ko tā dara?

CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts  institūcija, kuras pienākums ir Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanas sagatavošana un vadīšana. 

 Nozīmīgākie Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi ir: 

  • nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” pareizu piemērošanu un kontrolēt šo likumu precīzu izpildi;
  • informēt un izglītot vēlētājus un Latvijas iedzīvotājus par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu kārtību un norisi;
  • pieņemt lēmumus, izdot rīkojumus un izstrādāt instrukcijas par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošanai un norisei;
  • noteikt valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu vietējām vēlēšanu komisijām;
  • koordinēt un vadīt vietējo vēlēšanu komisiju darbu;
  • veikt vietējo vēlēšanu komisiju locekļu apmācību;
  • izstrādāt priekšlikumus par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu normatīvo aktu pilnveidošanai;
  • apkopot vēlēšanu rezultātus un publicēt tos atsevišķā izdevumā;
  • izskatīt saņemtās sūdzības par vēlēšanu, tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu sagatavošanu un norisi;
  • izskatīt un atcelt citu vēlēšanu komisiju nelikumīgus lēmumus.

CVK par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem informē sabiedrību ar preses izdevumu, televīzijas un radio palīdzību. Tās sēdēs var būt klāt valsts un pašvaldību institūciju un Centrālajā vēlēšanu komisijā akreditēto masu informācijas līdzekļu pārstāvji.

Kāds ir CVK sastāvs?

CVK sastāvā ir deviņi locekļi – vēlētāji jeb balsstiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā. Pašreizējā Centrālā vēlēšanu komisija ir  ievēlēta 2015. gada 12. martā, un tās priekšsēdētājs kopš 1997. gada ir Arnis Cimdars. Pirmajā sēdē CVK, aizklāti balsojot, no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

“Lai gan CVK locekļus un priekšsēdētāju ievēlē Saeima, šie amati nav politiski, bet administratīvi,” skaidro CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Komisijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, tās locekļi ir publisko tiesību subjekti un drīkst īstenot tikai tos pasākumus un pakalpojumus, kas noteikti tiesību aktos. CVK neveido politiku, bet izpilda likumu, raugās, lai vēlēšanu likumi tiktu pareizi un vienveidīgi piemēroti.

CVK priekšsēdētājs, viņa vietnieks un komisijas sekretārs ir valsts amatpersonas. Pārējie komisijas locekļi nav valsts amatpersonas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

Kā izraugās CVK locekļus?

Kārtību, kādā Saeima izraugās CVK priekšsēdētāju un locekļus, nosaka pati Saeima. To nosaka Saeimas kārtības ruļļa 32. pants. Kandidatūras komisijas priekšsēdētāja un locekļu amatiem deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam rakstveidā.

“Līdzšinējā prakse bijusi tāda, ka katra no Saeimā ievēlētajām frakcijām nominē vismaz vienu pārstāvi Centrālajā vēlēšanu komisijā. Ja Saeimā bijis mazāk frakciju, nekā ir komisijas locekļu skaits, tad ir bijuši gadījumi, kad lielākā frakcija nominējusi vairākus pārstāvjus vai, piemēram, vairākos sasaukumos komisijā darbojies arī pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības,” skaidro K. Bērziņa.

Ko dara CVK locekļi?

CVK priekšsēdētājs:

  • vada komisijas sēdes, nodrošina iespēju komisijas locekļiem laikus iepazīties ar sēdes darba kārtību un sēdē izskatāmajiem materiāliem;
  • dod komisijas locekļiem uzdevumus, kas attiecas uz vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu un norisi, nodrošina viņus ar dokumentiem, kas saistīti ar komisijas darbu;
  • uzaicina uz komisijas sēdi valsts un pašvaldību pārstāvjus, citu vēlēšanu komisiju vadītājus, kā arī citas personas;
  • pārstāv komisiju valsts institūcijās, pašvaldībās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās;
  • pārstāv komisiju Eiropas Savienības institūcijās un starptautiskajās organizācijās jautājumos, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas sagatavošanu un vadīšanu;
  • kontrolē pieņemto lēmumu izpildi;
  • informē Saeimu par Centrālās vēlēšanu komisijas darbu, par tās pieņemtajiem lēmumiem;
  • likumos noteiktajos gadījumos paziņo attiecīgajām institūcijām, kurš kandidāts stājas tāda deputāta vietā, kas atteicies no Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputāta mandāta vai kāda cita iemesla dēļ to zaudējis;
  • ja to pieprasa ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti, sniedz pārskatu Saeimai par vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu;
  • rīkojas ar CVK naudas līdzekļiem;
  • pilda citus ar vēlēšanām un tautas nobalsošanu, un likumu ierosināšanu saistītus pienākumus.

Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa amata pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks, bet priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā – Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs.

CVK loceklis:

  • iesniedz priekšlikumus un jautājumus, kas izskatāmi komisijas sēdēs, piedalās šo jautājumu apspriešanā;
  • pārbauda citu vēlēšanu komisiju darbu pēc savas iniciatīvas vai priekšsēdētāja uzdevumā un par pārbaudes rezultātiem informē CVK;
  • pieņem iestāžu un organizāciju pārstāvjus un pilsoņus ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas, un likumu ierosināšanas sagatavošanu un norisi saistītajos jautājumos.

CVK sekretārs:

  • organizē fizisko un juridisko personu individuālo vai kolektīvo rakstveida iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu;
  • atbild par CVK izdoto dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumu ievērošanu, šo dokumentu saglabāšanu un nodošanu glabāšanā valsts arhīvā;
  • izstrādā komisijas lēmumu projektus un citus dokumentus, sagatavo tos izskatīšanai komisijas sēdēs;
  • sagatavo komisijas dokumentus par Saeimas deputātu kandidātu stāšanos bijušo deputātu vietā;
  • pieņem Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās no sarakstu iesniedzējiem kandidātu sarakstus un tiem pievienotos dokumentus, pārbauda to pietiekamību un atbilstību likuma prasībām;
  • gatavo kandidātu sarakstu reģistrāciju komisijas sēdēs;
  • veic citus ar vēlēšanām, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu saistītos pienākumus.

Komisijas sekretāra prombūtnes laikā viņa amata pienākumus pilda kāds no komisijas locekļiem, kuram tas tiek uzdots ar komisijas lēmumu.

Vai visi CVK locekļi komisijā veic ikdienas pienākumus?

Nē. No komisijas locekļiem pastāvīgi komisijā strādā priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs. Pārējie komisijas locekļi drīkst savienot šo amatu ar citiem darba pienākumiem. Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” noteic, ka CVK locekļi savu pienākumu pildīšanas laikā pēc komisijas lēmuma ir atbrīvojami no pienākumiem savā darbavietā, saglabājot viņu amatu vai darbavietu.

Ko CVK dara vēlēšanu starplaikos?

Latvijā gan parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanas notiek reizi četros gados, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas reizi piecos gados. Praksē tas nozīmē, ka gandrīz katru gadu notiek kādas vēlēšanas. 2017. gadā bija pašvaldību vēlēšanas, 2018. gadā – Saeimas vēlēšanas, šogad – Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Vēlēšanu sagatavošana un nodrošināšana jeb vēlēšanu cikls Latvijā aizņem aptuveni 10–13 mēnešus. Tā sadalījums redzams šajā diagrammā:

Katras vēlēšanas sākas ar iepriekšējo vēlēšanu pieredzes izvērtēšanu, nepieciešamo izmaiņu likumdošanā apzināšanu, izstrādāšanu, apspriešanu un pieņemšanu parlamentā, vēlēšanu sagatavošanas plāna izstrādi, finansējuma pieprasīšanu, iepirkumu organizēšanu, skaidro K. Bērziņa. Tikai pēc šiem priekšdarbiem var ķerties pie vēlēšanu sagatavošanas. Pēc vēlēšanām CVK arī sagatavo un izdod izdevumu par tām. Nepārtraukti tiek uzturēta un ar aktuālo informāciju papildināta komisijas mājaslapa, atbildēts uz pētnieku, vēlētāju jautājumiem un pieprasījumiem. Ja pieejamais finansējums to ļauj, vēlēšanu starplaikos ir iespējams rīkot izglītojošus pasākumus un veikt pētījumus, informē CVK pārstāve.

CVK uzdevumu lokā ir arī darbs ar vēlētāju likumdošanas iniciatīvām, kas jāiesniedz reģistrēšanai komisijā, parakstu pārbaudes par Eiropas pilsoņu iniciatīvām un parakstu vākšanas par parlamentā apturētu likumu, Saeimas atsaukšanas ierosinājumu vai referendumu rīkošanu.

Kāds ir CVK locekļu atalgojums?

CVK locekļu un darbinieku atlīdzību (mēneša amatalga, piemaksas, sociālās garantijas u. c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. 2019. gadā komisijas priekšsēdētāja amatalgas likme pirms nodokļu nomaksas ir 3074,00 eiro, priekšsēdētāja vietniekam un sekretāram – 2611,00 eiro.

CVK locekļiem noteiktā atalgojuma likme mēnesī ir 1963,00 eiro, taču jāņem vērā, ka vēlēšanu komisijas locekļu atalgojums tiek aprēķināts atbilstoši nostrādātajām stundām. Tā kā komisijas locekļi nestrādā pastāvīgā darbā komisijā, tad viņu atalgojumu pārsvarā veido nostrādāto stundu skaits, gatavojoties un apmeklējot komisijas sēdes. Ja kādā mēnesī nav bijis nepieciešamības sasaukt komisijas sēdi vai komisijas loceklis sēdi nav apmeklējis, tad attiecīgajā periodā komisijas loceklis arī atalgojumu nesaņem, skaidro K. Bērziņa.

Kas un kad var atsaukt CVK locekli?

Saeimas ievēlēto CVK locekli Saeima var atsaukt no komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā 10 Saeimas deputāti vai ja Saeima ir saņēmusi attiecīgā komisijas locekļa iesniegumu par darbības izbeigšanu komisijā. Augstākās tiesas ievēlēto CVK locekli no komisijas var atsaukt Augstākā tiesa. Ja kāds komisijas loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU